Osvalds Freivalds

Lomas: bibliotekārs, literāts, publicists

05.06.1905 – 10.12.1975

Osvalds Freivalds (1905-1975) - publicists, literāts, bibliotekārs. Publicējis vairākas grāmatas par Kurzemes cietoksni un latviešu karavīru izdošanu Zviedrijā, bijis laikraksta "Laika" (Ņujorka) līdzstrādnieks.

Darba autors (6)

Recepcijas persona (7)

Dzimšanas laiks/vieta

05.06.1905
Skujenes pagasts
Dzimis Skujenes pagastā.

Miršanas laiks/vieta

10.12.1975
Upsala

Personiska informācija

Dzimis lauksaimnieka Dāvja un Alvīnes (dzimusi Burda) Freivaldu ģimenē. Sieva Laima (dz. Kreicberga), meita Laila Freivalds – Zviedrijas politiķe.

Profesionālā darbība

1926: pirmā publikācija - stāsts "Vectēva pēdējā gaita" žurnālā "Jaunā Balss" 1./2. numurā.

1925: pirmie publicistiskie raksti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", ievadraksti un publicistika galvenokārt laikrakstos "Latvis" un "Balss".

Literārie darbi
1930: drāma 2 cēlienos "Dzērāja līgaviņa" (izdota ar pseidonīmu Vitauts Gaitis).
1930: dramatisks fragments 1 cēlienā "Krogā" (izdota ar pseidonīmu Vitauts Gaitis).

1968: zviedru valodā Stokholmā izdota grāmata "De internerade balternas tragedi i Sverige år 1945-1946" (izdevējs: Daugavas Vanagi).
1971: zviedru valodā Stokholmā izdota grāmata "Sverige och de Baltiska staternas ockupation".

1970-1993: galvenais redaktors 11 sējumu izdevumam "Latviešu karavīrs Otrā pasaules kara laikā: dokumentu un atmiņu krājums.

Aktīvi darbojies latviešu trimdas organizācijās - Latviešu Nacionālajā fondā, Latvijas Centrālajā padomē Zviedrijā.
1946: Lundā dibināja Dienvidzviedrijas latviešu organizāciju sadarbības kollēģiju, bija tās pirmais priekšnieks, Baznīcas pārvaldes sekretārs, Latviešu Apvienotā Konventa seniors, laikraksta "Latvju Vārds" valdes loceklis, Upsalas latviešu biedrības priekšnieks, Latviešu Apvienības padomes loceklis, Zviedrijas Latviešu Centrālās padomes loceklis un Daugavas Vanagu Upsalas nodaļas priekšnieka vietnieks.

Citātu galerija

Par Osvalda Freivalda personību darbību
"Gandrīz 40 gadus no aizvadītā mūža viņš veltījis sabiedriskiem pienākumiem dažādās organizācijās dzimtenē un trimdā, kā arī žurnālista un publicista interesēm. Sabiedriskajā darbā vissmagākais, bet arī viscildenākais slogs uz Freivalda pleciem gūlās Kurzemes cietokšņa laikā, kad viņš tur bija Tautas palīdzības faktiskais vadītājs un gaužām šauro iespēju robežās, kā arī haotiskajos apstākļos, centās darīt visu iespējamo, lai palīdzētu Kurzemē un īpaši Liepājā saplūdušajiem pāmovadu bēgļiem. Daudzi jo daudzi atrada pajumti un ieguva maizes riecienu vai kādu apģērba gabalu tikai ar Freivalda pūlēm. Liepājā viņš palika līdz pat Kurzemes cietokšņa krišanas dienai un tad pēc dēkaini dramatiskā kuģojumā pāri Baltijas jūrai nonāca Zviedrijā. Kā publicistu O. Freivaldu visvairāk interesējusi mūsu nacionālās
traģēdijas lielo notikumu dokumentācija un politiskā vēsture. [..] Vislielākā interese un godprātīga griba Freivaldam ir bijusi veltīt savu ilggadīgo sabiedriska darbinieka pieredzi Zviedrijas latviešu centrālās padomes un valdes darbā."

Rdz. J. Sabiedriskā darbinieka un žurnālista jubileja. Latvija, 1965, 5. jūn.

Par grāmatu "Lielā sāpju draudze" (1952)
"Vērtējot Osvalda Freivalda grāmatu visumā, jāsaka tomēr, ka šis ir vispilnīgākais darbs par latviešu izsūtīto likteni, un kā tāds pelnī atzinību un plašu ievērību. Šis darbs nav rakstīts propagandai, bet orientācijai par deportācijām Latvijā un tām pakļauto cilvēku nožēlojamo dzīvi un bojāeju izsūtījuma vietās. Līdz ar to, dibinoties uz faktiem, rasts pietiekami noapaļots materiālu kopojums un pārskats par šīs nesenās latviešu tautas traģēdijas sākuma norisi."

Šilde, Ādolfs. Grāmata par deportācijām. Ceļa Zīmes, Nr. 12, 1953.