Pēteris Zālīte
01.12.1864 – 18.08.1939
Pēteris Zālīte (1864–1939) – publicists, filozofs. Būtiska nozīme tam, ka vadījis laikraksta "Mājas Viesis" (1893–1905) un mēnešraksta "Mājas Viesa Mēnešraksts" (1895–1905), kā arī laikraksta "Dienas Lapa" (1898–1903) izdošanu, kuros sekmējis latviešu literatūras, kā arī augstvērtīgas tulkotās literatūras publicēšanu. Aktīvi piedalījies Latvijas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, latviešu Nacionālās Padomes loceklis (1917), Latvijas Universitātes filozofijas profesors (1921–1934), Saeimas deputāts (1930–1934). Grāmatas "Latviešu tautas dvēsele" (1923) autors.
Dzimšanas laiks/vieta
01.12.1864
Raunas pagasts
Dzimis "Sīļos".
Miršanas laiks/vieta
18.08.1939
Rīga
Personiska informācija
Dzimis trūcīgā zemnieku ģimenē.
Profesionālā darbība
1893: atgriezies Rīgā, uzsāka aktīvu darbu latviešu avīžniecībā, jo pieredzi bija ieguvis, pelnot iztiku un darbojoties par avīžu līdzstrādnieku Jenā.
No 1893: izdevuma "Mājas Viesa” redaktors.
No 1895: vadīja laikrakstu "Dienas Lapa".
Izveidoja un sāka izdot literatūras, zinātnes un mākslas ilustrēto žurnālu "Mājas Viesa Mēnešraksts”, kas iznāca desmit gadus un ir ļoti nozīmīgs ieguldījums latviešu rakstniecības, zinātnes, filozofijas un inteliģences vispār attīstībā. Žurnālam tika piesaistīti spožākie latviešu rakstnieki: Aspazija, Rainis, Rūdolfs Blaumanis, Vilis Plūdons, Augusts Deglavs, Eduards Veidenbaums un citi. Atbalsta Poruku un Raini. Rainis tolaik latviešu lasītāju starpā vēl ir maz pazīstams, ar Zālītes atbalstu viņš pārtulko tādus svarīgus darbus kā J. V. Gētes "Ifigēniju Tauridā” un "Faustu”, G. E. Lesinga "Nātanu Gudro”, M. Ļermontova "Dēmonu”.
Kopš 1898: publicējis 20 grāmatas un brošūras par Imanuelu Kantu, Frīdrihu Nīči, Frēnsisu Bēkonu, Danti, Rūdolfu Blaumani, Jāni Poruku un citām personībām, apmēram 100 rakstus periodikā, arī "Latvijas Universitātes Raksti", "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts". Vairākas publikācijas izdevis pats savā apgādā.
Par P. Zālītes vietu un lomu latviešu modernās kultūras tapšanā un latviešu filozofijas pamatu veidošanā ieskatu sniedz I. Ceras grāmata "Pēteris Zālīte: kantiskais ideālisms un laicīgie ideāli" (2008).
Saiknes
Hermīne Zālīte - Sieva
Izglītība
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Papildinājis zināšanas.
1872–1874
Jaunpiebalgas Jāņa skola
Jāņaskola
1874–1879
Raunas pagasta skola
Rauna
1884–1886
Cēsu apriņķa skola
Cēsis
1889–1893
Jēnas Universitāte
Jēna
Studējis filozofiju, teoloģiju un dabaszinātnes, ieguvis filozofijas doktora grādu, disertācijas tēma "Kanta mācības par gribas brīvību izklāsts un kritika ar vēsturisku atskatu uz brīvības problēmu”.
1900
Berlīnes Universitāte
Berlīne
Papildinājis zināšanas.
Darbavieta
10.07.1893–08.12.1906
Laikraksts "Mājas Viesis" (1856–1910)
Rīga
Laikraksta redaktors kopā ar Arnoldu Plātesu.
10.1895–12.1905
Žurnāls "Mājas Viesa Mēnešraksts" (1895–1905)
Rīga
Redaktors (ar pārtraukumu 1900. gada jūlijā–augustā).
05.12.1898–09.12.1903
Laikraksts "Dienas Lapa" (1886–1918)
Rīga
Faktiskais redaktors
01.01.1909–29.12.1910
Laikraksts "Mājas Viesis" (1856–1910)
Rīga
Laikraksta redaktors
1918
Laikraksts "Dienas Lapa" (1886–1918)
Sanktpēterburga
Redaktors
Apglabāts
Rīgas Lielie kapi
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926