Meklēt

Pauls Frīdrihs Bērents

1 bilde
Pauls Frīdrihs Bērents
Pauls Frīdrihs Bērents (Baerent). Foto no E.Ķ. Dr.theol. h.c. Pauls Bērents. Universitas, nr. 8 (1935); tas pats arī Brīvā Zeme nr. 82 (1935).
Fotoattēls glabājas Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājumā, šifrs CM F 64032.
Lomas: garīdznieks, literāts, mācītājs

27.10.1866 – 04.04.1935

Pauls Frīdrihs BĒRENTS (Baerent 1866 - 1935) ir Baltijas vācu mācītājs un kultūrvēsturnieks. Viņš ir dzimis Rīgas pilsētas mērnieka ģimenē, pēc tēva nāves bijis spiests pelnīt uzturu ar privātstundām, vēl mācoties elementārskolā un ģimnāzijā. Bērents ir studējis teoloģiju Tērbatas Universitātē (1886-1891), ieguvis kandidāta grādu; mācītāja pārbaudes gadu aizvadījis Valmierā, vēlāk un līdz 1933. gada decembrim kalpojis Āraišu draudzē. Mīlēts un cienīts mācītājs, atbalstījis latviešu saimnieciskos centienus. Līdztekus mācītāja darbam nodevies arhīvpētniecībai. Bērenta publikācijas vācu un latviešu izdevumos galvenokārt veltītas Cēsu un apkaimes kultūrvēstures izziņai. Par ieguldījumu Latvijas vēstures izzināšanā 1929. gadā Latvijas Universitāte Bērentam piešķīra goda doktora grādu. Bijis vairāku Baltijas zinātnisko biedrību biedrs. Nozīmīgākie darbi: "Pirmie latviešu tautības luterāņu mācītāji" (1924), "Cēsu pilsētas pirmā pamatskola" (1926), "Āraišu baznīca un draudze savu 700 gadu laikā" (1927), "Die kirchlichen Zustande Livlands nach dem nordischen Kriege" ("Vidzemes baznīcu apstākļi pēc Ziemeļu kara", 1903). Bērenta lieldarbs par Vidzemes baznīcām un mācītājiem publicēts jau pēc viņa nāves Vācijā 1977. gadā.

  • Darba autors (9)
  • Sastādītājs (1)
  • Recepcijas persona (2)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    27.10.1866
    Rīga

    Miršanas laiks/vieta

    04.04.1935
    Rīga

    Personiska informācija

    Pauls Frīdrihs BĒRENTS (Baerent, 1866-1935) ir dzimis Rīgas pilsētas mērnieka Roberta Bērenta (Baerent) un viņa sievas Adelheides dzimušas Vitmanes (Wittmann, 1839-pēc 1934) ģimenē, ģimenē bijuši pieci bērni, brāļi - Karls (1862-1929), vēlāk bibliotekārs un Hugo Oskars Paridons (dzim. 1868).
    Pauls Frīdrihs Bērents 1915. gada 26. martā ir apprecējies ar Harietu Gotfrītu (Gottfriedt, 1888-1969). Viņam ir četri bērni: dēli Roberts Kārlis (1916-1945), vēlāk veterinārārsts; Gotfrīds Eduards (1917), Valtrauta (1921), vēlāk precējusies Johansone (Johannsohn) un Dorite (Dorrit, 1922), vēlāk precējusies Hebliga (Heblig), II laulībā Tranina (Tranin).
    Dzīves dati precizēti: https://www.geni.com/people/Paul-Friedrich-Baerent... [22.10.21.]

    Profesionālā darbība

    Publicistika

    Sprediķi un autobiogrāfija

    1903: Kā Natanaels paliek par Jēzus mācekli? Sprediķis, nr. 9.
    1903: Esiet nomodā! Sprediķis, nr. 55.
    1932: Mūsu draudžu gani [P.Bērenta autobiogrāfija]. Piedaugavas Draudžu Dzīve, nr. 2.
    1933: Mācītāja P. Baerenta dzīves stāsts [autobiogrāfija]. Cēsu Avīze, nr. 360.
    1934: Esiet modrīgi! [Atvadu sprediķis]. Svētdienas Rīts, nr.3.

    Kultūrvēsturiski raksti un recenzijas

    1903: Die kirchlichen Zustände Livlands in der ersten Hälfte des 18. Jahrhunderts. Baltische Monatsschrift, nr. 8, S. 217-238.
    1912: Beitreibung der Steuerrückständen im 18. Jahrhundert. Baltische Monatsschrift, nr. 8, S. 269-272.
    1923: Āraižu [Araišu] draudzes skolas hronika. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr.8., 9., 10.
    1924: Pirmie latviešu tautības luterāņu mācītāji Vidzemē. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 10.
    1925: Einige Blätter aus Wendens 700-jahriger Geschichte. Baltische Akademische Blätter, nr. 15.
    1926: Cēsu pilsētas pirmā pamatskola. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 10.
    1928: Līvu pagasts pie Cēsīm. Burtnieks, nr. 6.
    1929: L. Adamoviča grāmatas [recenzija]. Latvju Grāmata, nr. 4.
    1929: Kāda lapa no Vidzemes kultūras vēstures XVII gs.. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 3.
    1930: Pirmais zviedru valdīšanas laiks Vidzemē. Burtnieks, nr. 7, 611.-618.lpp.
    1930: Pirmās latviešu valodas mācības grāmatas sastādītājs [par Rehehūzenu]. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 2.
    1931: Doc.arch.P. Kampe. Latvijas baznīcas zvanu vēsture [recenzija]. Daugava, nr.2 (1931), 250.-251. lpp.
    1932: Das Schulwesen Wendens im 17. und 18. Jahrhundert. Arbeiten des Zweiten Baltischen Historikertages zu Reval.

    Grāmatas

    1927: Āraišu baznīca un draudze savā 700 gadu gaitā: vēsturisks apskats, sastādīts un Āraišu draudzei veltīts par piemiņu retai jubilejas dienai. Cēsis: K. Dūnis; atkārtots izdevums ASV 1979.g.
    1934: Burtnieku draudze 1234.-1934. Īsas ziņas par Burtnieku draudzes celšanos un zelšanu. Burtnieku baznīcas draudzei viņas 700 gadu pastāvēšanas svētkos veltīts. Rīga: AS "Izdevējs".

    Enciklopēdisks izdevums par Vidzemes mācītājiem - palicis rokrakstā, vēlāk kolēģu pabeigts un publicēts

    1977: Die evangelischen Prediger Livlands bis 1918. Begonnen von Paul Baerent. Im Auftrage der Baltischen Historischen Kommission unter Mitarbeit von Erik Amburger und Helmut Speer herausg, von Martin Ottow und Wilhelm Lenz.

    Citātu galerija

    Blakus darbam draudzē Bērents nodevies vēstures un baznīcas vēstures pētījumiem, piegriezdamies sevišķi Vidzemei, Cēsu apkārtnei un savai draudzei. Viņa darbu skaits skaitliski nav pārāk liels, jo viņš nepiederēja tai publicistu grupai, kas katru archivā tikko atrasto faktu steidzās nodot atklātībai līdz ar plašiem steigā uzmestiem komentāriem un slēdzieniem, bet reprezentēja īsto zinātnieku tipu, kas faktus rūpīgi krāja, kārtoja un pārbaudīja, un kura slēdziens bija pamatots un apsvērts.
    No: E. Ķ. [Edgars Ķiploks?]. Dr.theol. h.c. Pauls Bērents [nekrologs]. Universitas, 1935, nr. 8.
    1929. gadā Latvijas Universitāte Paulam Bērentam piešķir goda doktora grādu (Dr. theol. h. c.)

    Saiknes

    Adelheide Bērente - Māte
    Paula Fridriha Bērenta vecāmamma - Vecāmāte

    Nodarbes

    garīdznieks
    literāts
    mācītājs

    Dzimtais vārds

    Paul Friedrich Baerent

    Papildu vārdi

    latviešu rakstos arī Behrents, Bährents

    Izglītība

    Rīgas pilsētas elementārskola
    Krišjāņa Barona iela 71, Rīga
    Apmeklēju elementārskolu, kura toreiz neatradās lepnā ēkā, bet kādā vienkāršā koka namā, kurā apm. simts bērnu vienā lielā zālē kopā sēdējām un viens pats skolotājs vecais Froms, visas nodaļas mācīja un sagatavoja vai dzīvei, vai iešanai kādā augstākā skolā. Mūsu draudžu gani [P.Bērents. Autobiogrāfija]. Piedaugavas Draudžu Dzīve, nr. 2, 34. lpp.

    1880–1885
    Rīgas Nikolaja ģimnāzija
    Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
    Mācību laiks nav precizēts

    1886–1891
    Tērbatas Universitāte
    Ülikooli 18, Tartu
    studē teoloģiju

    Darbavieta

    1892–1893
    Vidzemes konsistorija
    Valmiera
    Mācītāja amata pārbaudes gads Valmierā; 1893. gada maijā iesvētīts mācītāja amatā Rīgā Jēkaba baznīcā, pēc tam atgriežas Valmierā, strādā pie prāvesta - Valmieras diecēzes vikārs.Nolicis eksāmenus pie Vidzemes konsistorijas 1892. gadā devos uz Valmieru pie mācītāja [Jāņa] Neilanda, lai tur pavadītu praktisko gadu un iemācītos baznīcas grāmatas vest, svētrunas un sprediķus turēt. No: Mūsu draudžu gani [P.Bērenta autobiogrāfija].Piedaugavas Draudžu Dzīve, nr. 2, 35. lpp.

    16.05.1893–1894
    Āraišu draudze
    Āraišu Evaņģēliski luteriskā baznīca
    Ievests mācītāja amatā, palīgmācītājs pie mācītāja Johana Frīdriha Vilhelma Veiriha (Weyrich, 1821?-1895).

    10.09.1895–12.1933
    Āraišu draudze
    Āraišu Evaņģēliski luteriskā baznīca
    Pensionētā mācītāja Veiriha, prāvesta vietas izpildītāja Gulekes un Straupes mācītāja Kuglera ievests amatā; kalpo Āraišu draudzē līdz pensionēšanās brīdim, atvadu sprediķis no draudzes 1934. gada 14. janvārī.

    1900–1915
    Bērzaines vācu ģimnāzija (1837-1915)
    Bērzaines iela 34, Cēsis
    Ticības mācības skolotājs, darba gadi aptuveni pēc Bērenta autobiogrāfijas, kurā minēts, ka skolā strādājis 15 gadus.

    09.1905–10.1906
    Vidzemes konsistorija
    Rīga
    Izpilda prāvesta vietu, uzturas Rīgā.

    1910–1925
    Kristīnes Apkalnes privātā sieviešu ģimnāzija
    Raunas iela 7, Cēsis
    Ticības mācības skolotājs, precīzs darba laiks nav noskaidrots, fakts balstīts Bērenta autobiogrāfijā - Cēsu sieviešu ģimnāzijā nostrādāti 15 gadi.

    Dalība organizācijās

    1897
    Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība
    Biedrības biedrs, referents.1926. gada sapulcē priekšlasījums par A. Bīlenšteinu un viņa darbu pie Bībeles valodas rediģēšanas.1927. gada sapulcē priekšlasījums par zemnieku dzīvi Cēsu un Āraišu draudzēs 17. gadsimtā1928. gada sapulcē priekšlasījums par Latviešu literārās (draugu) biedrības dibināšanu un darbību.Ziņas no: Āronu Matīss. Latviešu Literāriskā (Latviešu Draugu) Biedrība savā simt gadu darbā. Rīga, 1929, 341.-342. lpp.

    1899–1935
    Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrība
    Rīga
    Biedrs, kopš 1909. korespondētājloceklis un kopš 1920.gada līdzdirektors. 1935. gada 10. aprīļa piemiņas pasākumā biedrības prezidents A.Fenereizens norāda uz Bērenta aizraušanos arhīvpētniecību - strādājot pie Vidzemes baznīcas un mācītāju darbības vēstures izziņas, viņš iepazinies ne tikai ar Rīgas un Tallinas, bet arī ar Stokholmas krātuvju materiāliem.

    1900–1924
    Āraišu - Cēsu lauksaimniecības biedrība
    Cēsis
    Biedrības priekšnieks

    09.1909–1925
    Cēsu Dzimtenes pētīšanas biedrība
    Rīgas iela 24, Cēsis
    Krājuma glabātājs (1909-1925)

    1913–1935
    Igaunijas literārā biedrība
    Tallina
    korespondētājloceklis

    Apglabāts

    08.04.1935
    Rīgas Lielie kapi
    1936. gada 4. aprīlī Bērenta nāves piemiņas dienā Lielajos kapos pie Jaunajiem vārtiem Doma draudzes daļā Āraišu draudzes mācītāja Jāņa Meistera (1909-1978) vadībā, pieminot Bērenta ilggadīgos nopelnus savas draudzes labā, noliek kapa plāksni. No: Rigasche Rundschau, nr.77 (02.04.1936). Diemžēl mūsdienās kapavieta nav identificēta.