Roberts Klaustiņš

Lomas: literatūrkritiķis, literatūrzinātnieks, pedagogs, rakstnieks, vēsturnieks

03.03.1875 – 05.10.1962

Roberts Klaustiņš (1875–1962) – literatūras vēsturnieks, kritiķis, rakstnieks un pedagogs. Izglītību ieguvis Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā (1895). Aptuveni divdesmit gadus strādājis par skolotāju (1895–1924, ar pārtraukumiem), kopš 1924. gada galvenokārt nodevies literārajam darbam. Roberta Klaustiņa literārā un pētnieciskā darbība aptver vairākas darbības jomas. Skolu vajadzībām sastādījis lasāmgrāmatas (“Dzimtene”, 1909; “Ievads latvju rakstniecībā”, 1925–1927)) un hrestomātijas (“Latvju folkloras hrestomātija”, 1927), kā arī rakstījis par latviešu literatūras vēsturi un literatūras teoriju (“Latviešu rakstniecības vēsture”, 1907; “Latvju rakstniecības vēsture”, 1925; “Poētika pamatskolām”, 1925). Publicējis recenzijas un problēmrakstus par latviešu literatūru, plašus apcerējumus veltījis Jura Alunāna, Ausekļa, Andreja Pumpura, Raiņa, Aspazijas, Andrieva Niedras, Viļa Plūdoņa, Augusta Deglava, Friča Bārdas, Jāņa Akuratera daiļradei. Nozīmīgi ir pētījumi par brāļu Kaudzīšu romānu “Mērnieku laiki”. Veicis pētījumus par Baltijas vēsturi, rakstījis par latviešu tautasdziesmām, sastādījis “Latvju tautas daiņu” (1928–1932) sējumus. Vēsturisko romānu “Pa tumšām tekām” (1927) un “Dzimtkungs Burķis” (periodikā 1936–1937), arī stāstu krājumu “Kara un mēra briesmas” (1911), “Austrumnieku teika” (1927), stāsta bērniem “Sapnis Ziemsvētku naktī” (1910) autors.

Darba autors (54)

Sastādītājs (17)

Komentāra autors (6)

Recepcijas persona (23)

Dzimšanas laiks/vieta

03.03.1875
Garozas
Dzimis Lielezeres, vēlākā Ezeres pagasta Garozu muižā.

Miršanas laiks/vieta

05.10.1962
Rīga

Personiska informācija

1875: 2. martā dzimis Garozas pusmuižas vagara Dāvida un Lavīzes (dzimusi Ogmane) Klaustiņa ģimenē.
1902: apprecas ar Almu Kažoku (1881–1962) no Kosas, Maskavas kursisti.
1903: ģimenē piedzimst meita.
1912: Alma Klaustiņa nodibina sieviešu privātģimāziju (pastāv līdz 1924. gadam), Roberts Klaustiņš piedalās skolas vadīšanā un strādā tur par skolotāju.

Profesionālā darbība

1899: 14.–25. janvārī laikrakstā "Dienas Lapa" pirmpublikācija – stāsts "Skaidrā dvēsele". Dažos avotos par Roberta Klaustiņa pirmo publikāciju minēts bez paraksta publicētais raksts "Jaunākā latviešu lirika" ("Dienas Lapa", 1898, 23. decembris/4. janvāris – 24. decembris/5. janvāris).
1907: pievēršas vēstures pētniecībai.
No 1924: galvenokārt nododas literārajai darbībai.
1935: žunālā "Grāmatnieks"(Nr. 1) sadaļā "Grāmatas tintes pudelē" iespiesta ziņa, ka Roberts Klaustiņš raksta romānu "Rūsa pamalē", "tanī būs plaša tautas galerija no Lejaskurzemes". Domājams, tas ir romāns "Dzimtkungs Burķis", kuru 1936. un 1937. gadā publicēja žurnāls "Atpūta".
1938: 29. martā laikrakstā "Rīts" publicēta informācija, ka Roberts Klaustiņš apņēmies uzrakstīt monogrāfiju par Aleksandru Būmani (1881–1937), juristu, Rūdolfa Blaumaņa draugu un viņa lugu "Skroderdienas Silmačos"un "Trīnes grēki" dziesmu autoru, virsredaktors būšot Arveds Švābe. Monogrāfija netika uzrakstīta.

Roberta Klaustiņa darbi
Proza (stāsti un romāni)
1910: Sapnis Ziemsvētku naktī
1911: Kara un mēra briesmas
1927: Austrumnieku teikas
1927: Pa tumšām tekām
1936–1937: Dzimtkungs Burķis (žurnālā "Atpūta")
1942: Dižo ceļu gaitnieki (žurnālā "Latvju Mēnešraksts")
1943: Dzīvais zelta pūķis (žurnālā "Latvju Mēnešraksts")

Literatūras vēsture un teorija, lasāmgrāmatu un hrestomātiju sastādīšana, vēsture
1907: Latviešu rakstniecības vēsture skolām
1909: Dzimtene: lasāmā grāmata pirmmācības skolām
1909: "Mērnieku laiki", Klaustiņa apcerēti
1910: Pēteris Lielais: strādnieks un cīnītājs uz Krievijas troņa
1910: Pēteris Lielais un Vidzeme lielā ziemeļnieku karā
1911: Pumpurs dzīvē un darbos
1924: Reiņa un Matīsa Kaudzīšu "Mērnieku laiki"
1925–1926: Latvju rakstniecības vēsture pamatskolām, papildskolām un cittautu skolu augstākām klasēm
1925–1927: Ievads latvju rakstniecībā (lasāmgrāmata)
1925–1927: Poētika pamatskolām, papildskolām un cittautu skolu augstākām klasēm
1926: "Mērnieku laiki" kā sadzīves romāns (estētisks un kultūrvēsturisks apcerējums)
1927: Latvju folkloras hrestomātija vidusskolām un arodskolām
1932–1933: Latvju rakstniecības vēsture (pamatskolām)

Nozīmīgākās apceres izdevumiem
1910: Bārenīte un mātes meita (apcere par tautasdziesmām)
1925: Andreja Pumpura raksti (dzīvi un darbus apcerējis Roberts Klaustiņš)
1927: Andreja Pumpura izlasīti raksti (dzīvi un rakstus apcerējis Roberts Klaustiņš)
1936: Atskaņu hronika (Roberta Klaustiņa ievads un piezīmes)
1937: Anša Gulbja Kopoti raksti (Klaustiņa apcere par Rakstu autoru)

Sakārtošana un komentēšana
1908: Tautas dziesmas (tautas romances)
1914: Jura Alunāna raksti
1928–1932: Latvju tautas daiņas (kopā ar Jāni Endzelīnu; 1938–1940, atkārtots izdevums)

Tulkojums no krievu valodas
1926: Turgeņevs, Ivans. Tēvi un dēli. Rīga: A. Gulbja apgāds.

Citātu galerija

"Visvairāk Klaustiņš sevi parādījis kā literatūras pētnieks. Gan viņš sāka parastās sabiedriskas kritikas garā, bet drīzi vien izkopa savu īpatnēju aistētiski socioloģisko viedokli, ņemdams to par vadītāju mērauklu visām savām apcerēm. Nekad viņš nav bijis tikai paviršs vērtētājs, laikmetīgu recenziju rakstītājs. Savos spriedumos viņš drošs un patstāvīgs, izpratnē objektīvs. Ja pie kāda darba ķeras, tad viņš to izpēta tik rūpīgi, ka parasti viņa atzinumi un slēdzieni paliek autoritatīvi, bez pretrunām. Sevišķi ir nostājies par reālismu kā vispilnīgāko un mākslinieciski vērtīgāko rakstniecības veidu. Latviešu literatūrā šāds visvērtīgākais darbs ir “Mērnieku laiki”. Zināms, ar lielu izpratni Klaustiņš pieiet arī citiem novirzieniem un ļoti daudz pozitīva saskata, piem., Plūdoņa, Bārdas u. c. darbos. Viņš palīdzējis atrisināt daudz neskaidru mūsu literatūras jautājumu. Jaunākā laikā Klaustiņš izkopis jaunu vērtējumu, t. s. formālisma viedokli. Pēc viņa atzinuma modernisti mūsu literatūrā ir gandrīz visi lieli formas meistari, kādus viņus arī galvenā kārtā grib vērtēt pētnieks, zināms, pareizi izprotot arī darbu saturu."

Deisons, R. Roberta Klaustiņa mūža darbs. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1935, Nr.3, 256.–257. lpp.