Matīss Ārons

Dzimis muižas nomnieka – rentnieka ģimenē. Māte Marija, dzimusi Vankin. Dvīņu māsa Lavīze, māsas Ieva un Ede.

Pirmos četrus dzīves gadus dzīvojis Bērzaunes "Ādumniekos", vēlāk ģimene pārcēlusies uz tā paša pagasta "Kalna Brencēniem"

1876. gada pavasarī miris Matīsa Ārona vecākais brālis Jānis. 

Dzīvesbiedre Terēze.

Rakstījis par etnogrāfiju, kultūrvēstures jautājumiem, teātra izrāžu recenzijas. Ievēlēts par RLB Zinātņu komitejas īsteno biedru.

Kultūrvēsturiski pētījumi

1892: "Krišjānis Valdemārs savā dzīvē un darbā" (Jelgava: H. J. Draviņ-Dravnieka apgāds)
1908: "Ievads tautsaimniecībā" (Rīga: RLB Derīgu grāmatu nodaļa)
1924: "Vecais Panteniuss" (Rīga: A. Gulbis)
1929: "Latviešu literariskā (latviešu draugu) biedrība savā simts gadu darbā" (Rīga: A. Gulbis)
1932: "Frīdrihs Veinbergs savā mūža darbā un savās idejās" (Rīga: Rīgas Latviešu biedrība)
1938: "Manas dzīves atmiņu grāmata" (Rīga: A. Gulbis)

Tulkojumi

[1887], atk. 1935, 1987: publicistiskā apcere "Kronvalda Ata Tautiski centieni: paskaidrojumi pie kāda "Zeitung für Stadt und Land" raksta". Oriģinālnosaukums Nationale Bestrebungen (tulkotājs Āronu Matīss) (Pēterburga: A. Gulbis)
1889: Irma fon Troll Borostiani (Irma von Troll-Borostyáni), novelete "Grūti piemeklēta" (tulkotājs Āronu Matīss) (Rīga: V. Altbergs)
1891, atk. 1926: Teodors Hermanis Pantēnijs, romāns "Pagātnes valgos" (Rīga: paša apgādībā)
1891: Teodors Hermanis Pantēnijs, romāns "Hortenziju Katiņa" (Rīga: V. Altbergs)

Materiālu vākumi, rādītāji un rakstu krājumi

1888: "Mūsu tautas dziesmas" (Rīga: Pūcīšu Ģederta un biedra apgāds)
1922: "Latviešu tulkotās beletristikas rādītājs" (Rīga: Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija)
1923: antoloģija "Bāka" (Rīga: RLB Derīgu grāmatu nodaļa)
1928: "Latvija desmit gados : Latvijas valsts nodibināšanas un viņas pirmo 10 gadu darbības vēsture" (Matīsa Ārona redakcijā) (Rīga: Jubilejas komisija)

"Kā lauku skolotājs, nepārvaramas lasīšanas kāres dzīts, Arons apmeklē vietējo muižnieku, no kura cer saņemt grāmatas, bet tas viņu strupi noraida. Labprāt aizņemas no citiem zinātniskas grāmatas ar vispārizglītojošu saturu. Bet īsteni laimīgs viņš jūtas tikai Rīgā, kad netraucēts var apmeklēt bagāto pilsētas bibliotēku, studēt politechnikas grāmatu krātuvē un pats iespēj iegūt retas grāmatas. Studijās viņš uzkrāj tik daudz zināšanu un atziņu, ka dažās zinātnes disciplīnās saraksta ievērības cienīgas grāmatas. Tāds, piemēram, ir viņa ievads tautsaimniecībā, tāpat vēsturiskās studijas un apcerējumi par valodniecību un tautas dzeju. Plaša erudīcija, pārbaudītu faktu bagātība un īsta patiesības mīlestība skaidri jaužama viņa daudzajās biogrāfijās, kas liek secināt, ka Arons nav steidzīgais, dienas notikumu pārvarētais žurnālists, bet gan ar zinātniskās pētīšanas paņēmieniem apbruņojies, vispusīgi humānistiskā garā izglītots rakstnieks. "

Arturs Bērziņš. Āronu Matīss stāsta. Jaunākās Ziņas, Nr. 35 (12.02.1938)

"Āronu Matīss, viens no rosīgākajiem darbiniekiem latviešu sabiedriskās kultūras laukā un vecākais Latvijas preses saimes loceklis [..] bijis gan tautskolotājs un mūsu tautas folkloras materiālu krājējs, gan žurnālists, etnogrāfisku rakstu izdevējs un ievērojamu latviešu laikrakstu redaktors, gan zinātnes populārizātors, gan arī nopietnām zinātniskām interesēm apveltīts un īsta pētnieka gara apdvests mūsu tautas intelektuālās un sabiedriskās dzīves vēsturnieks."

Ernests Blese. Āronu Matīss. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 3 (01.03.1938), 344. lpp.

Brencēnu Matīss, Nozarietis, Kārlis

Āronu Matīss

Lipšu pagastskola
Bērzaune

Vestienas draudzes skola
Vestiena
Mācījies Vestienas draudzes skolā.

–04.03.1876
Ļaudonas draudzes skola
Ļaudona
Mācījies Ļaudonas draudzes skolā.

Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Ievēlēts par RLB Zinātņu komitejas īsteno biedru.

Filologu biedrība
Rīga
Latvijas Universitātes Filologu biedrības godabiedrs

Latvijas preses biedrība
Rīga
Preses biedrības godabiedrs

1917
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
Rīga
Viens no arodbiedrības dibinātājiem, 1917. gada 9. jūnijā ievēlēts pirmajā valdē.1928. gadā ievēlēts par goda biedru.

1876
Vidzemes skolotāju seminārs
Valka
Pēc Ļaudonas draudzes skolas beigšanas kā eksterns ieguvis skolotāja tiesības un strādājis par skolotāju. Skolotāja eksāmenus nolicis pie Valkas skolotāju semināra direktora Tērauda.

1876–1877
Bērzaune
Skolotājs Bērzaunē.

1877–1878
Viesiena
Skolotājs Viesienā.

1878–1882
Bērzaunes pagasts
Četrus gadus strādāja par mājskolotāju Bērzaunes pagastā.

1882–1885
Liezēre
Skolotājs Liezērē.

1885–1888
Taurupe
Skolotājs Taurupē.

1889–1895
Laikraksts "Dienas Lapa" (1886–1918)
Rīga
Redaktors, skolu nodaļas un etnogrāfiskā pielikuma "Etnogrāfiskas Ziņas par Latviešiem" vadītājs (1891–1894). Izveidojis un ilgāku laiku vadījis arī nodaļu "Skola un paidagoģika". 

1895–1902
Žurnāls "Austrums" (1885–1928)

1901–1902
Laikraksts "Vārds" (1901–1907)

16.07.1902–16.04.1905
Rīgas Avīze
Rīga

09.1905–31.01.1906
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Rīgas ziņu nodaļas vadītājs

07.1906–06.02.1907
Laikraksts "Balss" (1878–1907)
Rīga

02.08.1910–31.05.1917
Laikraksts "Dzimtenes Vēstnesis" (1907–1917)
Rīga
Redaktors

15.09.1919–01.11.1937
Laikraksts "Valdības Vēstnesis"
Rīga
1919. gada 15. septembrī sāk strādāt laikraksta "Valdības Vēstnesis" redakcijā. 1920. gada 16. jūlijā kļuva par laikraksta atbildīgo redaktoru, šajā amatā līdz aiziešanai pensijā 1937. gada 1. novembrī.

1919
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga

Rīgas Lielie kapi

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Latviešu literariskā (latviešu draugu) biedrība savā simts gadu darbā".
Zinātne
1930

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Latviešu literariskā (latviešu draugu) biedrība savā simts gadu darbā".
1930

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Frīdrihs Veinbergs savā mūža darbā un savās idejās".
1933