Francis Kemps

Aptuveni gada vecumā zaudē māti, četru gadu vecumā – tēvu. Par aizbildni kļūst mātes brālis Andrivs Miglinīks.
Precējies divvreiz. Pirmā sieva – rakstniece Konstance Kempa. Pēc Konstances nāves apprecējies ar kādu Mariju no Varakļāniem. Pēc Kempa nāves Marija atgriežas Latvijā un nomirst 1964. gadā.
Kempam bija trīs dēli. Jaunākais no viņiem, Leopolds, tika deportēts uz Sibīriju, vēlāk atgriezies Latvijā un aktualizējis tēva nozīmi Latgales un Latvijas vēsturē, vecākais dēls miris, bet par vidējo dēlu Romualdu ziņu nav.

Savas rakstniecības gaitas uzsācis jau laikā, kad studējis Pēterburgas Katoļu garīgajā seminārā. Šajā laikā iesūtījis rakstus Franča Trasuna kalendāram "Daugavas katoļu kalendārs", nodarbojies ar folkloras vākšanu, kā arī darbojās garīgās literatūras sfērā.
Pirmais Kempa literārais darbs, kurš tika publicēts, bija pasaka "Par velnu brandvīna brūvētāju un zemnieku Vārguli" (Daugavas katoļu kalendārs, 1901).
1901. gadā sastādījis un izdevis lūgšanu un dziesmu grāmatu "Zalta altareits".
1903. gadā Kemps sāk izdod hektografētu žurnālu "Zvaigzne". Pēc neilga laika žurnāla izdošana tiek apturēta, kas pamatots ar to, ka hektografēta izdevuma sagatavošana aizņēma pārāk ilgu laiku un pieprasīja resursus un līdzekļus, kuri bija grūti pieejami lielos apjomos.
1904. gadā Kemps sastāda kalendāru "Daugava" 1905. gadam. Kemps ir bijis šī kalendāra redaktors un izdevējs līdz pēdējam tā izdevumam 1914. gadā.
1905. gadā Kemps sastāda un izdod ābeci "Lementars mozim barnim" (atkārtots izdevums 1908. gadā), iztulko un izdod Ignata Šustera (Ignaz Schuster) "Svata Vesture aba Vaca un Jauna Testamenta stosti".
1907. gadā Kemps iztulko uz izdod D. Bončkovska ticības mācības rokasgrāmatu vidusskolai "Eisō svātū vēsture".
1908. gadā sāk izdot un rediģēt žurnālu "Austra", kuras pirmajā numurā ievietojis savus stāstus "Meža sorgs" un "Uz Sibiri pa sapynu", kā arī dzejoli "Dainas un kūkles". Arī šo žurnālu drīzumā pārstāja izdot. Aptuveni šajā pašā laikā sāka iesūtīt savus rakstus laikrakstam "Drywa".
1909. gadā un 1910. gadā kultūras veicināšanas biedrība "Gaisma" izdod Kempa darbu "Eisa Latvijas vesture", kurš tiek izdots četrās burtnīcās.
1910. gadā viņš izdot grāmatu "Latgalieši", kuras mērķauditorija bija latvieši un ar kuru Kemps mēģinājis radīt izpratni par Latgali un latgaliešiem.
Kopš 1912. gada sāk iesūtīt savus rakstus un literāros darbus laikrakstam "Jaunas Zinias". 1914. gadā, līdz ar laikraksta redakcijas un tā līdzstrādnieku (t.s. Kempa) mobilizāciju Krievijas Impērijas armijā, turpmāk jauni avīzes numuri neiznāk.
Neskatoties uz dalību karā, turpināja iesūtīt rakstus laikrakstam "Drywa", lielāko rezonansi izsaukuši raksti par latgaliešu valodu "Skaista, teira runa" (1915) un "Voludas reforma" (1915-1916) , kuri tika publicēti ar pseidonīmu Reformators.
Pēckara gados bijis līdzstrādnieks tādos periodiskajos izdevumos kā "Straume", "Jaunō Straume", "Jaunais Vōrds", "Latgolas Škola" u.c.
1938. gadā izdevis grāmatu "Latgales likteņi" (atkārtots izdevums 1991. gadā), bet 1943. gadā saraksta darbu "Gersikas karaļa vaļsts", kas tiek izdots tikai 1992. gadā.
Izsūtījumā rakstījis par dažādiem Latgales vēstures jautājumiem, tomēr lielākā daļa manuskriptu un memuāri gājuši bojā ugunsgrēkā.
Lai gan joprojām nav izdots Kempa dzejas krājums, tomēr viņa dzejoļi ir atrodami tādās dzejas antoloģijās kā "Kūkle" (1914), "Latgalīšu Lyra" (1929), "Latviešu dzejas antoloģija 7 sējumos" (1972, 3. sējums) un "Latgalīšu dzejas antologija" (2001).


Proza
1901: Par velnu brandvīna brūvētāju un zemnieku Vārguli
1905: Kaidi brejnumi nūtejk pī tīsas
1908: Meža sorgs
1908: Uz Sibiri pa sapynu
1910: Mužika nauda un žida nauda
1914: Laimes maklātōji
1991: Gersikas karaļa vaļsts


Atmiņas
1938: Kai es gōju pogosta školā
1938: Agrōk un tagad


Raksti un pētījumi par vēstures jautājumiem
1909: Eisa Latvijas vēsture (I–III)
1910: Eisa Latvijas vēsture (IV)
1910: Latgalieši
1938: Latgales likteņi


Raksti par valodas jautājumiem
1915: Skaista, teira runa
1915: Voludas reforma (I–II)
1916: Voludas reforma (III–X)

"Latvijas topšonas laikā un pyrmajūs pastōvēšonas godūs Fr.
Kemps beja naiztyukstūšs sanōksmu organizeitōjs un leidzdaleibnīks. Tur jys
uzastōja ar runu. Jō runas pēc formas un satura beja vīnkōršas, argumenti tyka
izteikti vīnkōrši, saprūtami. Kai golvonais elements jō runā ir jōpimiņ
lītiškeiba. Tōpēc ari jō runas beja pōrlīcynojušas. Kai runōtōjam Fr. Kempam
pīmyta vīna lela īpašeiba – jys nikod nauzatrauce, nanervozēja un un
storpsaucīnim atbildēja bez kavēšonōs pīmāroti un osprōteigi.”


Budže, A. Francis Kemps – nanūgurtsūšais ceineitōjs leidz myuža beigom. Latgolas Bolss, Nr. 468, 08.12.1956.
"Dziļo mīlesteiba uz tautu jū ir pajāmuse vysu sovā varā.
Lai ari kū jys raksteja, vyss beja par tautu, par tautas nokūtni, par tautas
atmūdu un augšanceļšonūs. [..] Kempa stils ir ōrkōrteigi gleznaiņs, eiss un
rakstureigs, volūda vīgli takūša, dūma vīnkōrši izsaceita, bet dziļa. Nav
breinums, ka daži Kempa dzejūli kai, pīmāram, "Dāds un bōba" un "Ūda nalaime" ir īgōjuši tautā kai folklora, kai pōsokas vai tautas dzīsmes. [..] Kempam beja
talants raksteit satiras. Jo jys nabyutu bejis tik kyutrys uz raksteišonu, tod
taidu satiru kai "Drywas jūki" u.c. byutu bejis na mozums."


Bukšs, M. Francis Kemps. Minhene: Latgaļu
izdevnīceiba, 1969, 350.–351. lpp.

Latgalis, Reformators, Skomba, Skoborga, Gaismas draugs

Biedrība "Gaisma"
Priekšsēdētājs

1901–1902
Sanktpēterburga
Dibina nelegālu latgaliešu studentu un vecāko klašu ģimnāzistu pulciņu "Gunkurs"

1902
Pēterpils latviešu muzikālā biedrība
Sanktpēterburga
Dibinātājs

1902
Studentu korporācijas "Freaternitas Petropolitana" (mūsdienās "Fraternitas Metropolitana") biedrs

1916
Pēc lietuviešu parauga dibina nelegālu (pēc 1917. gada februāra revolūcijas kļuva legāla) partiju "Latgolas ļaužu partija"

1920
Latvijas Republikas Satversmes sapulce
Ievēlēts kā Latgales ļaužu partijas pārstāvis

1928
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga
Darbojās Latgaliešu ortogrāfijas komisijā

1887–1888
Rogovka
Mācījies Nautrēnu tautskolā

1888–1889
Pleskava
Mācījies Pleskavas pilsētas skolā

1889–1890
Ludzas pilsētas skola
Ludza

1891–1896
Sanktpēterburga
Mācījies Sv. Katrīnas proģimnāzijā

1896–1899
Pēterburgas Katoļu garīgais seminārs
Sanktpēterburga
Izstājas no semināra, jo bija radušās nesaskaņas ar semināra rektoru

1901
Sanktpēterburga
Kā eksterns nokārto eksāmenus Pēterburgas 6. ģimnāzijā

1902–1913
Sanktpēterburga
Ar pārtraukumiem studē Pēterburgas Civilinženieru institūtā, iegūst civilinženiera-arhitekta grādu

1904
Sanktpēterburga
Ieguvis latīņu valodas mājskolotāja tiesības

1901–1902
Krievijas Impērijas armija
Obligātais karadienests Izmailas gvardes pulkāPakāpe: rezerves leitnants

1914–1915
Krievijas Impērijas armija
Kara laikā mobilizēts un nosūtīts uz Galīcijas frontiPakāpe: rezerves virsnieks

1904
Sanktpēterburga
Skolotājs Sv. Staņislava proģimnāzijā

1908–1914
Ļeņingradas apgabals
Inženiera palīgs

1915–1917
Rjazaņa
Inženieris kara būvniecības sfērā

1920
Rēzeknes pilsētas dome
Rēzeknes pilsētas domes mērs

1921
Rēzekne
Ceļu inženieris

1922–1925
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga

1925–1928
Hipotēku banka
Rīga
Bankas taksators

1928–1931
Latvijas Republikas Satiksmes ministrija
Satiksmes ministra biedrs

1931–1934
Valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš"
Galvenais dzelzceļu inspektors

1949
Tomskas apgabals
Kādu laiku strādājis par celtniecības inženieri

1919–1920
Rēzekne
Boļševiki arestē kā mazburžuju lielākoties sabiedriskās un politiskās darbības dēļ

1940–15.05.1940
Rēzekne
Parakstīja un nosūtīja Ulmanim memorandu, kurā viņš un citi latgaliešu inteleģences pārstāvji pieprasa lielāku uzmanīgu Latgales jautājumiem, kādēļ tika arestēts par pretvalstisku rīcību

25.04.1949
Tomskas rajons
Deportēts uz Tuganas rajonu (mūsdienās Tomskas rajons)

1950–1952
Mihailovka
No Tuganas rajona pārsūtīts uz Mihailovku

1991
Zvirgzdenes kapi

08.08.2012
Rēzeknes pilsētas dome
Piemiņas plāksne Francim Kempam pie Rēzeknes pilsētas domes ieejas

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1929. gada 13. novembra lēmumu.
III šķira
1929