Pauls Ašmanis

05.05.1881 – 13.10.1952

Pauls Ašmanis () – skolotājs, žurnālists, teātra kritiķis, latviešu politiķis. Latvijas Satversmes sapulces deputāts, Nacionālās apvienības valdes loceklis

Dzimšanas laiks/vieta

05.05.1881
Kokneses pagasts

Miršanas laiks/vieta

13.10.1952
Fārele

Personiska informācija

Precējies (šķiries) ar pianisti un deju skolas vadītāju Annu Ašmani.

Profesionālā darbība

 Studējis Rīgas politehniskā institūta Tirdzniecības nodaļā un Cīrihē,

                1906/1914. Laikraksta „Dzimtenes Vēstnesis“ līdzstrādnieks,

                1918/1920. Laikraksta „Jaunākās Ziņas“ žurnālists,

                1919/1920. Ārlietu ministrijas informācijas departamenta direktors,

                1920. IV 18. – 1922.XI 07. Satversmes sapulces deputāts, Bezpartejisko grupa,

                1920. ārlietu ministrijas laikraksta „Buletin“ vadītājs,

                1922. VI 13. A/S “Būve“ dibinātājs un padomes priekšsēdētājs,

                1923. VIII 29. Tirdzniecības un rūpniecības A/S „Lato” dibinātājs,

                1926. XI 16. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa III šķiru # 79,

               ( 1941. izsūtīts, dz. Miera iela # 5-15, Rīgā,) ???

                Laikraksta „Latvis“ dibinātājs,

                Rīgas komercbankas valdes loceklis,

                Baltijas mēslošanas A/S valdes loceklis,

                Latvijas Tranzīta “Linu centrāle” valdes loceklis,

                Olava fonda vicepriekšsēdētājas,

                Brāļu kapu komitejas loceklis.

Citātu galerija

"P. Ašmanis cēlies no saimnieku dzimtas, studēja komerczinības Rīgas politechnikumā. ar Zigfrīdu Meierovicu. Jau agri viņš sāka strādāt par skolotāju un kredītbiedrību ierēdni, un jūt tieksmes arī uz žurnālistiku, vienu laiku darbodamies par teātra kritiķi. Karš Ašmani aizrauj svešumā, kur viņš veltī savus spēkus bēgļu organizacijai. Pēc Latvijas valsts nodibināšanās Z. Meierovics aicina P. Ašmani ārlietu ministrijas darbā par preses nodaļas vadītāju. Te viņš sadarbojas ar Ivandi Kaiju. Pēc neilga laika Ašmanis valsts darbu tomēr atstāj, pāriedams politiskā dzīvē. Viņš ir redzams Nacionālā centra vēlāk apvienības) vadības loceklis. Šā laikraksta ziedu laikos, kad ap Bergu grupējās Rīgas pilsonības redzamākā deja. Ašmaņa ietekme ir jo redzama, kaut ari ar spalvu viņš vairs nedarbojas. Kādu laiku Ašmanis ir deputāts. Pēc 1934 g. 15. maija K. Ulmanim ar A. Berga bijušo partiju rodas domstarpības un tās laikrakstu vēl tai pašā gadā slēdz. P. Ašmanis pilnīgi aiziet privātā dzīvē, darbodamies banku amatos un pār valdīdams savu namu Miera ielā." 

Oļģerts Liepiņš. Paula Ašmaņa piemiņai. Latvija Amerikā, Nr.86 (01.11.1952)

Saiknes

Anna Ašmane-Sietiņsone - Sieva
Berta Ašmane - Māsa
Marta Ašmane - Māsa
Pāvils Gruzna - Draugs

Dalība organizācijās