Pēteris Abuls

Lomas: literāts, pedagogs, rakstnieks, vēsturnieks

16.12.1860 – 27.09.1926

Pēteris Abuls (1860-1926) - pedagogs, vēsturnieks, literāts. Žurnālista un politiķa Mārtiņa Abula brālis. Beidzis Baltijas skolotāju semināru Rīgā (1881). Strādājis par skolotāju un skolas pārzini dažādās skolās, nodibinājis par saviem līdzekļiem Strenču proģimnāziju (1914). Sastādījis mācību grāmatas, no kurām zināmākā "Skolas druva" (1-3, 1898-1906). Abula stāstu "Senču rota" (laikrakstā "Balss" 1892, ar pseidonīmu Tālivalds) darbā "Domas par jaunlaika literatūru" asi kritizēja J. Jansons-Brauns. No 19.gs. 80. gadiem presē daudz rakstījis par valodniecību, folkloru, etnogrāfiju, sadzīves jautājumiem, pētījis Latvijas pilskalnu atrašanās vietas. 60 gadu vecumā iestājies LU Filoloģijas un filozofijas fakultātē, studējis klasisko filoloģiju.

Darba autors (1)

Recepcijas persona (1)

Dzimšanas laiks/vieta

16.12.1860
Trikāta
Dzimis Trikātas pagasta "Vecpriduļu" mājās.

Miršanas laiks/vieta

27.09.1926
Parīze
Aizbraucis ārstēties, miris ar trieku.

Profesionālā darbība

Sastādījis mācību grāmatas: "Skolas druva" (1-3, 1898-1906), "Latviešu valodas mācība pilsētu un lauku skolām" (1902; abas izdotas atkārtoti daudzas reizes), "Vadonis latviešu valodas pareizrakstībā" (1910).
Pētījis Latvijas pilskalnu atrašanās vietas: vēsturisks apcerējums "Kur atradās Beverīna?", 1924).

Citātu galerija

"Populārākais no visiem viņa darbiem bij viņa lasāmā grāmata "Skolas druva", kas piedzīvojusi daudzus izdevumus un nav izzudusi no skolām vēl līdz pat pēdējam laikam. Bet nelaiķis dzīvi piegriezies ari etnografiskiem un vēsturiskiem pētījumiem par Latvijas senatni. Lai papildinātu zināšanas, viņiš vēl vecuma dienās iestājās Latvijas augstskolā. Dzīvu dalību viņš vienmēr ņēma Rīgas Latv. biedr. Zinibu Komisijā, Senatnes pētītāju biedrībā u. c, uzstādamies visbiežāk ar referātiem vēsturiskos un etnogrāfiskos jautājumos Kāds no viņa jaunākiem vēsturiskiem pētījumiem "Kur atradās Beverīna?" vērsa uz sevi zinātnieku ievērību un izpelnījās atzinību godalgas veidā."

Latvju Grāmata, 1926, Nr.5.