Milda Grīnfelde

Tēvs kā politiskais izsūtītais pēc 1905. gada revolūcijas izsūtīts uz Sibīriju, sieva viņam pēc diviem mēnešiem sekojusi.
1920: ģimene atgriezusies Latvijā.
1927–1940: studējusi Latvijas Universitātē ar pārtraukumiem romāņu un baltu filoloģiju, bijusi kora "Dziesmuvara" (diriģents Ādolfs Ābele) dalībniece.
1951: represēta, ieslodzīta stingra režīma nometnē Taišetas–Ļenas trasē Irkutskas apgabalā.
1956: atbrīvota, atgriezusies Rīgā.

TULKOJUMI

1947: Antoņina Golubeva. Zēns no Uržumas (LVI).
1948–49: Ļevs Kasilis. Lielā opozīcija (LVI).
1957: Grehems Grīns. Rāmais amerikānis (LVI).
1958: Vistiņa un gailītis: lietuviešu tautas pasaka (LVI).
1958: Kazis Jakubenas. Jonītes pasaciņas (LVI).
1960: Viktors Igo. Nožēlojamie (no franču valodas tulkojušas: Maija Silmale – 1.sējumu un Milda – 2.sējumu) (LVI).
1962: Grehems Grīns. Mūsu cilvēks Havanā (LVI).
1963: Alēns Renē Lesāžs. Santiljanas Žila Blaza piedzīvojumi (LVI).
1964: Aleksandrs Rekemčuks. Vasaras atvaļinājumu laiks (LVI).
1964: Mongo Beti. Misija beigusies (LVI).
1965: Moriss Drions. Šīs pasaules varenie (Liesma).
1966–69: Romēns Rolāns. Kopoti raksti 11 sējumos (tulkojuši no franču valodas: Milda Grīnfelde, Roberts Kroders, Marta Grantovska) (Liesma).
1967: Vladimirs Pozners. Spānija, pirmā mīlestība (Liesma).
1967: Marsels Emē. Cilvēks, kas gāja cauri sienām (Liesma).
1969: Anrī Perišo "Sezanns" (Liesma).
1969: Marsels Paņols. Marsela bērnība (Liesma).
1971: Edmonda Šarla–Rū. Jāaizmirst Palermo (Liesma).
1971: Viktors Igo. Cilvēks, kas smejas (Liesma).
1972: Žans Batists Moljērs. Komēdijas (o franču valodas tulkojuši: Milda Grīnfelde, Jausma Ābrama, Ēvalds Valters) (Liesma).
1972: Žils Renārs. Izlase (Liesma).
1973: Žans Renuārs. Renuārs (Liesma).
1973: Šarls Pero. Pelnrušķīte un kristāla kurpīte (Liesma).
1974: Rietumeiropas rakstnieki un kritiķi par literatūru (no franču, vācu un angļu valodas tulkojusi Milda Grīnfelde).
1974: Andrē Moruā. Olimpio jeb Viktora Igo dzīve (Liesma).
1975: Viktors Igo. Kozete (Liesma).
1976: Žozefs Bedjē. Stāsts par Tristānu un Izoldi (Liesma).
1976: Šarls Pero. Runcis zābakos (Liesma).
1976: Teodors-Valensī. Berliozs (Liesma).
1977: Džoisa Kerola Outsa. Pasaulīgo prieku dārzs (Liesma).
1979: Anrī Perišo. Van Goga dzīve (Liesma).
1979–85: Onorē Balzaks. Kopoti raksti 12 sējumos (2., 5., 7., 8. sējumu no franču valodas tulkojusi Jausma Ābrama, 3., 4., 9., 12. sējumu – Milda Grīnfelde, 6., 11. sējumu – M. Ersa, 1. sējumu - M. Ersa un Elza Stērste, 10. sējumu - Mirdza Ersa un Lūcija Rambeka) (Liesma).
1980: Ludā. Meža valdnieki (Liesma).
1980: Gijs de Mopasāns. Kāda dzīve (no franču valodas tulkojusi Jausma Ābrama un Milda Grīnfelde) (Liesma).
1984: Anrī Perišo. Tulūza-Lotreka dzīve (Liesma).
1985: Jurijs Koriņecs. Sveiciens no Vernera (Liesma).
1987: Edmons un Žils de Gonkūri. Žerminija Lasertē (Zvaigzne).
1988: Albērs Kamī. Svešinieks; Mēris (no franču valodas tulkojušas Milda Grīnfelde un Maija Silmale) (Zvaigzne).
1989: Hektors Malo. Bez ģimenes (Zvaigzne).
1991: Renē Šārs. Hipnosa lapiņas, 1943–1944 (Liesma).

Tulkojusi ap 40 lugu Latvijas teātriem: Fransuāna Sagāna "Pils Zviedrijā", "Valentīnas mēļā kleita", Moljērs "Amfitrions", Tenesijs Viljamss "Tetovētā roze", "Piena upes šeit sen izsīkušas", "Zemes valstība", Moriss Māterlinks "Zilais putns", Īvs Žamiaks "Acālija", "Hamilkara kungs" u.c.

1994: filma "Sods par sapni" (režisors Andris Rozenbergs), kuras centrā ir t. s. "franču grupa" – 1951. gada sākumā padomju varas apcietinātā latviešu inteliģentu kopa. Elzu Stērsti, Kurtu Fridrihsonu, Ievu Lasi, Maiju Silmali, Mirdzu Ersu, Mildu Grīnfeldi, Miervaldi Ozoliņu, Irīnu un Arnoldu Stubauus, Alfrēdu un Eleonoru Sausnes, Skaidrīti Sirsoni par franču literatūras lasīšanu un interesi par Rietumu kultūru apsūdzēja dzimtenes nodevībā un notiesāja uz 10–25 gadiem ieslodzījuma Sibīrijas nometnēs.

PAR MILDU GRĪNFELDI

"Kad 1980. decembrī Latvijas viesnīcā ieraudzīju man pretim nākam elegantu dāmu ar alpu vijolītēm rokās, nevarēju iedomāties, ka satieku no senu dienu leģendārās Rīgas izkāpušu rakstnieci. Viņas sirsnība, plašais interešu lauks, stils un izdzīvotie labie un ļaunie gadi – tas viss bija kā brīnums, nesavienojams ar drūmo pelēcību visapkārt. (..) Pie Mildas ciemos ejot, dara pareizi, ja iepriekš piesakās, lai viņai tas būtu ērti. Viņai sagādāja prieku jau iepriekš glīti salikt kafijas tasītes, sveces un ziedus uz galda un pašai saposties. Viņai patika savus ciemiņus apdāvināt un katru tikšanos izvērst par maziem svētkiem. Nekad nepietrūka interesantu stāstu par rakstniekiem un māksliniekiem gan kavējoties atmiņās, gan stāstot par pavisam neseniem vai gaidāmiem kultūras notikumiem."

Aina Zemdega. Paldies Mildai Grīnfeldei. Latvija Amerikā, nr. 42, 14.10.2000.

Milda Ziedaine

Milda Ziediņa, Milda Grīnfelde-Ozola

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere ar Ordeņa domes 1999. gada 28. oktobra lēmumu.
V šķira
1999