Pēteris Bērziņš

Dzimis pusmuižas saimniecības vadītāja ģimenē.
Brālis Kārlis Bērziņš (1865–1934) – grāmatu un rakstāmlietu tirgotājs, sabiedrisks darbinieks. Māsa Marija Bērziņa (1868–?) – publicista un literāta Kārļa Ducmaņa (1881–1943) māte.
Līdz 13 gadu vecumam dzīvojis pie sava vectēva Rozes Vēliņa krogā. Mātes tēvs Grīnbergs bijis Pētera Bērziņa pirmais skolotājs.
Vēlāk pārcēlies dzīvot pie tēva uz Bilskas "Jauneļiem".

Pēteris Bērziņš – pedagoģes Veras Pētersones tēvs.

Literārā darbība un publicistika
Presē publicējis dzejoļus, tulkojumus, folkloras materiālus. Publicējis vairākas brošūras par agrārpolitiku, raksti par bibliotēkām, plašākā publikācija "Par skolu bibliotēkām" ("Austrums", 1888, Nr. 4). Publicējies "Baltijas Vēstnesī", "Mājas Viesī", "Dienas Lapā", "Austrumā" un citos periodiskajos izdevumos.

1876: oriģināldzejas krājums "Dziesmu vīte jaunībai un jaunības mīlestībai"
1914: stāsts "Divas pasaules"
1920: "Indija"
1924: "Spānija un spānieši"


Sastādītie krājumi
1881: "Lasīšanas grāmata skolas bērniem"
1882: dzejas antoloģija "Kluso vakaru sapņojums"
1888–1889: dzejas antoloģija "Mazas puķītes neaizmirstelītes" (1–2)


Tulkojumi no vācu valodas

1884: H. Šmits. "Kalnu rozes un ezera rozes" (romāns)
1923: V. fon Hillerne "Caur paša spēku"
1923: H. K. Andersens "Pasaciņas"


Izdevējdarbība
Apgādājis 162 grāmatas, pārsvarā daiļliteratūru, mācību grāmatas un kalendārus ("Baltijas kalendārs", 1892–1916).

Pirmais izdevums Pētera Bērziņa apgādā – sērija "Mazi stāstiņi maniem mazajiem draugiem" (1–10, 1899–1901, sastādījis J. Dievkociņš), literārie almanahi "Burtnieks" (1901, sastādījis E. Treimanis) un "Balva" (1908, sastādījis Plūdons), Upīts A. "Mazas komēdijas" (1–2, 1909–1910), Ducmanis K. "Iz Baltijas provinču tiesībām" (1913).

Nozīmīgākie izdevumi
1898: Juris Māters, romāns "Sadzīves viļņi" (2. izd.)
1901: Andrievs Niedra, romāns "Līduma dūmos" (pirmizdevums)

"Būdams zemnieka dēls, P. Bērziņš ļoti labi saprata zemnieka dzīvi un vajadzības un tāpēc savā laikā, jau pirms kara, daudz rakstīja atsevišķās brošūrās un laikrakstos par agrārjautājumu un zemnieku stāvokli, aizstāvēdams lielo zemes īpašumu sadalīšanu. Pirmais viņa ievērojamākais darbs bija paša sarakstītā un izdotā "Lasāmā grāmata", kas stipri atšķīrās no agrākām ko bija sastādījuši garīdznieki un skolotāji, kas bija atkarīgi no vācu mācītāju žēlastības. Kā rakstnieks, tas daudz rakstīja laikrakstos un žurnālos par lauksaimniecības un politiskiem jautājumiem. Daudz viņš arī tulkojis. Ļoti redzamu vietu P. Bērziņš ieņem kā grāmatu tirgotājs un izdevējs."

Pēteri Bērziņu pieminot. Tēvijas Sargs, Nr. 36 (04.09.1936), 5. lpp.

"Savas literāriskās darbības sākumā viņš lielā mērā nodarbojās ar dzeju. Nāca klajā viņa dzejoļu krājums "Dziesmu vīte jaunībai un jaunības mīlestībai" (1876.). Galvenais motīvs atzīmēts virsrakstā. Liela daļa viņa dzejoļu, kas parādījās arī laikrakstos, ir tulkojumi. Mākslas vērtības tiem maz. Viņš sastādīja nelielas, populāras dzejas antoloģijas: "Kluso vakaru sapņojums" (1882.), "Mazās puķītes neaizmirstelītes" (1888.), "Neaizmirstelītes" (1889.). Viņš tulkojis arī dažus stāstus ("Caur paša spēku" u. c.).
Vislielākos panākumus Bērziņš sasniedza ar savu latv. lasāmo grāmatu, kas iznāca 1881. g. un līdz 1903. g. piedzīvoja 12 izdevumus. Tā bija pirmā lasāmā grāmata, ko sastādīja nacionāli jūtošs latvietis. 1885. g. tai pievienojās Kaudzītes Matīsa un Stērstu Andrēja "Sēta un skola". Bērziņa grāmata bija parocīgāka tai ziņā, ka visi trīs pagasta skolas kursi bija savienoti vienā sējumā. 1884. g. Bērziņš izdeva savas lasāmās grāmatas otru daļu, kas nodomāta ceturtajam kursam. Tautas atmodas laikmeta noskaņas gan še uzejamas ļoti mazā mērā. Pamatā ir īsi stāstiņi un reālu priekšmetu apraksti. Lielu daļu aizņem ziņas par Krieviju un krievu vēsturi. Tikai otrā daļā ir vairāk rakstu par latviešu dzimteni, gan vēsturiski, gan ģeogrāfiski (Meinards, Alberts, Jaunpils, Cēsis, Neikens, Allunans u. c.). Dzejas daļā ir tautas dziesmas, tad Dünsberģa, Šönberģa, Neikena, Allunana sacerējumi. Lasāmai mācībai Bērziņš vēl izdeva Ābeci (1884.).
Ļoti daudz Bērziņš nodarbojās ar agrāro jautājumu. 1906. g. iznāca viņa "Zemes īpašums", ko tulkoja arī krieviski. Latvijas patstāvības laikā viņš šai jautājumā laida klajā vairāk rakstu avīzēs, izdeva arī dažas brošūras: "Dažas piezīmes zemes jautājumā" (1920.), "Padomju valdības zemes iekārta" (1920.), "Zemes jautājums ārzemēs" (1919.).
Bez tam viņš laida klajā plašus zemes aprakstus. Tādi ir "Indija" (1920.), "Spānija".

T. [Zeiferts]. Pēteris Bērziņš. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 9, 01.09.1926, 237.–238. lpp.

"[..] Regulāru grāmatizdevēja darbību P. Bērziņš sāka 1888. gadā. Jau līdz 1900. gadam P. Bērziņš izdeva 55–60 grāmatu. Visvairāk bija skolu literatūras, tai skaitā arī viņa sarakstītā populārā "Lasīšanas grāmata" (līdz 1903. gadam izdota 12 reizes). 1899. gadā tika uzsākta J. Dievkociņa sastādītā bērnu prozas sērija "Mazi stāstiņi maniem mazajiem draugiem". Pats būdams viduvējs literāts, P. Bērziņš izdeva sev līdzīgu autoru darbus, bet pa starpām arī J. Mātera "Sadzīves viļņos". P. Bērziņš vairījas no sēnalu lasāmvielas, ko pats dēvēja par "nezālēm", bet no pelēcības literatūras izvēlē izklūt nespēja. Līdzīgu raibu produkciju, pa reizes uzņemdamies ko nopietnāku, viņš gādāja līdz Pirmajam pasaules karam."

O. Olte. Grāmatizdevējs Pēteris Bērziņš. Padomju Druva (Cēsis), Nr. 63, 28.05.1988, 3. lpp.
Avoti
Viesturs Zanders (b. g.). Šķirklis Bērziņš Pēteris. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/103/

Rudzīšu Pēteris, Bērzs

Rauna
Vienu gadu mācījies Smiltenē un Raunā.

Smiltene
Vienu gadu mācījies Smiltenē un Raunā.

1869
Sagatavojies pašmācības ceļā, 1869. gadā ieguvis skolotāja tiesības.

Kalna Rudzīši
Laikā starp mācībām Smiltenē un Raunā un skolotāja tiesību iegūšanu strādājis tēva rentētajos Rudzīšos Raunā.

1871–1875
Tiepeles pagasta skola
Trikāta
Skolotājs

1871–1875
Raunas draudzes skola
Rauna
Skolotājs

1875–1882
Līgatnes fabrikas skola
Pilsoņu iela 4, Līgatne
Skolotājs Līgatnes papīrfabrikas skolā, kur par pretmuižniecisku propagandu atlaists no darba un apcietināts, vēlāk attaisnots.

1882–1885
Cēsis
Trīs gadus uzturējies pie sava brālēna Cēsu Billes fabrikā un nodarbojies ar rakstniecību.

1885–1887
Pavasara biedrība
Rīga
Strādājis par skolotāju un rakstvedi Pavasara biedrībā Rīgā.

1885–1915
Rīga
1885. gadā atvēris grāmatu veikalu Rīgā, Suvorova ielā. Kara laikā veikalu zaudējis.

1886–1888
Laikraksts "Dienas Lapa" (1886–1918)
Rīga
Redakcijas darbinieks

1888
Pētera Bērziņa apgāds
Rīga
Uzsācis regulāru grāmatizdevēja darbību

1890–1915
Tukums
1890. gadā atvēris grāmatu veikalu Tukumā. Kara laikā veikalu zaudējis.

1850–1861
"Vēliņi"
Līdz 13 gadu vecumam dzīvojis pie sava vectēva Rozes Vēliņa krogā.

1861
Jaunēļi
13. dzīves gadā pārgājis dzīvot pie sava tēva uz Bilskas "Jauneļiem".

1862
Kalna Rudzīši
Pēc gada pāriet dzīvot uz Raunas "Rudzīšiem".

1915
Maskava
1915. gadā evakuējās uz Maskavu, pēc kara atgriezās Latvijā.

Rīgas Lielie kapi