Luīze Johanna Valdemāre

Dzimusi Rīgas senā dižciltīgo fon Rammu ģimenē. Tēvs – Georgs Heinrihs fon Ramms (1795–1862) bija tirgotājs. Māte – Luīze fon Ramma nāca no fon Timmu dzimtas. Ģimenē bija četri bērni. Luīze bija jaunākā, par viņu vecākas abas māsas – Karolīne Matilde un Evelīne Jūlija un brālis Johans Vilhelms.

1864. gada 18. februāris: laulības ar Krišjāni Valdemāru.

19. gs. 60. gadi: garais stāsts "Johanna", kurā skarta sieviešu emancipācijas problemātika.
1872–75: piedalās latviešu–krievu–vācu vārdnīcas veidošanā.
1886: "Nenikedžana. Stāsts iz Krimas" (Dienas Lapa).

Publikācijas izkaisītas dažādos periodiskajos izdevumos: "Rigasche Zeitung", "Rigascher Almanach", "St. Petersburger Herold", Berlīnē iznākošajā "Roman-Zeitung", nereti publicētas bez autores vārda norādes.

PAR STĀSTU "NENIKEDŽANA. STĀSTS IZ KRIMAS" (DIENAS LAPA, 1886)

"Kā jau tas raksturīgs šāda satura darbam, L. Valdemāres stāstā ir daudz sentimenta un patētikas. Tomēr līdztekus mīlas sarežģījumiem "Nenikedžanā" redzama arī toreizējās Krievijas sabiedrība – dažādās kārtas, tautības un ticības, to tiesiskā nevienlīdzība un savstarpējie aizspriedumi. Autore lasītājus iepazīstina arī ar dažādām dzīves netaisnībām, piemēram, musulmaņu sievietes pilnīgo atkarību no vīra, dzimtbūšanas atstātajām sekām krievu zemnieku likteņos."

Pārsla Pētersone, Vita Zelče. Luīzes Valdemāres dzīvesstāsts – Krišjāņa Valdemāra biogrāfijas papilddaļa. Latvijas Arhīvi, 2007, 4, 187. lpp.

PAR LUĪZI JOHANNU VALDEMĀRI

"L. Valdemāre uzskatāma par sava laikmeta spilgtu un neordināru personību, kura savas dzīves gaitā vairākkārt pārkāpa privātas sfēras robežas un sevi lieliski pierādīja publiskajā jomā. Savā laikā atzinību guva viņas literārie sacerējumi un misionāru kustības dalībnieces aktivitātes. Neraugoties uz to, rakstītās liecības ir tikai dažas. (..) Šķiet, L. Valdemāres daiļradei ir mazāk literāras nekā kultūrvēsturiskās vērtības. Viņas, tāpat kā daļas citu tālaika sieviešu rakstnieču darbi atspoguļo sievietes garīgo pasauli – interešu loku, domas un spriedumus par sabiedrību un savu vietu tajā. (..) Šķiet, ka K. Valdemārs nenovērtēja savas sievas personības unikalitāti. (..) K. Valdemārs, kā to liecina dažas 1890. gadā rakstītās vēstules, bija pārliecināts, ka pasaule pieder vienīgi vīriešiem un savu dzīves mērķi viņi var sasniegt bez sieviešu palīdzības. Kā jocīgu atgadījumu Valdemārs stāstīja: "Še, Maskavā, man gadījās jautrs piedzīvojums. Pie šejienes vāciešiem divas svešas kundzes uzrunāja manu sievu kā pazīstamu lielu rakstnieci! Sieva drusciņ nosarka un teica, ka viņas vīrs gan esot labu pulku grāmatu sarakstījis, bet viņa it maz ko. Te nu tā dabūja atbildi: pirmo reizi dzirdam, ka Jūsu vīrs arī ir rakstnieks, bet jau Berlīnē mēs lasījām Jūsu jaukus rakstus iekš "Roman Zeitung". [Krišjānis Valdemārs. Lietišķā un privātā sarakste. 1. sēj.: Krišjāņa Valdemāra vēstules. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1997. 862. lpp.]

Pārsla Pētersone, Vita Zelče. Luīzes Valdemāres dzīvesstāsts – Krišjāņa Valdemāra biogrāfijas papilddaļa. Latvijas Arhīvi, 2007, 4, 170.–199. lpp.

Krišjānis Valdemārs - Vīrs
Marija Medinska-Valdemāre - Svaine

Luīze fon Ramma

1864–1867
Sanktpēterburga

1867–1892
Maskava

1892–1914
Rīga

09.05.1914
Rīgas Lielie kapi