Selga Silkalna

Dzimusi literāta Mārtiņa Kalna (1909–1983) ģimenē.

1966: apprecējusies ar dzejnieku, pedagogu un žurnālistu Eduardu Silkalnu un pārcēlās uz dzīvi Austrālijā.
Bērni: Solveiga Silkalna un vijolnieks Nilss Silkalns.

Literāros darbus publicējusi ar pseidonīmu Karmena Kurzemniece, savukārt apceres, esejas un recenzijas par jaunākajām grāmatām ar īsto vārdu – Selga Silkalna.

2003: pārcēlusies uz dzīvi Rīgā.

Literārā darbība
Pirmā publikācija – dzejoļi žurnālā "Gaisma" 1950. gadu sākumā.
Regulārāk dzejas publikācijas kopš 1959. gada.
Dzejoļi, literāras apceres, tulkojumi publicēti trimdas izdevumos "Laiks", "Latvija" (Vācijā), "Brīvā Latvija", "Austrālijas Latvietis", "Dzimtenes Balss", "Londonas Avīze", "Gredzens", "Akadēmiskā Dzīve", "Jaunā Gaita", "Latvija Šodien", "Brīvā Latvija", "Mazputniņš", "Kara Invalīds".
20. gs. 70.–80. gados laikrakstā "Latvija" (Vācija) regulāri publicējusi recenzijas par jaunākajām Austrālijas latviešu autoru grāmatām.
Piedalījusies literāros sarīkojumos, Austrālijas latviešu Rakstnieku dienās, uzstājusies ar priekšlasījumiem.

Vācu valodā tulkojusi tekstus zinātniskajam almanaham Acta Baltica.


Pedagoģiskā darbība
Franču un vācu valodas skolotāja Minsteres latviešu ģimnāzijā (1964–1966, 1975–1978), pēc tam ģimnāzijās Austrālijā.
1969: latviešu valodas mācību grāmatas "Runāsim latviski" līdzstādītāja.
1972: latviešu valodas mācību grāmatas "Balss un atbalsis" līdzsastādītāja.



Dalība organizācijās
Latviešu katoļu studentu apvienība "Dzintars".
Strādājusi latviešu programmā 3EA, Zviedru radio, Radio Liberty u. c.

Par dzejas krājumu "Dzīpari" (1969)
"Viņas dzejoļos vērojama gan nospodrināta gluži konvencionāla forma, gan eksperimenti šķautnainākas vai īpatnējākas izteiksmes virzienā: šķiet aizvien vairāk modernisma iezīmes vismaz skatījumā, bet tradicionālie paņēmieni vēl nebūt nav pilnīgi atmesti. [..] Kurzemnieces pirmais krājumsliecina par talantu. Cerēsim uz straujāku attīstību, uz attātlināšanos no pārāk konvencionālām iezīmēm."

Pļavkalns, Gundars. Karmena Kurzemniece. Dzīpari. Austrālijas Latvietis, 1970, 20. marts.

".. tā Ir meklētājas lirika ar cenšanos iesniegties dažādos novados. Vispirms jau paša cilvēka apziņā, tad visuma aspektos, kā arī gluži reālā dzīves skatījumā. [..] Ne gremdēšanās pagātnes dārzos, bet tagadnes lietu un būtību skatīšana ir dominējošais viņas lirikā. Tie ir sadzīparoli dzīpari ar dažādu formu kalumu un satura kolorītu."

Sudrabiņš, Jānis. Meklētājas dzeja. Latvija, 1970, 23. maijs.

".. krājumā nav uzņemta viņas dziļi izjustā, patiesā reliģiskā un tēvzemes motīvu lirika. Tāpēc, diemžēl, jauno dzejnieci šajā krājumā neiepazīstam pilnīgi. Krājumam trīs nodaļas – "Saulgriežu dziesma", "Sēnas orfejam" un "Saules zaķīši". Tās ir interesantas nodaļas. Bet, kā jau teikts, šajā krājumā iederētos arī dzejnieces reliģiskie un tēvzemes motīvu dzīpari. Pavisam krājumā uzņemti 30 dzejoļi. [..]Dzejniecei ir daudz ko teikt. Arvien tie ir neparasti, savdabīgi, idejām pārsātināti temati, kuri liecina par dziļu problēmu risinājumiem, īstās kārtības meklējumiem un skaistā parādi. Kurzemniece ir moderna romantiķe, kura atrod un skaidri zina savas sajūsmas vidi un matēriju."

Spoģis, Alberts. Mēness meitiņa pie Sēnas. Latvija Amerikā, 1970, 11. apr.



Par dzejas krājumu "Izziemosim" (1978)
"Rūpīgi lasot šo grāmatu, kļūst gaužām skaidrs, ka autorei ir gan jūtas, gan pietiekami spilgta iztēle. Noteicēja ietekme viņas dzīvē ir emocionāli piesātinātām bērnības atmiņām.[..] Kurzemniece neraksta "pa roku galam"; viņas dzejoļi gandrīz vienmēr ir glīti un mērķtiecīgi izstrādāti. Manuprāt, šai paužas arī izglītojoties apgūtas kultūras ietekme. Autore ir kā moderns gleznotājs, kas iedziļinājies mākslas vēsturē un mūzejos rūpīti pētījis gan vecmeistarus, gan izcilākos modernistus, piesavinādamies ne tikvien zināšanas, bet arī "instinktīvu" nojautu par sekmīgu māksliniecisko veidojumu."

Pļavkalns, Gundars. Karmena Kurzemniece. Izziemosim. Austrālijas Latvietis, 1978, 13. okt.

"Jaunajā dzejoļu kopojumā Izziemosim dzejniece ieiet dziļāk cilvēka, tautas un pasaules sāpējumā, šeit jau parādās dzejnieces personības augšana, dziļuma meklēšana, atziņas atrašana, ka dzeja nav tikai skaistu vārdu virkne, bet arī domāšanas kultūras process. Lasot tādu dzeju, top silti un labi: Karmenā Kurzemniecē top īsta dzejniece, viņā savi, jauni gaismas avoti – redzēt neatklāto, vēl nepateikto. [..] Grāmatā sakopoti daudzi labi dzejoļi, dzīvas latviešu valodas ziedēšanā. Tāpat kā citi dzejnieki to darījuši, arī Karmena Kurzemniece no jauna apliecina, ka nav domu stara, vai jūtu gammu, ko latviešu valodā nevarētu pateikt, skanēt, izsāpēt, mīlēt, slavēt Dievu un meklēt Viņa gaismu. Karmena Kurzemniece izglezno šodienas cilvēka iekšējo ainavu."

Klīdzējs, Jānis. K. Kurzemnieces otrā grāmata. Latvija Amerikā, 1978, 30. dec.

Karmena Kurzemniece

Freilasinga

1966–1975
Melburna

08.1975
Minstere

–1957
Bādreihenhalla
Beigusi Reihenhalles ģimnāziju.

–1964
Minhene
Ar maģistra grādu franču un angļu valodā un pedagoģijā beigusi Ludviga Maksimiliāna universitāti.

Sorbonnas Universitāte
Parīze
Papildinājusies franču valodā un literatūrā studentu apmaiņas programmas ietvaros. Maģistra darbs par Provansas dzejnieku Frederiki Mistrālu.

1942–1944
Kuldīgas pamatskola
Kuldīga

Latviešu preses biedrība

1958
Francija

1959
Anglija

1959
Beļģija

15.12.1969–02.1970
Vācija
Arī Austrija.

1979
Gotlande
Piedalījusies Pasaules Brīvo latviešu Dziesmu dienās un Rakstnieku cēlienā.

1964–1966
Minsteres latviešu ģimnāzija
Minstere
Franču un vācu valodas skolotāja.

1975–1978
Minsteres latviešu ģimnāzija
Minstere
Franču un vācu valodas skolotāja.