Staņislavs Cunskis
1892 – 15.02.1915
Staņislavs Cunskis (1892–1915) – dzejnieks, izdevējs, tulkotājs un folkloras vācējs. Pabeidzis Kārsavas pagastskolu (1912) un burtliču kursus tipogrāfijā “Dorbs un zineiba” (1912), kur vēlāk strādājis. Tulkojis no krievu un poļu valodas. Kopā ar Eduardu Kozlovski izdevis vairākas grāmatas.
Dzimšanas laiks/vieta
1892
Kārsava
Miršanas laiks/vieta
15.02.1915
Personiska informācija
Dzimis ierēdņa ģimenē.
Profesionālā darbība
1910: pirmā publikācija – tulkojums Klemensa Junoša (Klemens Junosza) stāstam "Kāzas" ("Wesele") laikraksta "Drywa" 38. numurā.
1912: pirmā literārā publikācija – dzejolis "Uz prīšku!" laikrakstā "Dryva" (3.X).
Vairāki dzejoļi ievietoti Rēzeknes tirdzniecības skolas audzēkņu krājumā "Jauneibas dūmas" (1914).
Publicējis ap desmit dzejoļiem laikrakstos "Drywa" un "Jaunas Zinias". Pazīstamākais publicētais dzejolis – "Cik meilas man Latvijas vītas" ("Jaunas Zinias", 1913, Nr. 54).
IZDEVĒJDARBĪBA
1913: Latvīšu tautas posokas1914: Latvīšu tautas dzīsmes
DZEJOĻU PUBLIKĀCIJAS KOPKRĀJUMOS, IZLASĒS UN ANTOLOĢIJĀS
1914: Jauneibas dūmas
1914: Kūkle (atkārtots izdevums 2017. gadā)
1929: Latgalīšu lyra
1936: Latgales dziesminieki
1973: Latviešu dzejas antoloģija (3. sējums)
2001: Latgalīšu dzejas antologija
Citātu galerija
"Apdōvynōtais dzejnīks Stanislavs Cunskis avīzē īvītoj sovus nadaudzūs, bet izjustūs dzejuļus, kur izsaceita dziļa mīlesteiba uz dzimtini: gaiša prīca dzeivōt meilōs Latvijas vītos, kur mežs, upeite, pļova un lauks, kaidu nav cytōs molōs un naizapiļdejušō vēlēšonōs atdusētīs dzimtines smiļtīs, kad daīs škērtīs ar dzeivi."
Apeļs, Meikuls. Latgalīšu literaturas vēsture. Latgolas Škola, Nr.3, 01.03.1935, 14. lpp.
PAR KOMĒDIJAS "ES NŪMYRU" TULKOJUMU
"[..] "Es nūmyru" – tylkojums S. Cunskō nu krīvu volūdas – arī atstōja pateikumu īspaidu, jo beja nūspālata vysōs vītōs pavysam labi. Tikai “Es nūmyru” tulkotojam var pōrmest, ka jis dyžan švaki prūt latgalīšu teirū izlūksni un tōdel sovā tulkojumā ir pīlaidis daudzi rupu klaidu un volūdas napareizumu, kai pīmāram teicīnī: "da kai gi man naraudot?"… Navajadzatu gon tulkotojam tai vīgli, caur pērkstim, skatitīs uz tulkojumim volūdas ziņā, jo tys dyžan maitoj myusu teirū izlūksni."
Jaunumi Latvijā. Jaunas Zinias, Nr.66, 12.03.1914.
"Jau 1912. gadā St. Cunskis droši apgalvoja un ticēja dzimtenes spožai, jaukai un laimīgai nākotnei, kā to redzam no viņa nedaudzajām dzejām, tā būdams savos vārdos pravietisks. Viņa dzejām, kas iespiestas tā laika latgaļu laikrakstos ir liela nozīme toreizējās latgaļu nacionālās kustības attīstības sekmēšanā un apgaismošanā. [..] Ievērojamākais Cunska dzejā ir tas, ka viņa dzejas pretēji Latgales dzejnieku pesimismam, pāri visam izliets gaišs prieks un ticība labākai rītdienai."
Plencinieks, K. Latgaļu prieka un cerību dzejnieku pieminot. Daugavas Vēstnesis, Nr.9, 12.01.1943.
Nodarbes
Pseidonīms
Ceiruļnīks, S. Ceiruļnīks
Izglītība
–1912
Kārsava
Pabeidzis Kārsavas pagastskolu
1912
Tipogrāfija "Dorbs un zineiba"
Rēzekne
Pabeidzis burtliču kursus
Darbavieta
1912
Tipogrāfija "Dorbs un zineiba"
Rēzekne
Burtlicis
Dienests
1913–15.02.1915
Krievijas Impērijas armija