Krišjānis Barons

Krišjānis Barons savās atmiņās ("Atmiņas" (1924); sastādījusi Līna Barona) rakstījis, ka viņa vecvectēvs bijis saimnieks Struteles Pladaru mājās. Pēc viņa nāves par saimnieku kļuvis viņa vienīgais dēls, Krišjāņa Barona vectēvs Ansis. Ansis bijis turīgs zemnieks un precējies divreiz. Krišjāņa Barona tēvs Juris bijis vecākais ģimenē, kurā auga vēl brālis Ansis un divas pusmāsas. Barona vectēvs mira, kad viņa tēvam Jurim bija 18 gadu. Būdams nepilngadīgs viņš nevarēja būt saimnieks un viņa pamāte apprecējās otrreiz. Tādējādi dzimtas Pladaru mājas pārgāja svešas ģimenes īpašumā. Juris Barons (1796–1844) aizgāja strādāt Maikužās par puisi, pēcāk kalpu, kur arī apprecējās ar Ajaslauku māju saimnieku meitu Enģeli Brikšķe (1793–1884). Krišjānis Barons ģimenē bija jaunākais. Viņam bija sešas māsas – Anna (1818–1908), Katrīne (1819), Made (1821), Kristīne (1823–1893), Līze (1829–1916), Marija (1832–1910) un brālis Ansis (1827–1912).
Juris Barons Struteles muižā tika iecelts par vagaru, kur nostrādāja četrus gadus. Pēc tam kopā ar pārvaldnieku fon Hērneru pārgāja darbā uz Īles muižu. Tur pagāja arī Krišjāņa Barona bērnība līdz desmit gadu vecumam, kad nomira tēvs Juris. Krišjānis Barons skolas gaitas uzsāka tuvākajā skolā, kas atradās trīs jūdžu attālumā – Dobelē.
Pēc tēva nāves Krišjānis Barons ar māsu Mariju pārcēlās pie māsas Kristīnes (precējusies – Kronberga), kura ar vīru dzīvoja toreizējā Dundagas pagastā Valpenes pusmuižā. Pēcāk uz turieni pārcēlās arī viņa māte ar māsām Madi un Katrīni. Dzīvesvietas maiņas dēļ Krišjānis Barons skolas gaitas turpināja Dundagas Kubeles pagastskolā, kur par skolotājiem strādāja Ernests Dinsberģis un Frīdrihs Mālberģis. Bet pēcāk mācījās Ventspils elementārskolā un apriņķa skolā, kā arī Jelgavas ģimnāzijā.

Sanktpēterburgā, strādājot laikrakstā "Pēterburgas Avīzes", Krišjānis Barons iepazinās ar savu sievu Dārtu (dzimusi Rudzīte; 1838–1914). Laulībā dzimuši trīs dēli un meita Anna, kura sešu gadu vecumā slimības dēļ pāragri aizgāja mūžībā, savukārt divi no dēliem miruši jau pēc dzemdībām. Dēls Kārlis Barons (1865–1944), kuram laulībā ar Līnu Baronu (1872–1932) dzimuši bērni – Biruta (1898–1980), Kārlis (1900–1919), Paulis (1901–1981), Lidija (1904–1987).

1856: pirmā publikācija – raksts "Zvaigznes" laikrakstā "Mājas Viesis" (1856.24.IX–1.X).
1856–1857: publicējis laikrakstā "Mājas Viesis" populārzinātniskus rakstus, galvenokārt par dabaszinātnes jautumiem, vērsies pret māņticību. Rakstā "Igauņu tautasdziesmas" (1857) aicinājis vākt latviešu folkloru.
1857: laikrakstā "Mājas Viesis" publicējis pirmos dzejoļus – "Padoms meitiņām" un "Dziesmu iemantošana".
1859: sarakstījis pirmo Baltijas guberņu ģeogrāfiju "Mūsu tēvzemes aprakstīšana".
1862, maijs: pēc Jura Alunāna aicinājuma ieradies Pēterburgā, kopā ar Juri Alunānu un Krišjāni Valdemāru organizējis laikrakstu "Pēterburgas Avīzes". Laikrakstā "Pēterburgas Avīzes" iespiests ap 100 Krišjāņa Barona rakstu par dabaszinībām, pedagoģiju, izglītību, racionālas saimniekošanas u. c. jautājumiem.
1867: pārcēlās uz Maskavu, pasniedzis privātstundas. No 1867. gada jūnija strādājis par mājskolotāju muižnieka Ivana Stankeviča ģimenē, kas dzīvo Voroņežas guberņas Ostrogožskas pilsētiņā un Uderevkas muižā. Ziemas kopā ar šo ģimeni pavadījis Maskavā, iesaistījies Maskavas latviešusabiedriskajā dzīvē. Krišjāņa Barona dzīvoklī kādu laiku notikušas latviešu literārā. pulciņa sanāksmes, kora mēģinājumi u. tml. pasākumi.
1878: Krišjānis Barons pārņēma Friča Brīvzemnieka iesākto latviešu tautasdziesmu vākšanas un kārtošanas darbu, kas tika veikts Maskavas universitātes Dabaszinību, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības uzdevumā.
1880: Maskavā pēc Krišjāņa Barona paša zīmēta rasējuma tika izgatavots Dainu skapis. Skapī atrodas aptuveni 217 996 tautasdziesmas.
1893: pārcēlies uz Rīgu, nodevies latviešu tautasdziesmu kārtošanas un tekstu sagatavošanas darbam.
Kopš 1940: oriģinālo Dainu skapi glabā Latviešu folkloras krātuve. 2014. gadā līdz ar Latviešu folkloras krātuves pārcelšanos uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas jauno ēku, Dainu skapis aplūkojams bibliotēkas 5. stāvā. Dainu skapim ir divas kopijas – viena Barona muzejā Rīgā, otra – bijušā Stankeviču muižā, Krievijā, kur Barons sāka darbu pie dziesmu kārtošanas.2001. gada 4. septembrī tas tika iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas sarakstā (Memory of the World). Mūsdienās tas kļuvis par latviešu garīgās kultūras simbolu. Šobrīd Dainu skapis ir pilnībā digitalizēts un tiešsaistē lasāms www.dainuskapis.lv.

Darbi

Piemiņas saglabāšana

""Latvju Dainās" apkopotas 217996 tautasdziesmas. Tas ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē. Sistematizējot tautasdziesmas Krišjānis Barons izveidojis pirmā akadēmiskā tautasdziesmu krājuma zinātniskos principus (par klasifikāciju, variantiem utt.), veicinājis folkloristikas kā patstāvīgas zinātnes nozares izveidošanos Latvijā. Latvju dainas veidotas kā vienota sistēma, kuras pamatā ir cilvēka mūža ritējums, viņa darbs, sadzīves attiecības. Latvju dainas atsedz monumentālu tautas materiālās un garīgās dzīves ainu, raksturo nacionālās īpatnības, tautas dzīves filozofiju, ētiskos centienus, dvēseles tikumību."

Gudriķe, Biruta. Krišjānis Barons. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 60. lpp.
"Vectēvs maz vai gandrīz nemaz neinteresējās par ikdienišķo dzīvi. Tāpat viņu neinteresēja naudas jautājumi un ienākumi. Visa viņa dzīves jēga bija tautas dziesmas un to saglabāšana. Tā bija viņa ticība, filozofija un viņa dzīves piepildījums."

Barons, Paulis. Viss viņa dzīves piepildījums bija tautas dziesmas. Atmiņas. Sast. Kārlis Arājs. Rīga: Liesma, 1985, 80. lpp.

Jaunlatvieši
Tartu
Jaunlatviešu pulciņš Tērbatā.

1855
Fraternitas Academica Dorpatensis
Tartu
Viens no korporācijas izveidotājiem un vadības locekļiem.

1856
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Kopā ar Krišjāni Valdemāru un Juri Alunānu piedalījās Tērbatas universitātes latviešu studentu pulciņā.

1920
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
Rīga
Goda biedrs

Uderevka
Krišjāņa Barona piemiņas akmens liepu alejā, ko kādreiz ar saviem audzēkņiem stādījis Barons.

Īle
Piemiņas akmens Krišjānim Baronam.

1923
Krišjāņa Barona iela, Rīga
Iela 1923. gadā pārdēvēta par godu Krišjānim Baronam, kurš mūža pēdējos gadus (1919-1923) dzīvoja dēla Kārļa Barona dzīvoklī šīs ielas 3. namā.

08.1924
Krišjāņa Barona iela, Jelgava
Iela 1924. gadā pārdēvēta par godu Krišjānim Baronam.

1985
Rīgas Lielie kapi
Krišjāņa Barona piemineklis. Tēlnieks J. Zaķis, arhitekts J. Dambis.

31.10.1985
Piemineklis Krišjānim Baronam
Lea Davidovas-Medenes veidotais piemineklis "Krišjānis Barons" Rīgā, Vērmanes dārzā (toreiz - Kirova parkā) atklāts 1985. gada 31. oktobrī. Uzraksts uz pieminekļa vēsta: "Veltījums Dainu tēvam 150. gadskārtā 1985. gadā".

1835–1837
Struteles muiža

1837–1843
Īle

1843
Valpene
Krišjāņa Barona māte ar bērniem pārceļas pie izprecētās meitas Kristīnes uz Dundagas pusmuižu Valpeni.

1852–1855
Jelgava

1856–1860
Tartu

1860–1862
Dundaga

1862–1867
Sanktpēterburga

1867–1893
Maskava

1867–1880
Ostrogožska

1867–1880
Uderevka

1893–1900
Krišjāņa Barona iela 3, Rīga
Dzīvoja pie dēla Kārļa Barona.

1900–1909
Eduarda Smiļģa iela 23, Rīga
Tolaik – Dārtas iela 23a.

1909–1919
Ziemeļblāzmas iela 38, Rīga
Dzīvojis mecenāta Augusta Dombrovska Burtnieku namā Vecmīlgrāvī.

1919–1923
Krišjāņa Barona iela 3, Rīga
Dēla Kārļa ģimenē pavadījis mūža pēdējos gadus.

1842
Dobele
Mācījies Dobelē.

1845–1847
Dundagas Kubeles pagastskola
Kubalu skola
Mācījies pie Ernesta Dinsberģa un Frīdriha Mālberģa. Mācību gadi precizēti pēc: S. Viese. Pie sliekšņa, pie avota. Rīga: Zvaigzne, 1989, 18.lpp. Savukārt ilggadējs Kubalu skolas - muzeja vadītājs Ivars Abajs norāda Barona mācību laiku no 1846. līdz1848. gadam. No: Ivars Abajs. Ievads. Dundagas apvidus folklora. Mežsaustere, 2005, 5.lpp.

1847
Ventspils
Mācījies Ventspils elementārskolā un apriņķa skolā

1852–1855
Jelgavas ģimnāzija
Akadēmijas iela 10, Jelgava

1856–1860
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Fizikas un matemātikas fakultāte. Studējis matemātiku un astronomiju. 1860. gadā līdzekļu trūkuma dēļ studijas pārtraucis un atgriezies Dundagā.Iesaistījies Krišjāņa Valdemāra dibinātajā Tērbatas latviešu studentu pulciņā.

1865
Sanktpēterburga
Nokārtojis mājskolotāja eksāmenus.

1858–1859
Dundaga
Ceļojums kājām no Tērbatas līdz Dundagai.

1862–1865
Laikraksts "Pēterburgas Avīzes"
Sanktpēterburga
Viens no laikraksta izveidotājiem un līdzstrādniekiem. No 1862. gada beigām – faktiskais redaktors.

1865
Sanktpēterburga
Strādājis par tulku Tautas izglītības ministrijā.

1867
Maskava
Pasniedzis privātstundas.

1867–1880
Uderevka
Strādājis par mājskolotāju muižnieka Ivana Stankeviča ģimenē, kas dzīvojusi Voroņežas guberņā Ostrogožskas pilsētiņā un Uderevkas muižā. Ziemas kopā ar šo ģimeni pavadījis Maskavā, iesaistījies Maskavas latviešu sabiedriskajā dzīvē.

1867–1880
Maskava
Strādājis par mājskolotāju muižnieka Ivana Stankeviča ģimenē, kas dzīvojusi Voroņežas guberņā Ostrogožskas pilsētiņā un Uderevkas muižā. Ziemas kopā ar šo ģimeni pavadījis Maskavā, iesaistījies Maskavas latviešu sabiedriskajā dzīvē.

06.1867–1880
Ostrogožska
Strādājis par mājskolotāju muižnieka Ivana Stankeviča ģimenē, kas dzīvojusi Voroņežas guberņā Ostrogožskas pilsētiņā un Uderevkas muižā. Ziemas kopā ar šo ģimeni pavadījis Maskavā, iesaistījies Maskavas latviešu sabiedriskajā dzīvē.

1880–1883
Maskava
Maskavas Marijas sieviešu ģimnāzijas vācu valodas skolotājs

1881
Maskavas universitātes Dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrība
Maskava
Etnogrāfijas nodaļas līdzstrādnieks

1985
Krišjāņa Barona muzejs
Krišjāņa Barona iela 3, Rīga

1990
Uderevka
Krišjāņa Barona memoriālais muzejs atjaunotajā Uderevkas skolā.

Rīgas Lielie kapi