Par Leona Dumbera stāstu krājumu "Vējziedu pavēnī" (Liesma, 1977)
"Leons Dumbers netiecas pēc stāstu formas oriģinalitātes. Literatūrā vienmēr nesalīdzināmi svarīgāks ir bijis pārdzīvojuma patiesīgums nekā tā attēlošanas paņēmiens, tādēļ arī Leons Dumbers galveno vērību sava daiļradē veltī tēlu izjūtu daudzveidībai un psiholoģiskajai ticamībal. Viņš paļaujas uz savu rakstnieka meistarību likt māksrnleclski spilgti ieskanēties ikdienišķajam, ārēji necilajam. Viņa pirmajā grāmatā redzam, ka šī meistarība sasniegusi tādu līmeni, lai mēs autoram ticētu un gaidītu no viņa jaunus darbus. Pēc iespējas sociāli nozīmīgākus. Pēc iespējas – risinot tādas sabiedriski svarīgas problēmas, kurās spilgti atklātos mūsdienu cilvēks."
Priedītis, Arturs. Vai tikai cilvēku izjūtu intonācijas? Cīņa, Nr. 296, 1977.