Hermīne Zālīte

Dzimusi muižas kalēja Miķeļa Baloža un viņas sievas Annas Balodes (dzimusi Ērgle) ģimenē. Vectēvs bijis Vidzemes brāļu draudzes sludinātājs. Drīz ģimene pārcēlusies uz Bilstiņiem. Ģimenē bez Hermīnes aug arī divi brāļi – Aleksandrs Balodis (1854–1919) un Kārlis Balodis (1964–1931).
1862: ar plaušu karsoni saslimst un nomirst tēvs, māte Anna paliek viena ar trim bērniem.
1866: māte ar bērniem pārceļas uz Pleskavas guberņu.
1884–1887: dzīvojusi pie brāļa Kārļa Baloža – latviešu ekonomists, finansists un demogrāfs, arī viens no Latvijas Universitātes dibinātājiem – Tērbatā, kur brālis studēja teoloģiju Tērbatas universitātē.
1887: iepazinusies ar Pēteri Zālīti.
1888: bijusi vācu valodas mājskolotāja Pētērburgā, kur iepazinusies ar Andreju Stērsti, Vensku Edvartu u. c.
1889: kopā ar brāli Kārli Balodi un Pēteri Zālīti apceļo Brazīliju.
1893: laulības ar Pēteri Zālīti Sv. Miķeļa baznīcā, Jēnā.
No 1893: bijusi Pētera Zālītes vadīto izdevumu "Mājas Viesis"līdzstrādniece.
No 1895: "Mājas Viesa Mēnešraksts" līdzstrādniece.
No 1898: "Dienas Lapa" līdzstrādniece.
1895: devusies uz Vāciju, lai apgūtu moderna žurnāla izveidošanai nepieciešamo autotipiju un cinkogrāfiju. Rūpējusies par izdevuma ilustratīvo noformējumu, izvēlējusies ilutrācijas un tās komentējusi.
1895: kopā ar brāli Kārli apceļojusi Vāciju, Austriju, Itāliju, Šveici; uzturas ilgāku laiku Minhenē, Vīnē, Venēcijā, Milānā, Florencē, Romā, Neapolē, Kapri salā. Saraksta ceļojumu aprakstus "Uz Dienvidiem".
1900: kopā ar Pēteri Zālīti klausās lekcijas Berlīnes universitātē.
1900: kopā ar vecāko brāli Aleksandru Balodi apceļo Franciju un Itāliju.
Pirms 1. pasaules kara vadījusi brāļa saimniecību Kacengrīnē, Vācijā.
1926: kopā ar Pēteri Zālīti un Kārli Balodi apceļojusi Itāliju, Sicīliju.
1927: apceļojusi Itāliju, Sicīliju un Grieķiju, Atēnas.

STĀSTI PERIODIKĀ 

1895: "Ej' un izglītojes!" ("Mājas Viesa Mēnešraksts")
1896: "No tumsības pie gaismas" ("Mājas Viesa Mēnešraksts")
1896: "Izlīdzēts" ("Mājas Viesa Mēnešraksts")
1896: "Mūsu ceļi šķiras" ("Mājas Viesa Mēnešraksts")

Stāsti publicēti ar pseidonīmiem Liesma, L. Z.  

CEĻOJUMU APRAKSTI PERIODIKĀ

1895: Uz Dienvidiem (Mājas Viesis", 1896, 1-53, ar pārtraukumiem)
1900: Uz Parīzi, uz pasaules izstādi ("Dienas Lapa", 1900, 182-236, ar pārtraukumiem; "Mājas Viesis", 1900, 33-42)

TULKOJUMI

1898: tulkojusi Antona Perfalla stāstu "Lilita" ("Mājas Viesis", 43)
1901: tulkojusi H. Boljo stāstu "Nevajadzīgs puķu pušķis"; N. H. Reisa stāstu "Sirdsbalss" (abi "Saimnieču un Zelteņu kalendārā")

PAVĀRGRĀMATA

1901–02: "Mājsaimniecība un pavāru māksla" (atkārtoti izdevumi 1902; 1907; 1921; 1927; 2012)

Rakstījusi par sieviešu jautājumu, latviešu un ārzemju mākslas izstādēm, latviešu tautas tērpiem, veidojusi apdziedāšanās dziesmu apkopojumu.

"Hermīne Zālīte bija no dabas ļoti apdāvināta un maigas dabas sieviete, kas pati par sevi sacīja "Maza, maza vijolīte pašā dārza maliņā." Viņa gribēja ziedēt klusībā. Nekur nebramēties, nekur spiesties citiem priekšā, negribēja spīdēt, nenākt klajā pat ar savu vārdu."

Pēteris Zālīte. Ko liela latviete mums stāsta vai Hermīnes Zālītes (dzim. Balode) dzīve, darbi, raksturojums. R.: Autorizdevums, 1937, 31. lpp.

"Ar Hermīni Zālīti atkal noriet viena spoža zvaigzne 90. gadu kultūras laikmetā. (..) Pašaizliedzīga ideāliste viņa bija katrā laikā. Kaut gan viņa savus personīgos mērķus pilnīgi bija uzupurējusi, tomēr viens apakštonis, viens ilgu pamata motīvs vienmēr skanēja viņas dvēselē – ilgas pēc mākslas un daiļuma zemes Itālijas."

Aspazija. Ievērojamai kultūras darbonei veļuvalstī aizejot. Jaunākās Ziņas, 4. jūl. 1932.

Balode

Liesma, Minjona

1884–1887
Tartu

1894
Merķeļa iela 8, Rīga

1888
Sanktpēterburga
Vācu valodas mājskolotāja

1893
Laikraksts "Mājas Viesis" (1856–1910)
Rīga
Līdzstrādniece

1895
Žurnāls "Mājas Viesa Mēnešraksts" (1895–1905)
Rīga
Līdzstrādniece

1898
Laikraksts "Dienas Lapa" (1886–1918)
Rīga
Līdzstrādniece

1889
Brazīlija

1895
Vācija

1895
Austrija

1895
Šveice

1895
Francija

1895
Itālija

1895
Anglija

1900
Parīze

1900
Berlīne

1927
Grieķija

1895
Vācija
Apguvusi moderna žurnāla izveidošanai nepieciešamo autotipiju un cinkogrāfiju.

1900
Berlīne
Berlīnes universitāteVasaras semetrī klausījusies lekcijas (Vilhelmu Dilteju u. c.).

Rīgas Lielie kapi