Nikodems Rancāns

Dzimis Zaļmuižas (tagad – Nautrēnu) pagasta Ivanovas foļvarkas jeb pusmuižas rentnieku Vincenta un Annas Rancānu ģimenē kā otrais dēls. Sešu gadu vecumā zaudējis tēvu, palicis mātes gādībā. Nikodema Rancāna māte Anna (mirusi 1924. gadā Preiļos) – dzejnieka Pītera Miglinīka māsa.
Sākotnēji māte Anna pārgājusi dzīvot uz Soloviču ciemu pie vīra radiem, bet ģimene te nav tikusi pieņemta. Tad Anna Rancāne pārgājusi uz Miglinieku sādžu pie saviem radiem un brāļa Andrīva Miglinīka. Pāris gadus Nikodems Rancāns audzis Miglinīku ģimenē, līdz māte atradusi piensaimniecības vadītājas vietu Zvirgzdenē pie muižnieka Prušinska. Te mācījies pie mājskolotājiem kopā ar Prušinska bērniem, kuriem bijis par paraugu un palīgu.
Brālis Izidors Rancāns – pašvaldību darbinieks.
Brālēns – Francis Kemps (Nikodema mātes māsas dēls).

Pārvaldījis latviešu, krievu, vācu, poļu, lietuviešu, franču, angļu, latīņu, itāļu, sengrieķu un senebreju valodu.

Pēc vietējās pagastskolas beigšanas (1883) mācījies Ludzas apriņķa skolā, beidzis Pleskavas reālskolu (1889).
1890. gadā brīvprātīgi iestājies karadienestā. Mācījies karaskolā Pēterburgā, no turienes tika aizsūtīts uz Franciju papildināt zināšanas, taču šajā virzienā izglītību nav turpinājis.
Beidzis Pēterburgas Katoļu garīgo semināru (1896). Neklātienē beidzis Pēterburgas Katoļu garīgo akadēmiju, ieguvis teoloģijas kandidāta grādu (1903).
Strādājis par priesteri Pēterburgā, Krāslavā, Rīgā, Preiļos, Rēzeknē. Veicis rosīgu sabiedrisko un pedagoģisko darbību.
1906. gadā Pēterburgā izdevis un rediģējis laikrakstu "Sākla".



Pedagoģiskā darbība
1907: nodibinājis Rēzeknes draudzes skolu – pirmo skolu Latgalē, kurā mācību valoda bija latgaliešu valoda;
1908: nodibinājis Rēzeknes Tirdzniecības skolu (Rēzeknes Tērdzeibas škola);
1912: nodibinājis Greiškānu Zemkopības skolu (Pirmā pasaules kara laikā šeit atradusies arī Jelgavas Zemkopības skola);
1916: ar Nikodema Rancāna līdzdalību nodibināta Rēzeknes Burtliču skola;
1919: nodibinājis pamatskolu Kurmenē (turpinājusi darboties neatkarīgās Latvijas laikā);
1921: nodibinājis Aglonas vīriešu ģimnāziju, tās direktors;
1928: nodibinājis Jaunaglonas sieviešu ģimnāziju, tās direktors;
1928: viens no Latgales Tautas universitātes Rēzeknē dibinātājiem, tās pirmās padomes loceklis;
1929–1933: Rēzeknes skolotāju institūta pirmais direktors




Sabiedriskā darbība
Liela nozīme bijusi viņa 1909. gadā nodibinātajai Latgales Zemkopības biedrībai (Latgolas Zemkūpeibas bīdreiba) un tās daudzajiem latviešu valodā rīkotajiem kursiem. 1910. gadā biedrība sarīkojusi lauksaimniecības izstādi, kurā eksponēti arī etnogrāfiski un arheoloģiski materiāli. 1911. gadā braucis uz Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vasaras sapulci, kur nolasījis referātu par izglītības stāvokli Latgalē un lūdzis atbalstu Rēzeknes Tirdzniecības skolai.

1917: veicis lielu organizatorisku darbu, lai sasauktu un sarīkotu Latgales aprīļa kongresu, sagādājot kongresa vajadzībām telpas kinoteātrī "Diana", kā arī apmešanās vietas Rēzeknes Tirdzniecības skolā, draudzes kooperatīvā un Rēzeknes Baznīcas skolā.
Nikodema Rancāna ietekmē daudzi delegāti nosliekušies atbalstīt ideju par Latgales administratīvu atdalīšanos no Vitebskas guberņas un apvienošanos ar Kurzemi un Vidzemi.




Grāmatas un publicējumi
Sarakstījis, lokalizējis vai tulkojis ap četrdesmit dažāda rakstura grāmatu, no kurām izdota apmēram puse.

Nozaru literatūra
Sarakstījis un izdevis darbus par lauksaimniecību, biškopību, kooperāciju:
1910: "Augliu dōrzs", "Sakniu dōrzs"
1911: "Bišu kūpšona", "Pļovas un viņu pōrlobōšana"
1913: A. Skrodera darba pārlikums latgaliski "Lūpu kūpšona"
1914: "Kooperācija", "Teirumu apstrōdōšona"
Grāmatas sarakstītas dzīvā tautas valodā, to ievadi ir kultūrvēsturiskas skices, kur labi raksturots stāvoklis Latgalē attiecīgajā nozarē.

Reliģiskā literatūra
Sarakstījis arī reliģiska satura grāmatas:
1915: "Sv. Rožancs un jō atlaidas"
1922: "Liturgika"
1923: "Ticibas pamati"
1928: "Sv. Škapleri un jus atlaidas"

Skolu literatūra un zinātniski apcerējumi
1921–1924: "Latvijas vēsture" (1, 2)
1923: "Lementars deļ mozim bārnim"
1929: "Aglyunas gimnazijas septiņu godu darbibas pōrskots"
Vērtīgs ir zinātniska rakstura apcerējums "Goreigū ordeņu pīminekli Latgolā", kas 1928. gadā daļēji publicēts žurnālā "Draugs".
Alkoholisma problēmām veltīts darbs "Dzeršona latwīšu nalaime" (1910).

Daiļliteratūra
Rakstījis un izdevis arī literārus darbus:
1924: atjautīgā tautas valodā sarakstīts didaktisku pastāstu krājums "Ceļōjums pa Latgolu" (1, ar pseidonīmu Kristops Brems)
1929: Fausta leģendas latgalisks variants "Kungs Tvardovskys"

Vairāki savā laikā ļoti populāri pastāsti un feļetoni publicēti periodikā.
Ap 1909–1910: "Miķeļs Ols–Buca" ("Dryva", 1909, 25.VI) u.c. "Miķeļa" ciklā darbi: "Mikeļs bezdarbnīks", kā arī pastāsti ar citiem sižetiem – "Madale īt pi veira", "Vēstule nu eļnes", "Raganiu boba" (Drywa, 1909, 8.VII), "Cīnejamo cioce" (Drywa, 1910, 5.I) u.c.
Šo darbu autorība nosakāma pēc stila u.c. pazīmēm. Visi Rancāna publicējumi vēl nav atšifrēti.

Cittautu autoru darbu tulkojumi
1906: "Kas nutyka Liurdā" – par Lurdas brīnumdarītāju Dievmāti
1907: "Genovefa" – K. Šmita apstrādātās viduslaiku teikas tulkojums bijis ļoti populārs daudzu gadu garumā.




Piemiņa, recepcija
2015. gadā iedibināta Nikodema Rancāna balva izcilākajiem Latgales pedagogiem. Konkursa mērķis ir celt skolotāja profesijas prestižu, pievērst plašākas sabiedrības uzmanību latgaliskajām vērtībām.

Brīdis, Bryute, Kristops Brems, Rēzeknīts, Ragaņu (Rogoniu) dāds, Spuņde

Soloviči
Pēc vīra nāves Nikodema Rancāna māte Anna pārgājusi dzīvot uz Soloviču ciemu pie vīra radiem, bet ģimene te nav tikusi pieņemta.

Miglinīki
Pēc Solovičiem Nikodema Rancāna māte Anna devusies uz Miglinieku sādžu pie saviem radiem un brāļa Andrīva Miglinīka. Šeit saime dzīvojusi pāris gadus.

Zviergzdine
Ģimene pārcēlusies, Nikodema Rancāna mātei atrodot piensaimniecības vadītājas vietu Zvirgzdenē pie muižnieka Prušinska.

11.1918
Rīga
1918. gada novembrī izdevies izbēgt no lieliniekiem, patvēries sākumā Rīgā un 1919. gadā Kurmenē.

1919
Kurmene
1918. gada novembrī izdevies izbēgt no lieliniekiem, patvēries sākumā Rīgā un 1919. gadā Kurmenē.

Zviergzdine
Zvirgzdenē mācījies pie mājskolotājiem kopā ar muižnieka Prušinska bērniem, kuriem bijis par paraugu un palīgu.

1883
Zaļmuižas pagastskola
Miglinīki
1883. gadā beidzis Zaļmuižas, vēlāko Nautrēnu pagastskolu.

1883–1885
Ludzas apriņķa skola
Ludza
Pēc vietējās pagastskolas beigšanas mācījies Ludzas apriņķa divklasīgajā skolā.

1885–1889
Pleskava
Pēc Ludzas apriņķa skolas beigšanas iestājies Pleskavas reālskolas 4. klasē. 1889. gadā beidzis Pleskavas reālskolu.

1890
Sanktpēterburga
1890. gadā brīvprātīgi iestājies karadienestā. Sākotnēji mācījies karaskolā Pēterburgā.

1890
Parīze
No karaskolas Pēterburgā ticis aizsūtīts uz Franciju ar militāru uzdevumu, kā arī papildināt zināšanas. Te iepazinies ar Rietumeiropas kultūru, taču militāro izglītību nav turpinājis.

1891–1896
Pēterburgas Katoļu garīgais seminārs
Sanktpēterburga
Sākotnēji plānojis stāties civilinženieru institūtā, 1891. gada rudenī Nikodems Rancāns pieņēmis lēmumu stāties Katoļu garīgajā seminārā. To beidzis 1896. gadā.

1903
Pēterburgas Garīgā akadēmija
Sanktpēterburga
Neklātienē beidzis Pēterburgas Katoļu garīgo akadēmiju, ieguvis teoloģijas kandidāta grādu (1903) par darbu "Par brīnumiem kā dievišķās atklāsmes kritēriju".

Latvijas katoļu akadēmiķu biedrība

1890–1891
Narva
1890. gadā brīvprātīgi iestājies karadienestā. 1890. un 1891. gadā dienējis 92. Pečoras pulkā Narvas pilsētā. Ieguvis praporščika dienesta pakāpi.Vēlāk ticis sūtīts uzdevumā uz Parīzi, dienestu neturpina.

01.1897
Sanktpēterburga
1897. gada janvārī iecelts par vikāru Sv. Katrīnas baznīcā Pēterpilī.

1898
Rēzekne
1898. gadā īsu laiku strādājis Rēzeknē.

03.1898
Krāslava
1898. gada martā pārcelts par vikāru uz Krāslavu, kur apstiprināts par ticības mācības skolotāju Krāslavas skolās.

08.1898
Sanktpēterburga
Pēc darba Rēzeknē tā paša 1898. gada augustā pārcelts atpakaļ uz Pēterpili par Sv. Staņislava proģimnāzijas inspektoru un vairāku Pēterburgas ģimnāziju (3. un 4.), Oldenburgas prinča meiteņu ģimnāzijas, Oldenburgas princeses institūta, Nikolaja kavalērijas skolas un vēl dažu skolu ticības mācības skolotāju.

1899
Sanktpēterburga
1899. gadā Pēterburgā izveidojis latgaliešu skolnieku internātu.

1906
Laikraksts "Sākla"
Sanktpēterburga
1906. gadā Pēterburgā izdevis un rediģējis laikrakstu "Sākla".

1916
Rēzekne
1916. gadā ar Nikodema Rancāna līdzdalību nodibināta Rēzeknes Burtliču skola.

1919
Kurmene
1919. gadā Kurmenē nodibinājis pamatskolu, kas turpinājusi darboties neatkarīgās Latvijas laikā.

05.1920
Preiļi
1920. gada maijā norīkots par prāvestu Preiļu draudzē.

1922
Rīgas Garīgais seminārs
Aglona
1922. gadā iecelts par Rīgas Katoļu garīgā semināra profesoru un skolotāju Aglonas reālģimnāzijā.

1928
Latgales Tautas universitāte
Rēzekne
1928. gadā bijis viens no Latgales Tautas universitātes Rēzeknē dibinātājiem, tās pirmās padomes loceklis.

1929–1933
Rēzeknes Valsts skolotāju institūts
Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne
Rēzeknes skolotāju institūta pirmais direktors

27.11.1938
Rēzekne
1938. gada 27. novembrī Rēzeknē Rancānam uzstādīta piemiņas plāksne.

2002
Rēzeknes Augstskola
Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne
2002. gadā pie Rēzeknes Augstskolas (agrākais Valsts skolotāju institūts) uzstādīts tēlnieku Ineses Ēvaldes un L. Peļņas veidots piemineklis "Sadegdams pats, deva gaismu citiem".

Rēzeknes katoļu kapi
Apbedīts Miera ielas Katoļu kapos.

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu par darbību kā latgaliešu sabiedriskam darbiniekam, rakstniekam, Aglonas realģimnāzijas direktoram.
III šķira
1926