Romualds Borkovskis

Dzimis ierēdņa Jāņa Borkovska un Veronikas (arī Vēra, dzimusi Šnepsts) ģimenē. Māsa – Lūcija Svārpule (dzimusi Borkovskis) devusies trimdā, pēc Otrā pasaules kara 1948. gada septembrī izceļojusi uz Austrāliju.

Pirmā publikācija – tēlojums "Tici, bet par vālu" žurnālā "Sauleite" 1931 (4. nr.).
Periodikas izdevumos publicējis daudz tēlojumu, stāstu, aprakstu par Latgali.

Stāstu krājumā "Tēvu zeme" (1935) ietverti pieci stāsti ar dažādu māksliniecisko līmeni, tajos tēlota dzīve, cilvēki un notikumi Latgalē no 17. gs. līdz 20. gs. 20. gadiem.
1936. gadā autora izdevumā iznāca romāns "Jaunā Latgale". Tā lielākā vērtība ir latviešu tautas vienības propaganda, bet tā māksliniecisko un idejisko nozīmi mazina pārlieka Kārļa Ulmaņa varas cildināšana.

"1935. g. R. Borkovskim iznāca stāstu krājums "Tēvu zeme". Līgotņu Jēkabs "Jaunākās Ziņās" uzslavēja jauno autoru, pat salīdzinādams to ar Kaudzīšu "Mērnieku laikiem". Toreiz tik plašs darbs par Latgali vēl nebija lasīts. Šī grāmata sabiedrībā, īpaši katoļu garīdzniecības aprindās, radīja dzīvas pārrunas, bet Līgotņa pravietojums nepiepildījās. Kopējs abiem bija tas, ka sekojošās okupācijas varas abus literātus iznīcināja – vienu Sibirijā, otru kādā citā nezināmā vietā. [..]
Arī formā un apdarē B. ir uzskatāms par nacionālu rakstnieku un to ir pasvītrojis, savām grāmatām izvēlēdamies valsts prezidenta K. Ulmaņa aforismus, domu graudus. [..]
Pēc obligātā kara dienesta Borkovska literārā darbība apsīka. Vai viņš jau jutās visu pateicis? Romualds dzīvoja pie mūsu žurnālistikas seniora Pētera Laša mēbelētā istabā Kr. Barona un Blaumaņa ielas stūrī, labā vietā. Paretam arī pēc kara dienesta mums iznāca satikties. [..] Kad uzkāpu pie Romualda augšā, viņš bija iekārtojis glīti savu istabu ar rakstāmgaldu, tahtu. Arvien kāds viņam zvanīja, un ja bija klusums – sazvanījās ar pilnīgi svešām dāmām. Tad varēju apbrīnot viņa fantāziju un trikus, kā sev pievērst sievietes uzmanību. Kas nebija bērnībā iegūts, to viņš vēlējās kompensēt ar uzviju. Likās, ka viņa mērķis pēkšņi kļuvis – tikai baudīt dzīvi. Apsīka literārais darbs, un dzīve turpinājās uz divu grāmatu slavas."

Osvalds Akmentiņš. Kas bija viņa noziegums? Romualdu Borkovski atceroties. Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 1, 01.01.1991, 47.–50. lpp.

"Romāna "Jaunā Latgale" lielākā vērtība ir latviešu tautas vienības propaganda, bet tā māksliniecisko un idejisko nozīmi mazina pārlieka Kārļa Ulmaņa varas cildināšana."
Ilona Salceviča

rakstnieks

Romualds Teodors Borkovskis

Ludzas pamatskola
Ludza

Daugavpils Valsts skolotāju institūts
Daugavpils
Institūtu līdzekļu trūkuma dēļ nepabeidzis.

Latvijas Republikas Tautas labklājības ministrija
Rīga
Strādājis par ierēdni Rīgā Tautas labklājības ministrijā.

Rīga
Latvijas Amatniecības kameraIerēdnis.

Rīga
Latvijas pirmās brīvvalsts laikā sešus mēnešus dienējis obligātā kara dienestā Vidzemes artilērijas pulkā, beidzis instruktoru vadu.

Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
Vācu laikā apcietināts, vispirms ievietots Rīgas Centrālcietumā, kur slimojis ar tīfu.

22.07.1944
Salaspils koncentrācijas nometne
Salaspils memoriāls
No Rīgas Centrālcietuma pārvests uz Salaspils koncentrācijas nometni. Pēdējās ziņas R. Borkovska māsa saņēmusi 1944. gada 22. jūlijā.