Pēteris Iklavs
17.02.1911 – 02.01.1986
Pēteris Iklavs (1911–1986) – dzejnieks un prozaiķis. 30. gadu otrajā un 40. gadu pirmajā pusē publicējis dzejoļus un stāstus periodikā. Dzejai raksturīgi intīmi motīvi, žanra gleznas patētiskā reālistiskā skatījumā, formas lakonisms, vizuāla konkrētība un muzikalitāte. Īsprozā uzmanības centrā dīvaini vai komiski notikumi un cilvēku raksturi, psiholoģiski samilzumi cilvēku attiecībās. Kurzemes cīņu laikā (1945) rakstījis patriotisko dzeju, kas publicēta antoloģijā “Cerību zeme” (Stokholma, 1945). Pēckara gados nav publicējies.
Dzimšanas laiks/vieta
17.02.1911
Zālīte
Miršanas laiks/vieta
02.01.1986
Talsi
Personiska informācija
Profesionālā darbība
1934: 14. februārī laikrakstā "Bauskas Novada Zemnieka Balss" iespiests dzejolis "Vientuļais gājējs", kas parakstīts ar vārdu Jānis Iecavnieks.
1935: 13. aprīlī laikrakstā "Brīvā Zeme" iespiests pirmais Pētera Iklāva dzejolis "Atmiņu posts".
1942: 11. septembrī laikrakstā "Daugavas Vanagi" lasāma ziņa: "Apgādi gatavo laist klajā atkal daudz jaunu lirikas un prozas grāmatu. To vidū būs arī cīnītāja Pētera Iklava pirmais dzejoļu krājums, ko viņš paguvis sakārtot šinīs dienās, izmantodams atvaļinājumu [no frontes]. Krājumā būs lasāmi dzejoļi, kurus Iklavs sarakstījis no 1933. gada, kad presē parādījās viņa pirmie darbi, modinādami no pietnu ievērību."
1944: sakārtotais dzejoļu krājums "No āpša alas" palicis neizdots.
Pēc Otrā pasaules kara nav publicējies.
Citātu galerija
Par Pēteri Iklavu un viņa dzeju
"Pēteris Iklavs latviešu literatūrā parādījās ap 1933. gadu, kad meistars Edvarts Virza “Brīvajā Zemē” sāka iespiest viņa pirmos dzejoļus, kuros bija jūtama beļģieša E. Verharna un E. Virzas augstā formas skola. Jau tad spilgti parādījās Iklava kareiviskais gars, un karavīrs, strādnieks un zemnieks bija pirmie, kas saņēma dzejnieka slavinājumus. [..] Kā jau spēka, enerģijas un versmes pilnu garu Iklavu saista temati, kuros viņš var parādīt savas lieluma un apbrīnošanas alkas. Viņš apdzied cīņas, eksplozīvus dabas spēkus, kalnu, jūru, upju un mežu varenību. Arī nāvi viņš skata ar pārgalvības un nebēdības pilnu skatu. Tāpēc viņa dzeja pauž neizmērojamu aktivitāti un darbošanās prieku.
Kādreiz par matrozi uz kuģa apbraukājis vai puspasaules, tāpēc priecīgos brīžos mīl uzdziedāt jūrnieku dziesmas, kuras noklausījies Marseļas, Hamburgas, Amsterdamas, Singapūras un citu slavenu ostu krodziņos. Cilvēks, kas ar vienu pāri kurpju un vienu uzvalku iztiek divi gadi. Nemīl nēsāt kaklasaites, jo tās tikai sagādājot liekas rūpes un izdevumus. Tā kā dzejnieka augums ir īss un ādas krāsa tumša, tad daudzi to notur par čigānu. Patiesībā Iklavs ir īsts zemgalietis, un tā senči jau sen dzīvojuši Lielupes krastos un nodarbojušies ar zemkopību."
Raisters, Ēriks. Pēteris Iklavs. Daugavas Vanagi, 1942, 22. maijs.
Nodarbes
Pseidonīms
J. Iecavnieks
Izglītība
Rīgas 1. vidusskola
Rīga
Rīgas 1. pilsētas ģimnāzijā
Darbavieta
LETA
Rīga
07.1940–03.1941
Meža darbos
03.1941–07.1941
Rīga
Strādnieks būvdarbos
1953–1963
Talsi
Strādājis celtniecības brigādē
1963–1986
Talsi
Strādājis par grāmatsējēju
Dienests
1934–1935
Latvijas armija
1943–1945
Latviešu leģions
Apcietinājums
1945
Mordvija
Apglabāts
08.01.1986
Jaunie kapi