Lonija Kukura

06.10.1907 – 15.10.1996

Lonija Kukura (īst. v. Leontīna Alvīna Jēruma, prec. Lietiņa, Kukura; 1907–1996) – žurnāliste un tulkotāja. Jāņa Alfrēda Kukura vedekla. Beigusi Valkas ģimnāziju, studējusi valodas Tērbatas universitātē un LU. Strādājusi par žurnālisti. Bijusi laikraksta "Ziemeļlatvija" (1926-1932) un "Brīvā Zeme" (1932-1940) redakcijas locekle. Darbojusies arī laikrakstā "Rīts" un žurnālā "Latvijas, Igaunijas Biedrības Mēnešraksts". 20. gs. 30. gados atdzejojusi un tulkojusi no igauņu valodas, jo mājas valodas bija igauņu un latviešu, Latvijas pavalstniecību ieguva tikai 1931. gadā. L.Koidulas, F.Kreicvalda, K.Sēta, G.Suita, M.Underes, E.Enno, A.Hāvas, F.Tuglasa u.c. autoru darbus. Igauņu valodā iztulkojusi P.Atspulga stāstu "Sausais gads". 20. gs. 30. gados Kukura daudz publicējusies žurnālā "Universitas".1944. gadā devusies trimdā uz Vāciju, tad izceļojusi uz Austrāliju, kur kopš 1950. gada bijusi laikraksta "Austrālijas Latvietis" redakcijas pārstāve Adelaidā, kopš 1976. gada – žurnāla "Daugavas Vanagu Mēnešraksts" pārstāve Austrālijā, organizācijas "Daugavas vanagi" Austrālijas valdes sekretāre žurnālā "Universitas" un krājuma "Arhīvs" redakcijas pārstāve. Nozīmīgākā publikācija trimdā - raksts "Kā mūsu problēmas atspoguļojas rietumu pasaules latviešu daiļprozā" ("Arhīvs", 1984, 24).