Pēteris Atspulgs

21.01.1908 – 22.12.1962

Pēteris Atspulgs (1908–1962) – dzejnieks. Pirmās literārās publikācijas kopš 1923. gada. Aktīvi darbojies biedrībā "Zaļā vārna". Poētikā apvienojas 20. gs. 30. gadiem raksturīgā kanoniskā, antīkajā un klasiskajā dzejā sakņotā formas tradīcija ar folkloras tēlainību, romantiski elēģiskām intonācijām. Savukārt lauku darba un dzīves tēlojums piekļaujas pozitīvisma estētikai; periodikā publicēta virkne dabas tēlojumu. Vienīgajā dzejoļu krājumā "Dzīras" (1936) pirmatnēji juteklisks, spriegs dzīves un dabas tēlojums. Pēc Otrā pasaules kara vairs nav publicēts neviens literārais darbs.

Darba autors (17)

Recepcijas persona (12)

Dzimšanas laiks/vieta

21.01.1908
Rauna
Baložos

Miršanas laiks/vieta

22.12.1962
Launkalne

Personiska informācija

Dzimis zemnieku ģimenē.

Profesionālā darbība

1923: pirmā publikācija – tēlojums "Savādnieks" žurnālā "Jaunatnes Dzīve" , 48. numurs.
Vēlāk publicējies galvenokārt jauno literātu izdevumos.
Strādājis gan par ierēdni, gan saimniekojis tēva mājās Raunā.

Tēlojis latviešu leģionāru pārdzīvojumus balādēs un dzejoļos, kas publicēti laikrakstos "Tēvija" un "Latvju Balss".
Pēckara posmā nav publicējies, atstājis plašus dienasgrāmatas formā rakstītus laikmeta vērojumus un atziņas (fragmenti publicēti pēc nāves), arī dzejoļus.

Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Atspulgs Pēteris".

Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu "Dzīras" (Grāmatrūpnieka apgāds, 1937)

"Ja pēc kāda laika rakstīs par mūsu liriku 20. gadsimteņa trīsdesmitos gados tad būs jāpiemin diezgan liela un ievērojama dabas dzejnieku grupa, kas, nolaizdamās pie dzejas pamatiem, pie pirmatnējo notikšanu vērojumiem, tai pašā laikā tiekusies pēc stingras izkoptas formas. Dabas izjūta allaž bijusi tā, kas likusi domāt arī par noteiktu dzejisku formu, jo daba nāk mums pretim kā daudzbalsīgs, krāšņs un raibs koris, no kura dzejiskas vērtības var gūt tikai ar stingru izlasi un nesaudzīgu veidošanu. Šai grupā Pēteris Atspulgs neieņem ar savu pirmo grāmatu sevišķi redzamu vietu, jo viņa dzejai nav nekā sensacionāla: ne īpašu metru kā Medenim, ne skumjā šūpojošā rituma kā Aīdai Niedrai, ne atsevišķu brīnumainu izteicienu kā Cedriņam, bet viņš sniedz godīgu, diezgan labi nostrādātu pantu dažādās metriskās sistēmās."

Veselis, Jānis. Pēteris Atspulgs. Dzīras. Daugava, Nr.4 (01.04.1937)

"Pēteris Atspulgs arī pieder pie tās mūsu rakstnieku jaunās paaudzes, kas piegriezušies laukiem un lauku dzīvei, lai tur dzīves pirmavotos meklētu jaunas atziņas un jaunu skaistumu. Purva un vaivariņu smarša viņam tuvāka nekā pilsētas parfīms, rokas, kas celmus lauž un līdumus plēš – skaistākas nekā pilsētnieku smalki koptās, tīrumu, pļavu, lauku sētu, mežus, purvus viņš apmainījis pret pilsētas salonu ar tā mirdzumu, aiz kura tik bieži slēpjas garīgā seklība un tukšums."

-t- Dzīras. Pētera Atspulga dzejoļi. Zemgales Balss, Nr.2 (04.01.1937)