Mirdza Čuibe

Dzimusi 1917. gada 15. septembrī bēgļu vilcienā ceļā no Valmieras uz Maskavu.
Tēvs – skolotājs, vēlākais Latvijas skolu departamenta direktora vietnieks Arnolds Oskars Čuibe (1879–1941), māte Emma Anna Čuibe (dzimusi Vitman), brālis mācītājs Leons Čuibe (1915–2010), otrs brālis arhitekts Arnolds Čuibe. Tēvs un brālis Arnolds nonāvēti padomju gada represijās.
1934: beigusi Rīgas 1. valsts ģimnāziju.
1934–41: studējusi LU baltu filoloģiju.
1940: apprecējusies ar dzejnieku Vili Cedriņu (1914–1946).
Kopš 1944. gada oktobra: trimdā Zviedrijā ar jaunāko dēliņu Raini. Vīrs ar vecāko dēlu Gundaru palika Kurzemē, pēc tam vīrs tika represēts.
1949: precējusies ar vijolnieku Kārli Vestenu (1899–1978).
1964–83: strādājusi par grāmatvedi Latviešu palīdzības komitejā Stokholmā.
LaRA biedre.
Latvijas PEN kluba biedre.

Literārā darbība

1937: pirmā publikācija dzejolis "Negaiss pie Burtnieka" publicēts "Universitas" 7. numurā (maijā) un dzejolis "Kārtis" 11. numurā (oktobrī); pēc tam dzejojums "Gadskārtu maiņas" žurnālā "Daugava" 11. numurā
1942: periodikā publicēta ziņa, ka drīz iznāks dzejoļu krājums "Mežroze", bet tā kā šis vācu okupācijas laiks, krājums palicis neiespiests.
Dzeja iekļauta latvju dzejas antoloģijā "Likteņi" (1942), "Cerību zeme" (1946).

1947: Zviedrijas latviešu presē publicēta ziņa, ka dzejniece kārto dzejas krājumu "Klusās straumes", kurā lielākā daļu dzejoļu tapuši trimdā, kopumā ap 150 dzejoļu. Šāds krājums netika izdots.
1952: laikrakstā "Latvju Ziņas" publicēti īsprozas darbi no "Šuvējas piezīmēm".
1953: Latviešu papildskolas Stokholmā vajadzībām uzrakstījusi ludziņu "Dvēselītes Ziemas svētki".

Dzeja
1978: Vakarlaiva.

Īsproza
1974: Stundas un pulksteņi.
1975: Torņu un drupu bezdelīgas(K. Barona prēmija 1976).
1981: Grēkāboli (Kultūras fonda balva 1982).

Par stāstu un tēlu grāmatu "Stundas un pulksteņi" (Vesterosa: Ziemeļblāzma, 1974)

"Mirdzas Čuibes jaunā stāstu un tēlojumu grāmata pieder tādām grāmatām, ko grūti nolikt sāņus, neizlasot līdz galam vienā paņēmienā. Autore savos stāstos un tēlojumos mūs izved cauri savai dzīvei kopš dzimšanas, savijot kopā personīgo ar visas mūsu tautas likteņiem kopš pirmā pasaules arī vēl agrākā laikmetā. Mēs jūtam, ka tie nav tikai vien parastie stundeņi, kas autorei un mums rāda aizritoši laiku dažādos cilvēku likteņos. Tie ir arī paši notikumi – daži necili, daži traģiski, daži uzjautrinoši, – kas kā pulksteņa piesitieni iezīme neapturamo un netveramo mūža straumi. [..] Nepārspīlēts būs apgalvojums, ka Čuibes valodai šodien mūsu prozas literatūra nav līdzīgas ne trimdā, ne Latvijā. Tās savdabīgo izteiksmīgumu tikai katrs pats var atklāt, grāmatu izlasot."
Brēdrichs, Inārs. Mirdzas Čuibes, Stundas un pulksteņi. Austrālijas Latvietis, Nr.1242 (30.08.1974)

Par grāmatu "Torņu un drupu bezdelīgas" (Vesterosa: Ziemeļblāzma, 1975)

"Čuibe stāsta tikai to, ko pati pieredzējusi vai pārdzīvojusi. Ne personas, ne notikumi grāmatā nav izdomāti. Tie pat tverti spilgti individuālā skatījumā. Tomēr grāmatu turēt par atmiņu grāmatu vai arī apzīmēt to vienīgi ar pašas autores tai piesprausto necilo etiķeti "ainas un atspīdumi" būtu pārāk pieticīgi, šī grāmata ir mūsu tautas pēdējo trīsdesmit gadu traģēdijas stāsts – dažādās pakāpēs un no dažādiem aspektiem. Aizgājušo dienu ainas brīvajā Latvijā savijas un pretstatās ar autores pieredzi braucienā uz tagadnes Latviju. [..] Čuibes stāstījums ir subjektīvs. Ar apbrīnojamu drosmi viņa atklāj sava personīgā likteņa sāpi un skata sen aizgājušus vai arī vēl gluži svaigus notikumus ar skaudru sirdi. Ne katrreiz pārdzīvotas sāpes, ja tiek uzrakstītas, rada sāpju pārdzīvojumu arī lasītājā. Taču Čuibes "ainas un atspīdumi" tādu rada, jo spilgti atklāj dažādus mūsu traģēdijas aspektus, kas, vispirms gan sakņodamies individuālā pieredzē, pēdējā konsekvencē tomēr nonāk tautas līmenī."
Ruņģe, Valija. Vidū lauzti zari. Latvija Amerikā, Nr.16 (17.04.1976)

"Mirdzas Čuibes dzejai krājumā "Vakarlaiva" (1978) raksturīga folklorai tuva tēlainība, ētisks pasaules skatījums, uzsvērta dzīvības un skaistuma nezūdamība un atjaunošanās. Īsprozas krājumos "Stundas un pulksteņi" (1974), "Torņu un drupu bezdelīgas" (1975), "Grēkāboli" (1981) laikmeta notikumi un bērnības atmiņu ainas, pārdomas par cilvēka un dzimtenes likteni 20. gadsimtā atainoti impresioniskā stilā, reāli fakti un iespaidi tēloti elēģiskā, rezignētā intonācijā."
Viesturs Vecgrāvis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

Mirdza Suzanna Ērika Čuibe

Mirdza Cedriņa

PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par prozas krājumu "Torņu un drupu bezdelīgas".
1976

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par prozas krājumu "Grēkāboli".
1982