Marija Medinska-Valdemāre
05.09.1830 – 07.04.1887
Marija Medinska-Valdemāre (1830–1887) – rakstniece. Pirmā latviete, kurai iznākusi prozas grāmata. Lokalizējusi stāstu "Ozols, viņa dzīve un gals" (1872), kurā paustas jaunlatviešu idejas. Ievadā rakstījusi par sieviešu izglītību. Oriģinālstāstā "Zemnieks un muižnieks" (1877) tēloti dzīves pretstati – zemnieku posts un kungu varmācība. Pēc nāves publicēts dzejolis "Brīvība" un nepabeigtais stāsts "Sērdienīte" (abi 1893), kurā autore atbalstīja latviskās domāšanas un izglītības nepieciešamību. Kopā ar Jēkabu Zvaigznīti, Frici Brīvzemnieku, Laubes Indriķi un Māteru JuriMarija Medinska tiek uzskatīta par latviešu sentimentālās prozas aizsācēju. Krišjāņa Valdemāra māsa.
Dzimšanas laiks/vieta
05.09.1830
Ārlavas pagasts
DzimusiĀrlavas pagasta "Vecjunkuros".
Miršanas laiks/vieta
07.04.1887
Aksaja
Personiska informācija
Dzimusi saimnieka Mārtiņa Valdemāra un viņa sievas Marijas ģimenē. Ģimenē bijuši desmit bērni, no kuriem septiņi miruši līdz 15 gadu vecumam. Vecākie brāļi – Jans Indriķis (Heirihs) (1819–1880), kurš vēlāk pārvācojās un rakstīja vācu valodā par Baltijas vēstures jautājumiem, un Krišjānis (1825–1891), viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem.
Mācījusies pāris gadu kādā Talsu privātskolā pie tiesu skrīvera Neimaņa kundzes, vēlāk pašmācības ceļā brāļa Krišjāņa Valdemāra vadībā.
Tēva mājās ierīkojusi mazu meiteņu "privātskolu".
1858: apprecējusies ar vācu dzirnavnieku Naumani. Laulībā dzimuši divi dēli un viena meita. Laulība ilgst līdz 1865. gadam, kad Marija kopā ar māti un meitu Ženiju pārceļas uz brāļa Krišjāņa Valdemāra ierīkoto latviešu koloniju Novgorodas guberņā.
1865–1882: pārvaldījusi brāļa Krišjāņa Valdemāra Tigodas muižu Novgorodas guberņā.
1960. gadu beigas un 70. gadu sākums: tuvāka draudzība ar Frici Brīvzemnieku, kurš kādu laiku uzturējās Tigodas muižā Novgorodas guberņā.
1872: apprecējusies otrreiz, ar lauksaimnieku Ģedi Medinski no Lietuvas.
1879–1883: sarakste ar Āronu Matīsu.
1882: pārcēlusies uz Aksaju Dienvidkrievijā.
Profesionālā darbība
1872: pirmā publikācija – stāsts, lokalizējums no vācu valodas "Ozols, viņa dzīve un gals" (Brāļu Bušu spiestava).
1884: rakstījusi par dzīves un sabiedriskajiem apstākļiem Dienvidkrievijā (zurnālā "Rota", Nr. 2–3).
1893: "Brīvība" (dzejolis) (Saimnieču un Zelteņu kalendārs, 1893)
1893: "Sērdienīte" (nepabeigts stāsts) (Saimnieču un Zelteņu kalendārs, 1893)
STĀSTI
1872: "Ozols, viņa dzīve un gals" (lokalizēts stāsts) (Brāļu Bušu spiestava)
1877: "Zemnieks un muižnieks" (orģinālstāsts) (V. Dīriķa apgāds)
Citātu galerija
"Cien. sacerētāja ir ar nopietnu mīlestību savas personas iz zemnieku kārtas aprakstījusi, un īpaši šie viņai labi izdevušies. Arī ļoti teicama ir valoda. Viņa plūst īsti iz tautas mutes, īsti iz kurzemnieces sirds. (..) visi muižnieki (bez vienas vienīgas jaunkundzes Rozes) un mācītāji, kas viņas stāstā atrodas, ir cieti, briesmīgi, ļauni ļaudis (..) pa lielākai da|ai pie nelaimes, kas zemniekus piemeklē, ir muižnieks un mācītāji vainīgi."
Bojenieks. Zemnieks un muižnieks. "Baltijas Vēstnesis" Nr. 15, 1879.
"Galvenā kārtā sievietes jautājumam savos stāstos un tiem pievienotās īsās apcerēs pieskaras Medinsku Marija. Sievietei pašai jāveido savs raksturs, jāpaceļas ētiski un sabiedriski; tai jābūt latviskā goda un iekšējā spēka glabātājai. Reizēm Marija Medinska pieskaras arī nacionālajam jautājumam tiešā attieksmē (stāstā "Zemnieks un muižnieks")."
Jānis Ķelpe. Sieviete latvju rakstniecībā. R.: 1936, 6. lpp.
Saiknes
Krišjānis Valdemārs - Brālis
Luīze Johanna Valdemāre - Svaine
Nodarbes
Papildu vārdi
Naumane, Medinsku Marija
Izglītība
Talsi
Neimanes privātskola
Darbavieta
Valdemārpils
Vadījusi nelielu privātskolu bijušajā Sasmakā.
1865–1882
Novgoroda
Vadījusi brāļa Krišjāņa Valdemāra Tigodas muižu Novgorodas guberņā.
Dzīvesvieta
1830–1835
Ārlavas pagasts
1835–1865
Valdemārpils
1865–1882
Novgoroda
Novgorodas guberņa
1882–1887
Aksaja
Apglabāts
Aksaja