Mārtiņš Zīverts
05.01.1903 – 04.10.1990
Mārtiņš Zīverts (1903–1990) bija viens no izcilākajiem latviešu dramatiķiem, kura literārā darbība aptver gandrīz septiņus gadu desmitus, no 20. gadsimta 20. gadu sākuma līdz 80. gadu beigām. Latviešu teātros Zīverta darbi iestudēti kopš 1931. gada. Viņš strādājis arī kā praktizējošs dramaturgs Latvijas Nacionālajā teātrī no 1938. gada līdz 1940. gadam un Dailes teātrī no 1940. gada līdz 1944. gadam, rūpējoties par uz skatuves izrādīto darbu literārā teksta kvalitāti. Rakstnieka populārākajiem Latvijā sarakstītajiem darbiem pieder drāma "Āksts" (1937), komēdija "Minhauzena precības" (1941) un traģēdija "Vara"(1944). Zīverta dramaturģijā izkopts kamerlugas žanrs, koncentrēta lugas forma ar nedaudzām personām, galveno uzmanību pievēršot psiholoģiskajam raksturojumam. Izcilākajiem kamerlugu paraugiem pieder "Kāds, kura nav" (1947) un "Cenzūra" (1951). Trimdas apstākļos Zviedrijā Zīverts arī pats iesaistījies savu lugu iestudēšanā, darbojoties Stokholmas latviešu teātrī.
Dzimšanas laiks/vieta
05.01.1903
Augstkalne
Miršanas laiks/vieta
04.10.1990
Stokholma
Personiska informācija
Dzimis rentnieka ģimenē. Tēvs no 1910. gada nomājis Vilces pagasta Vaitenes, ko ieguvis īpašumā. Vaiteņu kapos tēvs strādājis par zvaniķi.
Līdz 1944. gadam Mārtiņš Zīverts dzīvojis Latvijā, kopš 1944. gada līdz mūža beigām trimdā Zviedrijā.
Profesionālā darbība
1928: Pirmā publicētā luga "Hasana harēms".
Darbu pirmiestudējumi
1931: "Nafta" Latvijas Nacionālajā teātrī1933: "Zelta zeme" Latvijas Nacionālajā teātrī
1934: "Jaunā demokrātija" Jelgavas Strādnieku teātrī
1936: "Galvu augšā!" Rīgas Mazajā teātrī
1936: "Tīreļpurvs" Rīgas Mazajā teātrī
1937: "Kolka" ("Lībiešu asinis") Latvijas Nacionālajā teātrī
1937: "Āksts" Rīgas Vācu teātrī
1938: "Partizāni" Dailes teātra Mazajā ansamblī
1939: "Melngalvji" ("Trakais Juris") Dailes teātrī
1939: "Cilvēks grib dzīvot" Latvijas Nacionālajā teātrī
1940: "Ķīnas vāze" Latvijas Nacionālajā teātrī
1941: "Minhauzena precības" Dailes teātrī
1942: "Čūska" Tautas teātrī
1943: "Nauda" Latvijas Nacionālajā teātrī
1944: "Pavēste" Tautas teātrī
1944: "Vara" Dailes teātrī
1946: "Karātavu komēdija" Lundas latviešu teātra kopā
1946: "Divkauja" Dānijas Latviešu teātrī Kēgē
1947: "Sievasmāte" Stokholmas latviešu dramatiskajā kopā
1947: "Riebeklis" Stokholmas latviešu dramatiskajā kopā
1947: "Kāds, kura nav" Stokholmas latviešu dramatiskajā kopā
1949: "Zaļā krūze" Stokholmas latviešu dramatiskajā kopā
1950: "Tvans" Stokholmas latviešu dramatiskajā kopā
1951: "Cenzūra" Londonas "Daugavas Vanagu" drāmas kopā
1953: "Meli meklē meli" Stokholmas latviešu dramatiskajā kopā
1953: "Lielo Grēcinieku iela" Stokholmas latviešu dramatiskajā kopā
1955: "Smilšu tornis" Stokholmas latviešu dramatiskajā kopā
1956: "Pēdējā laiva" Stokholmas latviešu dramatiskajā kopā
1959: "Raķete" Austrālijas Latviešu teātrī Sidnejā
1960: "Fiasko" Amerikas Latviešu teātra Vašingtonas ansamblī
1960: "Rūda" Austrālijas Latviešu teātrī Melburnā
1962: "Kā zaglis naktī" Stokholmas latviešu dramatiskajā kopā
1964: "Kurrpurrū" Kanādas "Daugavas Vanagu" teātrī Toronto
1965: "Durnā merga" Minsteres Latviešu ģimnāzijas teātrī
1965: "Fiksā ideja" Brisbenas "Daugavas Vanagu" dramatiskajā kopā
1967: "Kaļostro Vilcē" Austrālijas Latviešu teātrī Sidnejā
1968: "Rīga dimd" Stokholmas latviešu dramatiskajā kopā
1971: "Totems" Austrālijas Latviešu teātrī Melburnā
1980: "Kopenhāgenas dialogs" Stokholmas latviešu dramatiskajā kopā
1988: "Teātris" Austrālijas Latviešu teātrī Adelaidē
Citātu galerija
Par rakstnieka personību
"Mārtiņš Zīverts sarunās ne vienreiz vien noliedza domu, ka dramatiskajos darbos viņš būtu izteicis pats sevi, un tomēr neapgāžama ir patiesība, ka īpaši jaunības gadu lugās klāt ir viņš pats, viņa pasaules redzējums, dzīves uztvere un, pats galvenais, jūtīgā dvēsele, emocionalitāte, pārsteidzošā neaizsargātība."
Hausmanis, Viktors. Mārtiņš Zīverts uznāk uz skatuves. Zīverts, Mārtiņš. Tīreļpurvs un citas jaunības lugas. Rīga: Valters un Rapa, 2004, 6. lpp.
Par lugu uzbūvi
"Visā mūsu literatūras vēsturē nav otra šāda dramatiķa par exellence. Mēdz runāt par tīro vai absolūto mūziku, tīro loģiku - tāpat šeit varētu runāt par tīro vai absolūto drāmu. Par dzimušu matemātiķi mēdz teikt, ka tas domājot formulās un matemātiskos simbolos, par dzimušu dramatiķi - kāds ir Mārtiņš Zīverts - varētu teikt, ka viņš domā dramatiskās situācijās."
Zanders, Jānis. Absolūtās drāmas meistars. Ceļa Zīmes, XI, 1953, 24. lpp.
Par rakstnieka domāšanas mērogu
"Mārtiņa Zīverta simtgadē noteikti ir jāpasaka kaut daži vārdi par viņa ciešajām saskarēm ar zinātni, es domāju, ar dabas un eksaktajām zinātnēm. Neviens latviešu dramaturgs, uzdrošinos pat apgalvot, neviens latviešu rakstnieks (varbūt atskaitot Ojāru Vācieti) nav šajās jomās tā iedziļinājies, nevienam citam daiļradē tās nav bijušas tik būtiskas, tik dramatiski izdzīvotas. Mārtiņa Zīverta lugās tās nav lietotas "fonam", ilustrācijai un nepavisam jau ne erudīcijas pierādīšanai; indivīds, cilvēks tajās konfrontēts ar mehānisko zinātniski tehnisko progresu, ar tehnokrātiju - tāda ir esenciāla daudzu Mārtiņa Zīverta lugu problemātika."
Stradiņš, Jānis. Par Mārtiņu Zīvertu un zinātni. Daukste-Silasproģe, Inguna (sast.) Meklējumi un atradumi 2004.Rīga: Zinātne, 2004, 210. lpp.
Saiknes
Ilze Dziļleja - Sieva
Ilze Zīverte - Sieva
Kārlis Dziļleja - Sievastēvs
Nodarbes
Izglītība
Berķenes skola
Vilces pagasts
Mācījies Vilces pagasta Berķenes skolā.
1924
Jelgavas ģimnāzija
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Beidzis Jelgavas ģimnāziju.
1924
Romas universitāte
Roma
Studējis Romas universitātes Filozofijas un literatūras fakultātē.
1925–1944
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējis LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā.
Dalība organizācijās
Latvijas PEN klubs
Stokholma
17.10.1940–14.06.1942
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Ģertrūdes iela 6, Rīga
Biedrs, izslēgts no savienības 1942. gada 13. jūnijā Latvijas Padomju rakstnieku savienības plēnumā Maskavā – "par dzimtenes un tautas nodevību, pārejot latviešu tautas un visas cilvēces lielākā ienaidnieka vācu fašisma kalpībā" (lēmums plēnuma protokolā).
1990
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
LZA Goda loceklis
1990
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Latvijas Rakstnieku Savienības biedrs
Dzīvesvieta
1910–1924
Vaiteņu kapi
1925–1944
Rīga
1944–1990
Stokholma
Darbavieta
1928–1934
Laikraksts "Jaunais Zemgalietis"
Jelgava
Žurnālists
1934–1938
Rīgas Psihotehniskais institūts
Rīga
Zinātniskais līdzstrādnieks
1938–1940
Latvijas Nacionālais teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Dramaturgs
1940–1944
Dailes teātris
Lāčplēša iela 25, Rīga
Dramaturgs
Apglabāts
Rīgas Pirmie Meža kapi
Apbalvojumi
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par drāmu "Tīreļpurvs".
Literatūra
1937
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par lugu "Āksts".
Literatūra
1939
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par kamerlugu "Pēdējā laiva".
1958