Melnupju Marija

Dzimusi Zemgalē, Bērzmuižas Bētiņos, turīgā lauksaimnieku ģimenē.
1898: iepazinusies ar rakstnieci Annu Brigaderi, kad abas vasaru pavada Majoros. Cieša draudzība ilgusi visus turpmākos gadus.
Precējusies ar juristu un publicistu Jēkabu Stumbergu (1866–1935), kurš jau kopš 1885 gada darbojās žurnālistikā – "Latviešu Avīzēs" un "Baltijas Vēstnesī".
Ciemojoties vīra dzimtenē Mellupos, iemīlējusi šo vietu tik ļoti, ka tās nosaukumu izvēlējusies par savu dzejnieces pseidonīmu.
1907: sākusi publicēt dzejoļus periodikā.
1916–17: ģimene dzīvoja ārpus Latvijas – Tērbatā un Pēterburgā, jo Jēkabs Stumbergs bija "Latvijas Bēgļu Apgādības Centrālkomitejas Ziņojuma" redaktors.

1907: pirmā publikācija – trīs dzejoļi ("Pavasarī", "Vasarā", "Rudenī") laikraksta "Latvija" literārajā pielikumā (25. augusts / 7. septembris).
Perodikā publicējusi arī satīrisku dzeju ar pseidonīmu Nama māte.
1914: dziesma "Pļavā" (pēc tāda pat nosaukuma Melnupju Marijas dzejoļa). Komponists Kārlis Zigmunds.
Mūža beigās pievērsusies reliģiskajai dzejai, kas publicēta laikrakstā "Svētdienas Rīts" un žurnālā "Kristīgs Vēstnesis".

Dzeja
1912: "Liriskā un satīriskā dzeja"
1928: "Pēc nāves atrasti rokraksti" (pēc nāves izdots dzejoļu krājums)

"Melnupju Marija uzskatāma par raksturīgu dzejas fona parādību, kad mazāka mēroga talanti vai dažkārt diletanti šabloniski izmanto noteiktas literāras manieres atsevišķus elementus, pat citu atrastas poētiskas situācijas un žestus, nedomājot par to organisku izaugsmi no autora personības īpatnībām un estētiskajiem principiem. Manuprāt, šādas dzejas klišejas pastāv katrā laikmetā, un negribas mest akmeni tajos dārziņos, kuru kopējiem pietrūcis laika, degsmes, aicinājuma, gaumes, izjūtu blīvuma, lai viņu dzeja uz ziedētu krāšņākiem ziediem. Tomēr plašajā latviešu romantiski sentimentālās dzejas dārzā zied arī dažas viņu sēklas. Nav tajā mākslinieciska patstāvīguma, stipri jūtams Aspazijas un vācu romantiski sentimentālās lirikas iespaids. Taču saista Melnupju Marijas smeldze, dažbrīd ass patoss, kā ari kritiski vērotā dzīves īstenība, kuru viņa tēlo ar grūtsirdīgām liriķes skumjām."

Viesturs Vecgrāvis. Riekšava. Literatūra un Māksla, nr. 36. 2.09.1988.

Bētiņa

Namamāte

Stumberga

Jelgavas meiteņu ģimnāzija
Jelgava

1916–1917
Tartu
Vīrs Jēkabs Stumbergs bija "Latvijas Bēgļu Apgādības Centrālkomitejas Ziņojuma" redaktors.

1916–1917
Sanktpēterburga
Vīrs Jēkabs Stumbergs bija "Latvijas Bēgļu Apgādības Centrālkomitejas Ziņojuma" redaktors.

Mellupi
Apbedīta Mellupu kapos.