Monika Zariņa

Tēvs – Latvijas armijas virsnieks. Bērnību pavadījusi Lauberes pagasta Liepās.

1944: devusies bēgļu gaitās uz Vāciju.
1949: izceļoja uz Angliju.
1954. gada 16. maijā Londonā salaulājās ar rakstnieku Gunti Zariņu. Dēli - Kristaps Zariņš un Klāvs Zariņš.
Pēc vīra Gunta Zariņa nāves 1965: pārcēlusies uz dzīvi Skotijā.
1964, 1981, 1984: viesojās Latvijā.
1996: pārcēlās uz dzīvi Latvijā, dzīvoja netālu no Talsiem Vīgriezēs, audzēja šķirnes zirgus.

Par Moniku Zariņu papildu informāciju lasīt - Likteņa sašķeltā dzejniece - Rakstniecības un mūzikas muzejs (rmm.lv) un klausīties - Monika Zariņa un zirgi - Rakstniecības un mūzikas muzejs (rmm.lv)

Literārā darbība
1962: pirmās literārās publikācijas – dzeja un īsproza.
Literārie darbi publicēti laikrakstos “Latvija”, “Londonas Avīze” un “Latvija Amerikā”, žurnālos “Tilts”, “Jaunā Gaita”, angļu valodā “Zintis” – galvenokārt 20. gs. 60. gados.
1965. gadā pēc Latvijas apmeklējuma dzejoļi publicēti žurnālā “Karogs” un laikrakstā “Dzimtenes Balss”, pēc tam publikācijas tikai pa retam. 1981. gadā – atkal laikrakstā “Dzimtenes Balss” un žurnālā “Karogs”.

Grāmatas
1965: Latvijā izdots dzejas krājums "Prievīšu raksti".

Atdzejojumi
Angļu valodā atdzejojusi Jāņa Petera, Ojāra Vācieša un Andra Vējāna dzeju un latviešu tautasdziesmas.
Atdzejojumi arī iekļauti trīs sējumu antoloģijā “Poetry from Latvia” (izdevējs Alfrēds Kalnājs).

Par dzejnieci un dzejas krājumu "Prievīšu raksti" (Rīga, 1965)
"Lasu un priecājos — kaut ari pasaule sašķēlusies divās ideoloģiski un sociāli nesamierināmās daļās, kaut arī tik dažādi veidojusies Monikas Zariņas un mana dzīve (Monika Zariņa dzimusi 1931. gadā Rīgā, pēc kara nokļuvusi Vācijā, tad Anglijā, tur augusi, skolojusies, sākusi un turpina literāro darbu; savukārt visi mani apzinīgās dzīves gadi saistās jau ar pēckara Latviju), tomēr atrodu daudz tuvu domu, dzirdu atbalsis, pats galvenais — jūtu dzīvas sirds siltos klauvējienus. Protams, daudzas izjūtas, nianses mums, Monikas Zariņas lasītājiem dzimtenē, var palikt nepamanītas, aizslīdēt garām (atkārtoju — pārāk dažādas ir vides, kurās mēs esam auguši un dzīvojam pašlaik), tomēr, liekas, ka dāmas manas subjektīvas pārdomas var būt gluži tuvu objektīvam vērtējumam. Krājumā ietilpināti 36 dažāda garuma dzejoļi — no trīsrindu noskaņas "Vasara" līdz pagarajam dzejojumam "Pie jūras" (kurā lielāka koncentrētība nenāktu tomēr par sliktu). Tā ir savdabīga pārdomu; lirika, kurai impulsus devis dzimtenes apmeklējums. Atveras "Rīgas vārti", jūrai ir "zilas, smaidošas acis", "ūdensrozes sniedz mitras rokas, ar siltu dvašu mauj ganībā govis un zeme smaržo pēc Jāņu nakts" — atveras dzīve savā ģeogrāfiskajā un bioloģiskajā daudzveidība. Bet ne tikai. Arī savā izjūtu, domu. savā filozofiskajā daudz īsais priekšvārdiņš, kurā citēti arī dzejnieces izteikumi, atklāj dažas Monikas Zariņas dzejas raksturīgas iezīmes. [..] Monika Zariņa ir uzdrīkstējusies, uzdrīkstējusies domāt, domāt patstāvīgi. Tas nekas, ja šaursirdība to nevar ciest. Bleika pieminētās zelta atslēgas netop iedotas katram; tic, kas izgāž niknumu pār savu neizdevušos dzīvi un naidu pret dzimteni, pret savu pirmsākumu, savas atslēgas ir pazaudējuši tādos akaču dziļumos, kur viņi paši drīzāk noburbuļos, nekā tās atradis. [..] Monika Zariņa bijusi Latvijā, un viņas krājums, kas sarakstīts pēc dzimtenes apmeklējuma, ir tādas patiesas dvēseles pulsējums, kardiogramma, kura rāda gan priecīgas un līksmas, gan sāpošas un skumjas sirds zīmes."
Čaklais, Māris. "Vienmēr ir kāda sēkla, kas ir gatava atsākt dzīvi". Dzimtenes Balss, Nr.33 (01.08.1965)

Majore

Lauberes 6-klašu pamatskola
Laubere

Latviešu Rakstnieku apvienība

Latviešu preses biedrība
Anglija
Darbojās Latviešu preses biedrības Anglijas kopā, 1964. gada martā kopā ar vīru Gunti Zariņu no kopas izstājās.

Anglija
Rovfantas literārā kluba biedre.

1944
Vācija
Devās bēgļu gaitās.

1949
Anglija
Izceļoja no Vācijas.

1996
Latvija
Pārcēlās uz dzīvi Latvijā.

1964
Latvija
Pirmo reizi viesojās Latvijā.

1981
Latvija

1984
Latvija

1996–2008
Talsu novads
Pārcēlās uz dzīvi Latvijā.