Lidija Būcēna

03.04.1898 – 22.01.1990

Lidija Būcēna (1898–1990) – filoloģe un tulkotāja. 1924. gadā ieguvusi bakalaura grādu koledžā ASV, studējusi arī Maskavas Universitātē un Romas Universitātē, 1932. gadā Latvijas Universitātē ieguvusi filoloģijas maģistra grādu. Strādājusi Itālijas un Francijas sūtniecībā Rīgā, bijusi franču un itāļu valodas skolotāja un lektore. Emigrējusi uz Vāciju, Baltijas Universitātē bijusi romāņu filoloģijas lektore. Izceļojusi uz Jaunzēlandi, vēlāk Kanādu, mūža nogale pavadīta Austrālijā. Tulkojusi no itāļu, spāņu un franču valodas.

Darba autors (11)

Tulkotājs (1)

Recepcijas persona (1)

Dzimšanas laiks/vieta

03.04.1898
Novgoroda

Miršanas laiks/vieta

22.01.1990
Kanbera

Personiska informācija

Dzimusi skolotāja ģimenē. Ģimenei pārceļoties no Novgorodas uz Rīgu, Lidijas tēvs, Fr. Būcēns, kļuva ļoti aktīvs latviešu pareizticīgās baznīcas dzīvē. Būcēns bija skolotājs, interesējās par dabas zinībām un rakstīja nelielas grāmatiņas par dažādām dabas parādībām. Vairākus gadus (1910–1915) viņš kopā ar J. Jansonu rediģēja nedēļas laikrakstu Pareizticīgais Latviešu Vēstnesis.
1915: beigusi V. Maldoņa ģimnāziju.
Nodibinoties jaunajai Latvijas Universitātei, sākusi studēt romāņu valodas.
1922: Rīgu apmeklēja slavenās Vasara (Vassar) koledžas prezidents Makkrekens (Mac Cracken). Viņš piedāvāja apdāvinātajai studentei, toreiz septiņu valodu pratējai, stipendiju Vasaras koledžā.
1924: beigusi Vasaras koledžu, ASV ar BA grādu un uzslavu.
Atgriezusies Latvijā, turpināja studēt LU.
Studējusi Romā Regia universitātē.
1932: LU ieguvusi mag. phil. grādu.
Pēc studijām strādājusi par skolotāju Rēzeknē, Rīgā, Jelgavā, par žurnālisti darbs dienas presē, Francijas un Itālijas sūtniecībā, lasījusi referātus dažādās biedrībās.
1934: laulības ar bijušo virsnieku Zublavu, bet laulība drīz tika šķirta.
1940: strādājusi par lektori itāļu valodā LU filoloģijas fakultātē.
Otrais vīrs bija tēlnieks Nikolajs Maulics.
1943: piedzimust meita Ligita Maulica.
1947–1948: lektore romāņu filoloģijā Baltijas universitātē, Pinnebergā.
1948: ģimene pārcēlusies uz Jaunzēlandi, kur Nikolajam Maulicam bija radi, pirmskara gadu ieceļotāji. Dzīve Jaunzēlandē drīz izrādījās bezcerīga un smaga. Par mazu atlīdzību Lidija strādāja tulkojumu birojā.
1972: pēc vīra nāves devusies pasaules ceļojumā.
1973: studējusi Milānas universitātē jaunāko literātūru.
Sastapšanās ar jaunības laika paziņu, baltu filologu un skolotāju Ludvigu Vīku, laulības un pārcelšanās uz Kanādu. Pēc nepilna gada Vīks nomira, un Lidija, atkal palikusi viena, pārcēlās pie meitas uz Austrālijas galvaspilsētu Kanberu.

Profesionālā darbība

1926: pirmā publikācija par literatūru – apcere "Jūlijs Dievkociņš" laikrakstā "Latvijas Sargs", Nr. 249., 252.
Bijusi skolotāja Rēzeknē, Jelgavā, Rīgā, itāliešu valodas lektore, rakstījusi dienas presei, strādājusi Itālijas un Francijas sūtniecībā Rīgā, referējusi dažādās biedrībās, veikusi tulkojumus tiesu iestādēm.
Sarakstījusi mācību grāmatu "Italian textbook" (ar Maulicas vārdu, Pinneberg, Baltic University, 1947).
Periodikā publicēti tulkojumi no itāliešu un spāņu valodas.

TULKOJUMI NO ITĀLIEŠU VALODAS

1939: Mario Pučini (Mario Puccini) "Cietums" (Prigione). Rīga: Valters un Rapa.
1942: "Itāliešu prozas antoloģija" (viena no tulkotājām). Rīga: Latvju Grāmata.

TULKOJUMI NO ANGĻU VALODAS

1936: Čārlzs Dikenss (Charles Dickens) "Mūsu Kunga Jēzus Kristus dzīve" (Life of Our Lord). Rīga: LU Studentu padomes grāmatnīca. (Atkārtots izdevums 1990. gadā izdevniecībā Vieda.)

Citātu galerija

Savu apbrīnojamo atmiņu un spējas valodniecībā viņa lika lietā, lai iemācītos vienu valodu pēc otras. Viņas valodu zināšanas bija vienreizējas. Studējusi romāņu valodas, viņa brīvi runāja franču, itāļu, spāņu, portugāļu valodu. Angļu valodas zināšanas viņai bija perfektas, tāpat krievu un vācu valodas. Krievu valoda viņai pašķīra ceļu uz citām slavu valodām (it īpaši poļu), un vācu valoda — uz citām ģermāņu valodām. Viņa iepazinās ne tikai ar citu tautu valodām, bet arī ar citām Eiropas tautu kultūrām, sevišķi literātūru, un šai ziņā arī bija viena no zinīgākām sievietēm pirmskara Rīgā. Žēl, ka viņa savas lielās zināšanas un talantu neielika zinātnieces darbā, bet sadrumstaloja savu garīgo bagātību skolotājas darbā, žurnālistikā, tulces darbā un referātu lasīšanā. Lidijas nemierīgais gars un pacietības trūkums neļāva viņai mērķtiecīgi nodoties viena priekšmeta pētīšanai, pamatīgākām studijām un eventuālam zinātnieces darbam. Nemiers viņu dzina daudz ceļot, iepazīties ar citām zemēm, ar sveštautu literātiem, ar Eiropas kultūras spožumu. Arī rakstniecībai Lidija nenodevās, un ar viņas vārdu neparādījās neviena grāmata. Visa viņas enerģija, viņas interese centrējās ap svešu valodu apgūšanu un iepazīšanos ar cittautu literatūru.

Bērziņa, Lūcija. Lidijas Vīkas-Būcēnas piemiņai. Universitas, Nr. 66, 01.04.1991.

Nodarbes

literāte
pedagoģe
tulkotāja

Dzimtais vārds

Būcena

Papildu vārdi

Vīka-Maulica, Zublava, Maulica, Vīka

Izglītība

–1915
Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija
Rīga

1917–1919
Novgoroda
Beigusi Aleksandra zēnu ģimnāziju Novgorodā

1919–1920
Maskavas Universitāte
Maskava

1920–1922
Latvijas Universitāte
Studējusi romāņu filoloģiju

1923–1924
Pokipsija
Studijas Vasara (Vassar) koledžā Pokipsijā, Ņujorkas pavalstī. Ieguvusi bakalaura grādu.

1929–1932
Latvijas Universitāte
Filoloģijas un filozofijas fakultātes Romāņu filoloģijas nodaļa. Iegūts maģistra grāds

1930
Romas Karaliskā universitāte
Piazza di S. Pietro in Montorio, 3, Roma

1938
Polija
Papildinājusies valodas un literatūras kursos.

1939
Latviešu–itāļu biedrība
Itālijas ārlietu ministrija piešķīrusi stipendiju vasaras studijām Itālijā latviešu un itāļu biedrības sekretārei Lidijai Maulicai-Būcenai. Viņa patlaban tulko itāļu klasiķa Alesandro Mandzēni romānu "Saderinātie".

1973
Milānas Universitāte
Papildinājusies jaunāko laiku literatūras kursos Milānas universitātē.