Matīss Ārons
12.03.1858 – 25.04.1939
Matīss Ārons, arī Āronu Matīss (1858–1939) – žurnālists, bibliogrāfs un kultūrvēsturnieks, izglītības veicinātājs Vestienā un Ļaudonā. Strādājis par skolotāju Bērzaunē, Vestienā, Liezerē un Taurupē. No 1888. gada pārgājis uz Rīgu un strādājis par redaktoru dažādos laikrakstos. 1910. gadā kļuvis par tā laika lielākās latviešu avīzes "Dzimtenes Vēstnesis" redaktoru, 1920. gadā – par laikraksta "Valdības Vēstnesis" galveno redaktoru, kur strādāja līdz 1937. gadam, kad pensionējas. Pieskaitāms pie pirmā tautas atmodas laikmeta darbiniekiem un šī laikmeta pazinējiem. Viņa ievērojamākie darbi: "Krišjānis Valdemārs savā dzīvē un darbā" (1892), "Latviešu tulkotās beletristikas rādītājs" (1922), antoloģija "Bāka" (1923), "Vecais Panteniuss" (1924). Memuāri "Manas dzīves atmiņu grāmata" (1938).