Linards Laicens
15.11.1883 – 03.08.1937
Linards Laicens (1883–1937) – rakstnieks, sabiedriskais darbinieks. Aktīvi piedalījies revolucionārajā darbībā. Rīgas periodā darbojies revolucionārajā presē un legālajās organizācijās. Bijis lektors Tautas augstskolā un Ārpusskolas izglītības kongresu padomē, Rīgas pilsētas domes loceklis, Strādnieku un zemnieku frakcijas deputāts un vadītājs Saeimā. Žurnālu "Kreisā Fronte" un "Tribīne" redaktors. Daiļradi sākotnēji attīstījis reālisma tradīcijā, pēcāk pievērsies ekspresionisma poētikā veidotiem darbiem gan dzejā, gan prozā.
Dzimšanas laiks/vieta
15.11.1883
Metumi
Dzimis Jaunrozes pagasta Metumos.
Miršanas laiks/vieta
03.08.1937
Represēts 1937. gadā, pēc nāves reabilitēts.
Personiska informācija
Laicens piedzimis muižas rentnieka ģimenē.
Pirmā sieva Anna Laicena (Ernestīnes Niedras māsa, laulības 1914. gadā), otrā – Olga Laicena.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Pirmā publikācija
Pirmā publikācija – dzejolis “Albumā”, publicēts 1904. gada 2. jūlijā žurnālā “Apskats” (nr. 27).Cittautu darbu tulkojumi
1912–1914 Arābu pasakas “Tūkstoš un viena nakts”.1924 Somu tautas eposs “Kalevala”.
1926 Āfrikas, Austrālijas un Klusā okeāna tautu pasakas “Melnās pasakas”
1937 Aleksandra Puškina prozas darbu izlase “Proza”.
Kopoti raksti
1929–1930 Kopoti raksti četros sējumos (krievu valodā).
1931–1934 Kopoti raksti piecos sējumos (krievu valodā).
1958–1960 Raksti deviņos sējumos (latviešu valodā).
SABIEDRISKĀ DARBĪBA
1905 Laicens ir kreisi noskaņots un aktīvi iesaistās 1905. gada revolūcijā, pēc kuras spiests emigrēt.1917 Brošūrā “Latvijas valsts” Laicens izvirza un aizstāv suverēnas Latvijas republikas valstiskuma ideju.
1928–1932 Strādnieku un zemnieku frakcijas deputāts un vadītājs Saeimā.
PIEMIŅAS VIETAS, MUZEJI
Laicena memoriālais muzejs bija iekārtots Trapenē. Pie muzeja atrodas Laicena piemineklis (tēlniece G. Grundberga un arhitekts J. Pētersons).Citātu galerija
"Nemierīgs, meklējumiem bagāts un vienmēr jaunu pārvērtību
alkstošs rakstnieks ir Linards Laicens, ko mākslinieciskā ziņā raksturo
novērojumu un pārdzīvojumu asums, izteiksmes līdzekļu koncentrācija un idejiska
noteiktība. Daudz dinamikas, tāpat arī ekspresīva spraiguma atrodams viņa
darbos, kur blakus kolektīviem mērķiem (stāstu krājumā "Attaisnotie") vērojamas
individuālas tieksmes un meklējumi (dzejoļu krājumā "Ho-Taī"). Šos norādījumus
iegaumējot, Linardu Laicenu var pieskaitīt latviešu ekspresionistiskajiem
rakstniekiem, pie tam hronoloģiski vēl par pašu pirmo; jo jau ar "Attaisnotiem" (1917–1920) viņš sāk staigāt ceļus, kuri ved pie jauniem mākslinieciskās vielas
avotiem – tieši pie cilvēku, lietu un parādību dziļākās būtības, kā arī tās
prasības. – Linarda Laicena dzeja ir kā nemierīgas liesmas, kuras šaujas uz
priekšu šķiezdamas ap sevi brīnišķi mirdzošu un krāsainu dzirksteļu vizmojumus,
sadedzinādamas sevī visu vecu, visu nākotnei lieko un nevajadzīgo, lai tā vietā
varētu radīt jaunu, uz pilnīgākiem sasniegumiem vedošu, un dzīves spējīgāku
darbu. Šis esamību graujošais moments par labu jābūtībai Laicena dzejā ir viens
no valdošākiem; tāpēc varam, ievērojot attiecīgās konsekvences, izskaidrot viņa
dzejas nemieru un trauksmaino meklēšanu pa dažādiem domāšanas un jušanas
veidiem, lai tikai sasniegtu kaut ko vērtīgāku un paliekamāku. Domājams, ka
minētā raksturībā atrodas uzminējums Laicena dzejas iespējamībai aptvert dažādu
literārisku virzienu pasaules uztvēruma un tā attēlojuma savdabības."
Pēteris Ķikuts žurnāla "Latvju Grāmata" nr. 7, 1927
Saiknes
Ernestīne Niedra - Svaine
Kārlis Dzelzītis - Domubiedrs
Olga Laicena - Sieva
Roberts Eidemanis - Brālēns
Pseidonīms
L. Malēnietis, Linards, Arlekīns, Lūkapīcka, Mokka, O. Nulle, Sižets, Semafors, Žurnālists, M. Alinks, P. Rūtens, Žanis Žilete, Rumars Rumba, Jurģis Metums, Li-Lai
Izglītība
1892–1895
Ape
Jaunrozes pagastskola.
1896–1899
Ape
Apes pagastskola.
1903–1904
E. Liepiņa privātā proģimnāzija
Valmiera
Izslēgts par revolucionāro darbību.
1913–1917
Maskava
A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte.
Darbavieta
1900–1903
Bormaņi
Dārznieka māceklis Bormaņu muižā.
1900–1903
Rīga
Strādnieks Ķeizardārzā.
1905–1906
Skrīvera palīgs Pleskavas guberņas Novorževas aprinķī (slēpjas pēc revolūcijas).
1906
Mājskolotājs (slēpjas pēc revolūcijas).
1911–1912
Valka
Darbs laikraksta redakcijā.
1911–1912
Ventspils
Darbs laikraksta redakcijā.
1915
Maskava
Asistents latviešu bēgļu kultūras birojā.
1917–1918
Valmiera
Latvijas vēstures skolotājs Valmieras sieviešu ģimnāzijā un latviešu literatūras skolotāju pilsētas reālskolā un komercskolā.
1919–1932
Rīga
Publicists kreisi orientētos preses izdevumos.
1920–1930
Rīga
Lektors Tautas augstskolas un Ārpusskolas izglītības kongresu padomē.
1922–1932
Rīga
Rīgas Domes loceklis.
1928–1932
Rīga
Strādnieku un zemnieku frakcijas deputāts un vadītājs Saeimā.
1928–1930
Rīga
Žurnāla “Kreisā Fronte” redaktors.
1931–1932
Rīga
Žurnāla “Tribīne” redaktors.
Emigrē
1905–1906
Emigrē pēc dalības 1905. gada revolūcijā.
Apcietinājums
1909–1911
Apcietināts par revolucionāro darbību 1905. gadā.
1937
Represēts.
Dalība organizācijās
1922–1928
Latvju mākslas aģentūra
1922–1928
Latvju mākslas aģentūra
Apglabāts
1937
Pēc kremācijas pelni izbērti Donas kapsētas nepieprasīto pīšļu kopējā kapā nr. 1.