Mārcis Zīraks
26.09.1852 – 29.06.1915
Mārcis Zīraks (1852–1915) – tulkotājs un aktieris. Izglītību ieguvis Cēsu draudzes skolā, zināšanas papildinājis pašmācības ceļā. Ar pseidonīmu M. Zirnītis strādājis par otrā plāna aktieri Ādolfa Alunāna vadītajā Rīgas Latviešu teātrī. Aktiermeistarība spilgti izpaudusies raksturlomu atveidojumā. Neticis pie lielākām lomām, aktīvi pievērsies tulkošanai. Tulkojis slavenu Eiropas dramaturgu lugas, kas uzvestas uz Rīgas Latviešu teātra skatuves, tajā skaitā Henrika Ibsena, Frīdriha Šillera, Moljēra un Johana Volfganga fon Gētes lugas. Tulkojis no krievu, zviedru, dāņu, čehu, beļģu, poļu, bulgāru, ungāru, itāļu, franču, vācu, somu, angļu un igauņu valodas. Sarakstījis pāris nelielus prozas darbus, kas iespiesti žurnālā "Rota" un laikrakstos "Baltijas Vēstnesis" un "Mājas Viesis".
Dzimšanas laiks/vieta
26.09.1852
Kārļu muiža
Dzimis Cēsu novada Drabešu pagasta Kārļumuižas mežsarga ģimenē.
Miršanas laiks/vieta
29.06.1915
Rīga
Miris Rīgas 1. slimnīcā no pēkšņas kuņģa slimības.
Personiska informācija
1883: ar pseidonīmu M. Zirnītis uzsācis darbu par otrā plāna aktieri Ādolfa Alunāna vadītajā Rīgas Latviešu teātrī.
1885: pēc nesaprašanās ar vadību Ādolfs Alunāns pametis Rīgas Latviešu teātri. Arī Mārcis Zīraks kopā ar citiem aktieriem pametis darbu teātrī un gadu piedalījies Ā. Alunāna trupas izbraukuma izrādēs dažādās Latvijas pilsētās.
1887: ar pseidonīmu Ziemcietis atsācis darbību Rīgas Latviešu teātrī. Spēlējis raksturlomas, piemēram, Seski Jēkaba Rozentāla-Krūmiņa lugā "Sarkanais kungs" (1889) un Mantrausi Rūdolfa Blaumaņa lugā "Ļaunais gars" (1891).
Profesionālā darbība
1884: pirmais tulkojums – A. Potjehina stāsts "Ekur meita Cielaviņa" žurnālā "Rota".
1885: oriģinālstāsts "Avrels Špolers" žurnālā "Rota" tiek publicēts ar pseidonīmu Ziemciešu Marija.
Tulkojumi
1889: J. Kneifa viencēliens "Tēvijai" (P. Bērziņš).
1892: E. Rupaha pieccēlienu drāma "Meldera meita jeb Ziemas svētku naktī" (A. Reinbergs).
1892: Gustava Geijerstama stāsts "Mani puikas" (Kalniņš un Deičmanis).
1899: Marka Tvena "Princis un ubaga zēns" (Kalniņš un Deičmanis).
1900: Pētera Dorošhenko kriminālstāsts "Kas vainīgs?" (Kalniņš un Deičmanis).
1905: I. Turgeņeva viencēliena komēdija "Brokastis pie muižniecības vecākā" (K. Orlovskis).
Citātu galerija
Par Mārča Zīraka tulkojumiem
"Viņa tulkojumi stipri atšķiras no liela tulkotāju bara neveikliem darbiem, jo viņš savu darbu strādāja ar saprašanu un rūpību."
Janševskis, J. Rīgas Avīze, 1915.
Par Mārča Zīraka personību
"Mārcis Zīraks bija slaids vīrs ar tumšiem matiem un tikpat tumšām ūsām, kuru sirmumu viņš centās visādi slēpt. Pensē melnā saitē viņam piedeva cienīgu un stingru izskatu. Varēja domāt, ka viņš ir kādas mazākas bankas direktors vai lielāka nama īpašnieks. [..] To laiku Rīgā bij nodibinājies ieskats, ka vislabākais tulkotājs ir Mārcis Zīraks. Šo slavu viņš negribēja atdot nevienam citam. Zīraks pat vismazāko pielaisto kļūdu pataisīja par mūžības jautājumu. Ja bija aizmirsies kāds komats manuskriptā, tad lai Dievs žēlīgs."
Bērziņš, A. Teātra Vēstnesis. 1934./1935. sezona, Nr. 6, 10. lpp.
Pseidonīms
Ziemciešu Marija, Ziemcietis, Zirnītis, M. Zrs, M. Z.
Papildu vārdi
Mārtiņš Zīraks
Izglītība
Cēsu draudzes skola
Cēsis
Mācījies Cēsu draudzes skolā. Pēc tam zināšanas papildinājis pašmācības ceļā.
Darbavieta
Laikraksts "Dzimtenes Vēstnesis" (1907–1917)
Kalpaka bulvāris, Rīga
Korektors laikraksta "Dzimtenes Vēstnesis" redakcijā.
1883–1886
Rīgas Latviešu teātris
Merķeļa iela 13, Rīga
Divas sezonas strādājis par Ādolfa Alunāna vadītā Rīgas Latviešu teātra otrā plāna aktieri.
1886–1888
Laikraksts "Dienas Lapa" (1886–1918)
Rīga
Strādājis laikraksta "Dienas Lapa" redakcijā.
1887
Rīgas Latviešu teātris
Merķeļa iela 13, Rīga
Atsācis darbību Hermaņa Rodes-Ebelinga vadītajā Rīgas Latviešu teātrī.
1902–1905
Rīgas Avīze
Rīga
Laikraksta "Rīgas Avīze" redakcijas loceklis.
Apglabāts
1915
Rīgas Pirmie Meža kapi
Apbedīts Markusa (tagadējos Meža) kapos.