Māra Misiņa
Māra Misiņa (1949) – dzejniece, atdzejotāja. Ieguvusi filoloģes izglītību Latvijas Valsts universitātē, strādājusi Latvijas Padomju rakstnieku savienībā, kur veikusi tehniskās sekretāres, dzejas konsultantes un valdes sekretāres pienākumus, izdevniecībā "Liesma" bijusi tulkotās dzejas redaktore, laikrakstā "Diena", būdama kultūras žurnāliste, rakstījusi par notikumiem latviešu grāmatniecībā, publicējusi recenzijas un apskatus par iznākušajām grāmatām. Literārās darbības aktīvākais posms ir 20. gadsimta 70.–90. gadi. Četru dzejoļu krājumu un vienas dzejas izlases autore. Atdzejojusi no krievu, lietuviešu, vācu un horvātu valodas. Māras Misiņas lirikā ar smeldzošu sāpi akcentēta savas, tā sauktās zudušās paaudzes nepiepildītā mūža dziļā traģika. Viņas dzejai raksturīga atturīga, bet dziļa emocionalitāte, metaforiskās izteiksmes svaigums, emocionālā un intelektuālā sabalsojums.
Dzimšanas laiks/vieta
31.08.1949
Vilces pagasts
Dzimusi Vilces pagasta Griķos.
Personiska informācija
Dzimusi veterinārā feldšera Friča Misiņa ģimenē.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Dzejoļus sākusi rakstīt, mācoties Ausmas astoņgadīgajā skolā (tagadējā Vilces pamatskola), bijusi Jelgavas pionieru un skolēnu nama literārā pulciņa dalībniece.
Pirmās publikācijas
1961: 19. decembrī Jelgavas rajona laikrakstā "Zemgales Komunists" publicēta informācija "Veselīgs karnevāls" par skolēnu, "Sarkanā Krusta" aktīvistu, tikšanos karnevālā.
1962: 19. maijā laikrakstā "Darba Uzvara" publicēts pirmais dzejolis "Pionieru maijs".
1972: pirmā nozīmīgā publikācija – dzejoļu kopā "Būt, neparādoties būt" žurnāla "Karogs" 8. numurā.
Dzejoļu krājumi
1977: "Svešam uzticēties".
1983: "Pērc lietusmēteli, taurenīt".
1987: "Viss, kas nekad vairs".
1991: "Priecājies, dvēselīt!".
1999: "Būt, neparādoties būt" (izlase, arī jauni dzejoļi).
2014: "Buršanās" (viens dzejolis).
CITTAUTU AUTORU DARBU ATDZEJOJUMI
No krievu valodas
1977: "Dekabristu dzeja". (Kopā ar O. Sarmu un Jāni Sirmbārdi.) Rīga: Liesma.
1978: "Zulfija. Piemiņas rindas". (Kopā ar Liju Brīdaku un Māru Zālīti.) Rīga: Liesma.
1981: "Tjutčevs, Fjodors. Lirika". (Kopā ar Mirdzu Bendrupi, Māri Čaklo, Olafu Gūtmani, Vladimiru Kaijaku, Montu Kromu.) Rīga : Liesma.
1982: Cvetajeva, Marina. "Lirika". (Kopā ar Amandu Aizpurieti, Imantu Auziņu, Jāni Butūzovu, Māri Čaklo, Jāni Rokpelni, Jānis Sirmbārdi, Ojāru Vācieti, Imantu Ziedoni.) Rīga: Liesma.
1983: Ševeļova, Jekaterina. "Dzeja". (Kopā ar Olgu Lisovsku.) Rīga: Liesma.
1986: Buņins, Ivans. "Aukstais pavasaris = Холодная весна". (Kopā ar Māru Cielēnu.) Rīga: Liesma.
1988: Nadsons, Semjons. "Kaut arfa salauzta... = Пусть арфа сломана..." (Kopā ar Uldi Krastu.) Rīga: Liesma.
No lietuviešu valodas
1984: Nēre, Salomeja. "Nedziesti, gaismeklīt". (Kopā ar Imantu Auziņu, Dainu Avotiņu, Āriju Elksni, Mirdzu Ķempi, Knutu Skujenieku.) Rīga: Liesma.
No vācu valodas
1979: "Putns Pavasaris: VDR dzejas izlase". (Kopā ar Māri Čaklo.) Rīga: Liesma.
1983: Cēlans, Pauls. "Magone un atmiņa". (Sastādītāja, atdzejojusi kopā ar Māri Čaklo.) Rīga Liesma.
1983: Gēte, Johans Volfgangs. "Prometejs (fragmenti)". Rīga: Liesma.
No horvātu valodas
1979: Paruna, Vesna. "Dzejoļi". (Priekšvārda autore, atdzejojusi no horvātu valodas parindeņiem.) Rīga: Liesma.
No baškīru valodas
1975: Karims, Mustajs. "Gadu pēdās". (Atdzejojusi no baškīru valodas parindeņiem kopā ar Rūtu Ventu un Pēteri Zirnīti.) Rīga: Liesma.
SCENĀRIJA AUTORE RĪGAS KINOSTUDIJAS DOKUMENTĀLAJĀM FILMĀM
1981: "Zvejnieks". (Režisore Rūta Celma.)
1989: "Jānis Peters un mūsu laiks". (Kopā ar filmas režisori Birutu Veldri.)
1991: "Baltica-91". (Režisors Andris Rozenbergs.)
APBALVOJUMI
2018: saņēmusi Jelgavas novada pašvaldības Goda diplomu par profesionālu ieguldījumu literatūrā.
Citātu galerija
PAR MĀRAS MISIŅAS DZEJU
"M. Misiņas poētiskā pasaule ir savdabīga, tajā nav novalkātu, sastinguši klišeju. Metaforiskā izteiksme te darbojas divos slāņos: Vispirms tiešajā – sadzīviskajā – un reizē arī vispārinātā – filozofiskā – nozīmē. Šī dzeja ir ne vien jūtu, bet arī asa intelekta darbības rezultāts. Tajā atpsoguļojas nepārtraukts un intensīvs domāšanas process, kurā tiek noskaidrota kāda dzejniecei ļoti svarīga lietu, parādību kopsakarība. Viņa nesamierinās tikai ar kāda fakta konstatēšanu, bet tiecas izzināt cēlonību un sekas. Lielākoties šo "prāta liriku", kā to nosacīti varētu dēvēt, caurstrāvo jūtu dzīvinošais siltums."
Vārdaune, Dzidra. Māra Misiņa. Latviešu rakstnieku portreti: 70.–80. gadi. Rīga: Zinātne, 1994, 174. lpp.
PAR IZLASI "BŪT, NEPARĀDOTIES BŪT"
"M. Misiņas talanta īpatumu vairāk raksturo, atklāj telpas tēli, sevišķi tie, kas skar Zemgali. Tad tēlā izteiktā apkaime un cilvēks kļūst organiski vienoti – konkrēti un bezgalīgi vienlaikus. [..] Telpas priekšplāns izrietinātu un saaugtu ar Misiņas liriskā "es" uzsvērto atturību raksturā – zināmu māku slēpties aiz padarīta darba tēla, aiz itin kā anonimitātes, aiz kolektīvā "mēs" jūtām, noskaņām, ko pauž arī virsraksts "Būt, neparādoties būt". Korelāciju pāris "mēs–es" viņai ir līdzsvarā, neviens no vietniekvārdiem nav izspīlēts uz otra rēķina. Tālab iepriekšminētā slēpšanās nelīdzinās bezdomu galvas māšanai, nepavisam ne; tā ir pievienošanās, iepriekš sevī izsijājoties cauri pārdomu, šaubu un apjēgsmes sietiem, ļaujot lasītājam būt klāt šai iekšējā "sarunā". Var to dēvēt par tāda rakstura pieredzes izstāstīšanu, kurš nestrebj karstu, toties domāt domā asi, karsti un dziļi, un kam pievienošanos pamato ilgas sajaukumā ar pārliecību, ka mūžība un laimes atplaiksna vīd tur, kur paaudžu pēctecībā svētu notur atbildību par ģimeni, dabu, dzimteni, tautu un valodu."
Kubuliņa, Anda. Vēlreiz par Māras Misiņas dzeju. Karogs, 2000, Nr. 10, 206. lpp.
Saiknes
Laura Dumbere - Meita
Leons Dumbers - Vīrs
Nodarbes
Dzimtais vārds
Mārīte Misiņa
Izglītība
1956–1964
Ausmas astoņgadīgā skola
Vilces pagasts
1964–1966
Elejas vidusskola
Meža prospekts 5, Eleja
Vidusskolu beigusi ar sudraba medaļu.
1966–1971
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa.
Darbavieta
1971–1974
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Tehniskā sekretāre
1974–1980
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Tulkotās dzejas redaktore
1980–1982
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Dzejas konsultante
1982–1989
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Valdes sekretāre
1990–2009
Laikraksts "Diena"
Kultūras žurnāliste
Dalība organizācijās
1978–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre
1990 līdz šim
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Biedre
Ceļojums
05.1980
Vācijas Federatīvā Republika
Brauciens pēc izsaukuma.
04.1983
Čehoslovākija
Brauciens dalībai Dzejas dienās.
09.1983
Ruse
Brauciens sakarā ar Rīgas dienām Rusē.
05.1985
Vācijas Federatīvā Republika
06.1985
Stokholma
Dalība Baltijas Centra Stokholmas Universitātes organizētajā Kr. Barona 150. dzimšanas dienas atcerei veltītajā konferencē.
15.09.1985–30.09.1985
Vācijas Demokrātiskā Republika
Brauciens kopā ar Valsts Akadēmisko kori, lai recenzētu kora koncertturneju.
Apbalvojumi
Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par horvātu dzejnieces Vesnas Parunas dzejas izlases "Nolādētais lietus" atdzejojumu.
Atdzeja
1980
Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par krājumu "Pērc lietusmēteli, taurenīt".
Oriģināldzeja
1983