Meklēt

Pēteris Zālīte

2 bildes
Pēteris Zālīte
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
LU mācībspēku grupa 1920.gados
LU mācībspēku grupa 1920. gados. 1. rindā no kreisās:A.Dauge, K.Balodis, J.Velme, J. Lautenbahs, E. Felsbergs, P. Šmits, L. Bērziņš;2. rindā no kreisās: A.Spekke, J. Plāķis, E. Blese, P. Jurevičs, nezināms, P. Dāle,K. Straubergs, A. Tentelis, R.Jirgens, P. Zālīte, F. Balodis, J.Kauliņš.
V.Rīdzenieka foto. Avots: RTMM Latvijas vēstures fonds nr.80715 Latv.v. F6/12
Lomas: filozofs, politiķis, publicists, sabiedriskais darbinieks

01.12.1864 – 18.08.1939

  • Darba autors (10)
  • Izdevējs (2)
  • Recepcijas persona (2)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    01.12.1864
    Raunas pagasts
    Dzimis "Sīļos".

    Miršanas laiks/vieta

    18.08.1939
    Rīga

    Personiska informācija

    Dzimis trūcīgā zemnieku ģimenē.

     
     
     

    Profesionālā darbība

    1893: atgriezies Rīgā, uzsāka aktīvu darbu latviešu avīžniecībā, jo pieredzi bija ieguvis, pelnot iztiku un darbojoties par avīžu līdzstrādnieku Jenā.

    No 1893: "Mājas Viesa” redaktors.

    No 1895: vadīja laikrakstu | Dienas Lapa". 

    Izveido un sāka izdot literatūras, zinātnes un mākslas ilustrēto žurnālu "Mājas Viesa Mēnešraksts”, kas iznāca desmit gadus un ir ļoti nozīmīgs ieguldījums latviešu rakstniecības, zinātnes, filozofijas un inteliģences vispār attīstībā. Žurnālam tika piesaistīti spožākie latviešu rakstnieki: Aspazija, Rainis, R. Blaumanis, V. Plūdonis, A. Deglavs, E. Veidenbaums u. c. Zālīte ļoti atbalsta Poruku un Raini. Rainis tolaik latviešu lasītāju starpā vēl ir maz pazīstams, ar Zālītes atbalstu viņš pārtulko tādus svarīgus darbus kā J. V. Gētes „Ifigēniju Tauridā” un „Faustu”, G. E. Lesinga „Nātanu Gudro”, M. Ļermontova „Dēmonu”. Šīs Zālītes aktivitātes piesaista arī negatīvu interesi, tiek apšaubīta Jenā iegūtā doktora grāda kvalitāte, kritiku velta arī latviešu valodas kvalitātei viņa rosinātajam Raiņa „Fausta” tulkojumam.

    Saiknes

    Hermīne Zālīte - Sieva

    Nodarbes

    filozofs
    politiķis
    publicists
    sabiedriskais darbinieks

    Izglītība

    Pēterburgas Universitāte
    Sanktpēterburga
    Papildinājis zināšanas.

    1872–1874
    Jaunpiebalgas Jāņa skola
    Jāņaskola

    1874–1879
    Raunas pagasta skola
    Rauna

    1884–1886
    Cēsu apriņķa skola
    Cēsis

    1887
    Rīgas guberņas ģimnāzija

    1889–1893
    Jēnas Universitāte
    Jēna
    Studējis filozofiju, ieguvis filozofijas doktora grādu, disertācijas tēma "Kanta mācības par gribas brīvību izklāsts un kritika ar vēsturisku atskatu uz brīvības problēmu”.

    1900
    Berlīnes Universitāte
    Berlīne
    Papildinājis zināšanas.

    Darbavieta

    10.07.1893–08.12.1906
    Laikraksts "Mājas Viesis" (1856–1910)
    Rīga
    Laikraksta redaktors kopā ar Arnoldu Plātesu.

    10.1895–12.1905
    Žurnāls "Mājas Viesa Mēnešraksts" (1895–1905)
    Rīga
    Redaktors (ar pārtraukumu 1900. gada jūlijā–augustā).

    05.12.1898–09.12.1903
    Laikraksts "Dienas Lapa" (1886–1918)
    Rīga
    Faktiskais redaktors

    01.01.1909–29.12.1910
    Laikraksts "Mājas Viesis" (1856–1910)
    Rīga
    Laikraksta redaktors

    1918
    Laikraksts "Dienas Lapa" (1886–1918)
    Sanktpēterburga
    Redaktors

    Apglabāts

    Rīgas Lielie kapi

    Apbalvojumi

    Triju Zvaigžņu ordenis
    Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
    IV šķira
    1926

    Triju Zvaigžņu ordenis
    Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
    IV šķira
    1926