Aleksandrs Čaks

Dzejnieks, rakstnieks, latviešu modernās urbānās dzejas aizsācējs Aleksandrs Čaks (īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis). Dzimis Jāņa Čadaraiņa un Emīlijas ģimenē. Tēvs – drēbnieks.
Aleksandrs Čaks iesvētīts Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīcas draudzē.

1923–1924: draudzība ar klasesbiedreni Rīgas 2. Valsts vidusskolā – Leontīni Amāliju Rundeli.
1925. gada rudenī: iepazīšanās ar Angeliku Blau, kurai veltīti dzejoļi "Atzīšanās" ("Miglā asaro logs") un "Tev" ("Liepas satumst").
1936. gada 26. martā: no plaušu vēža mirst māte Emīlija.
1938: draudzība ar mašīnrakstītāju Anitu Bērziņu. Dzejnieka pirmā tikšanās ar Anitu Bērziņu 1933. gadā kādās viesībās.
1941. gada 18. oktobrī: laulības ar Anitu Bērziņu.
1943. gada 27. martā: sastapšanās ar Mildu Grīnfeldi viņas studiju biedra Jāņa Rudzīša jubilejas svinībās. Tulkotāja Milda Grīnfelde kļūst par dzejnieka mūzu un līdzgaitnieci pēdējos mūža septiņos gados; viņai veltīts dzejas krājums "Debesu dāvana".

1917: sacerēts pirmais dzejolis "Jel celies, Latvija, Tu svētā!" (krievu valodā).
No 1922: intensīvi literārie eksperimenti, kas apkopoti kladēs ar nosaukumu "Mana dienasgrāmata" (RMM krājumā), kā arī dzejas teorijas un latviešu literatūras studijas.1925. gada 1. februārī: pirmais latviešu valodā publicētais dzejolis "Sapņi" laikrakstā "Latvijas Kareivis".Sākot ar 1928. gadu, daudz rakstījis par aktuāliem rakstniecības jautājumiem, analizējis citu dzejnieku daiļradi (žurnālos "Trauksme", "Latvju Grāmata", "Zaļā Vārna", "Daugava", laikrakstos "Sociāldemokrāts", "Pēdējā Brīdī", "Rīts", "Dienas Lapa"). 20. gadsimta 30. gados publicēja recenzijas par teātri, kino.1941: Čaks iesaistījās padomju kultūras dzīvē - rakstīja tēlojumus, recenzijas par literatūru un kinomākslu, 1941. gadā atsāka publicēt dzejoļus periodikā.Gatavojoties 1941. gada rudenī paredzētajai latviešu literatūras un mākslas dekādei Maskavā, kopā ar Eriku Ādamsonu veidoja operas libretu par latviešu sarkanajiem strēlniekiem. Vienlaikus rakstīja arī operas "Zelta zirgs" libretu.1941–1944: vācu okupācijas laikā Čaks ar savu vārdu darbus nepublicēja, bet tas bija ražīgs posms Čaka daiļradē, – top poēma "Matīss, kausu bajārs" (1943), "Spēlē, spēlmani!" (1944), mīlas lirikas krājums "Debesu dāvana" (1943), filozofisku pārdomu dzeja krājumā "Lakstīgala dzied basu" (1944). Daļa šajā laikā rakstīto darbu publicēti sākot ar 20. gadsimta 70. gadiem; pilnībā Aleksandra Čaka Kopoto rakstu sējumos.1943: ar Mildas Grīnfeldes vārdu izdots Čaka dzejojums "Tētis – karavīrs". 1944–1949: aktīvi darbojās literatūras, teātra, kino un tēlotājas mākslas kritikā.

Pēc kara iznākuši dzejoļu krājumi "Zem cēlās zvaigznes" (1948; pirmajā redakcijā 1946. gadā, grāmata nenonāca apgrozībā) un "Patrioti" (1948). Pēc Čaka nāves izdots krājums "Cīņai un darbam" (1951, Jāņa Sudrabkalna ievads un sakārtojums).

Dzejoļu krājumi

Liroepiskie darbi

Stāstu krājumi

Lugas

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

Saskare ar tiesu un represīvajiem orgāniem

Čaks pirmais latviešu dzejā uzlūkoja pilsētu par suverēnu mākslas objektu. Pirmajos krājumos priekšplānā - pilsētas sociālie pretstati, tās reāliju un sociālo tipu plakātiski poētisks atveidojums. Liriskais pārdzīvojums izteikts ar novatoriskiem pilsētas dzīvē un ritmos sakņotiem tēlainības līdzekļiem. Dzejisko priekšstatu pamatā - konkrētība, sabiezināta tēlainība, nedaiļā estetizācija; klasisko pantmēru un brīvā panta lietojums.

Daiļrades sākumā noskaidrojās arī Čaka pamattēma - personība un laikmets. Čaka pirmie liroepiskie darbi "Poēma par ormani" (1930), "Umurkumurs" (1932) dēvētas par "lieko siržu" poēmām, tās raksturo garīguma, cilvēcīguma, personības kā pašvērtības nevajadzību materiālistiski ievirzītā un sociāli netaisnīgā sabiedrībā.

20. gadsimta 30. gadu 2. pusē Čaks pievērsās apraksta un tēlojuma žanram. Čaka prozas īpatnības veidojis liriskais, subjektīvais pasaules redzējums. Čaks akcentējis dzīvās un nedzīvās pasaules vienotību un veselumu; raksturīgs ir notikumu deficīts, maz izteikts sižets; nozīmīgs ir īpatnēju, neparastu psiholoģisko izjūtu un pārdzīvojumu atveidojums, dzejas elementu ienesums (bagātīgi tropi, frāzes veidojums).

20. gadsimta 40. gadu sākumā, iekšēju pretrunu lauzīts, Čaks tiecās iekļauties padomju dzīvē, taču arī viņam bija jāpakļauj savs spilgtais, izkoptais talants pirmo pēckara gadu socistiskā reālisma dogmām un ideoloģiskajam diktātam: normatīvismam, deklaratīvām konstrukcijām, didaktikai un ideoloģiskām aktualitātēm.
(Ieva Kalniņa)

Incognito, Andrejs Pelēda, Čimboraso

Aleksandrs Čadarainis

Aleksandra Čaka iela, Rīga
Aleksandra Čaka vārdā nosaukta viena no galvenajām ielām Rīgā.

1981
Ziedoņdārzs
Aleksandra Čaka piemineklis atklāts 1981. gadā; tēlniece Lūcija Žurgina, arhitekts Oļģerts Ostenbergs.

1904–1906
Ģertrūdes iela 57, Rīga
No 1904. gada līdz 1906. gadam Čadaraiņu ģimene dzīvo Ģertrūdes ielā 57.

1906–1910
Čadaraiņu ģimene pārceļas un no 1906. gada līdz 1910. gadam dzīvo Bruņinieku ielā 44/46.

1910–1915
Čadaraiņu ģimene dzīvo Lāčplēša ielā 47–2.

1915–1916
Čaks kopā ar Aleksandra ģimnāziju evakuējas uz Igauniju, Veravu (tagad – Viru).

1917–1921

1922–1937
No 1922. gada līdz 1937. gadam kopā ar vecākiem dzīvo Rīgā, Marijas ielā 51.

23.06.1922
1922. gada 23. jūnijā Aleksandrs Čaks atgriežas Latvijā.

1934–1935
Bērzaune
1934. gada vasarā un 1935. gadā dzīvo tēvabrāļa Pētera Čadaraiņa mājās "Pelladas" pie Gaiziņkalna.

1937–1950
Kopā ar tēvu dzīvo Lāčplēša ielā 48/50, 14. dzīvoklī.

07.1941
Bērzaune
1941. gada jūlijā dzīvo “Pelladu” mājās pie tēvabrāļa Pētera Čadaraiņa.

1949
Ķemeru sanatorija
Ķemeri
Ārstēšanās Ķemeru sanatorijā

1908–1911
Krišjāņa Barona iela 11, Rīga
Mācības Paulīnas Stabušas proģimnāzijā.

1911–1914
Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga

1915–1917
Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija
Veru
Pirmā pasaules kara laikā ģimene evakuējās uz Maskavu, vēlāk uz Saransku. Aleksandrs Čaks turpināja mācības no Rīgas evakuētajā Aleksandra ģimnāzijā Veravā (tagadējā Veru, 1915–1917).

1917–1918
Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija
Saranska
Aleksandrs Čaks turpināja mācības no Rīgas evakuētajā Aleksandra ģimnāzijā Saranskā.

09.1919–05.1921
Penza
Mācās Penzas Strādnieku-zemnieku universitātē.

1922
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Tā kā Krievijas skolas apliecība par iegūto vidējo izglītību netika atzīta, Aleksandrs Čaks atsācis mācības Latvijas Jaunatnes savienības vidusskolas 4. klasē.

1923–1924
Rīgas 2. Valsts vidusskola
Zeļļu iela 4, Rīga
Aleksandrs Čaks beidzis Rīgas 2. Valsts vidusskolu.

1924–1926
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte
Rīga
Atsāk medicīnas studijas Latvijas Universitātē, studijas nepabeidz.

1924
Rīga
1924. gada rudenī kā brīvklausītājs piedalījies Dailes teātra 1. studijā.

1925
Rīga
1925. gada vasarā apmeklē Izglītības ministrijas Tautskolu direkcijas obligatorisko skolu skolotāju sagatavošanas kursus; ieguvis skolotāja tiesības.

1919
Sanitārvilciena apkalpes loceklis, izbraukāja Krievijas Eiropas daļu, Sibīriju, Turkestānu.

1919–1920
Asistents Penzas slimnīcā un kara hospitālī 1919. un 1920. gada ziemā.

1920
Sekretārs Penzas guberņas kara komisariātā.

1920–1922
Saranskas Tautas izglītības nodaļas aģitācijas un propagandas darba vadītājs.1921. gada oktobrī lūdz sevi atbrīvot no darba pienākumiem. Saranskas apgabala partijas komiteja atlaiž uz Latviju pagrīdes darbam. KK(b)P dokumentu kaudze glabājās Čaka mājās līdz mūža galam.

1920
Lietveža palīgs Saranskas apgabala Tautas izglītības nodaļā.

1921–1922
Redaktors laikrakstā "Коммунистический путь".

13.11.1925–17.12.1925
Drabeši
Skolotājs Drabešu bērnu patversmē un sešklasīgajā pamatskolā.

17.12.1925–15.09.1928
Drabeši
Skolas pārzinis Drabešu bērnu namā. Tieši Drabešos Čaks apjauta savu dzejnieka ceļu un no 1928. gada par galveno nodarbošanos uzskatīja literatūru.

1927
Izdevniecība "Seši"
Rīga
Izdevniecības dibinātājs (kopā ar P. Atspulgu, A. Baumani, A. Franci, K. Deisonu, O. Kučeru). Izdevniecība izdod žurnālu "Jauno Līra".

1927–1928
Rīga
Dzejas žurnāla "Jauno Lira" redaktors (1927-1928).

1928–1930
Žurnāls "Trauksme" (1928–1929)
Rīga

1929
Mākslinieku biedrība "Zaļā vārna"
Rīga
Rakstnieku un mākslinieku biedrības "Zaļā vārna" izdevniecības dibinātājs un žurnāla "Zaļā vārna" redakcijas loceklis.

1930–1934
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
Rīga
Sekretārs Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrībā.1931. gada 19. aprīlī Latvju Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības pilnsapulcē ievēlēts par valdes locekli.

1933–1934
Žurnāls "Domas"
Rīga
Redakcijas loceklis.

1933
Rīga
Laikraksta "Dienas Lapa" līdzstrādnieks.

1935–1939
Rīga
Lektors Rūdolfa Egles literatūras studijā.

1936–1939
No 1936. gada līdz 1939. gada vasarai strādā Rīgas pilsētas krājkasē par ierēdni. Nodarbojas ar slimokasu, biržas un dažādu statistisku datu apkopojumu.

1939–1940
Laikraksts "Jaunākās Ziņas" (1911–1940)
Rīga
1939. gada vasarā sāk strādāt laikraksta “Jaunākās Ziņas” redakcijā.

1939–1940
Žurnāls "Atpūta" (1924–1941)
Rīga
1939. gada vasarā sāk strādāt žurnāla "Atpūta" redakcijā.

05.1941–06.1941
Žurnāls "Atpūta" (1924–1941)
Kalēju iela, Rīga
Tehniskais redaktors

06.1941
Rīga
1941. jūnijs – Rakstnieku savienības orgkomiteja ieceļ par literārā mantojuma komisijas priekšsēdētāju.

20.10.1944
Laikraksts "Cīņa"
Rīga
Kultūras nodaļas vadītājs no 1944. gada 20. oktobra.

1947–1949
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Rīga
Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks ZA Valodas un literatūras institūta Literatūras nodaļā.

1920
Sarkanā armija
1920. gada februārī iesaukts Sarkanajā armijā. Bija kara komisariāta sekretārs, kultūrpolitisks darbinieks 25. strēlnieku (rezerves) punkta lazaretē. Trīs reizes piedalījās kaujās Krievijā (1919).

15.11.1920
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
1920. gada 15. novembrī uzņemts VK(b)P, pēc atgriešanās Latvijā Aleksandrs Čaks piederību komunistiskajai partijai neatjaunoja.

21.06.1928
Mākslinieku biedrība "Zaļā vārna"
Rīga
Kļūst par mākslinieku un literātu biedrības "Zaļā Vārna" biedru.

1934
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
LSDSP biedrs no 1934. gada.

1941
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga
Rakstnieku Savienības biedrs.

15.03.1997
Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis – muzejs
Lāčplēša iela 48/50 – 12
Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis - muzejs ar Rīgas domes lēmumu dibināts 1997. gada 15. martā. Muzejs dibināts A. Čaka pēdējā dzīves vietā, kur viņš dzīvojis no 1937. gada līdz 1950. gadam.Apmeklētājiem muzejs durvis vēris 2000. gada 18. maijā.

Raiņa kapi

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par eposu "Mūžības skartie".
Literatūra
1940

Annas Brigaderes prēmija
Prēmija piešķirta par eposu "Mūžības skartie".
1940

Raiņa prēmija
Prēmija piešķirta par Rīgas pēckara atjaunošanas atspoguļojumu.
1985