Knuts Skujenieks
05.09.1936 – 25.07.2022
Knuts Skujenieks (1936–2022) – dzejnieks, atdzejotājs, literatūrkritiķis. Studējis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē (1954–1956), beidzis Maskavas Maksima Gorkija Literatūras institūtu (1961).1962. gadā nepamatoti notiesāts par pretpadomju aģitāciju un neziņošanu par bīstamiem valsts noziegumiem, septiņus gadus pavadījis ieslodzījumā nometnē Mordovijā (1962–1969). Reabilitēts 1989. gadā.
Desmit dzejoļu krājumu autors, dzejā skaudri tverta cilvēka iekšējās pasaules problēmas, formā tiecies savienot tradīciju ar novatorismu; folkloras intonācijā pausts garaspēks (“Lirika un balsis”, 1978; “Iesien baltā lakatiņā”, 1986). Krājumā "Sēkla sniegā" (1990) apkopota Mordovijas nometnē tapusī dzeja. 90. gadu dzejai raksturīga ironija un pašironija, paradoksāls dzīves vērojums.
Knuts Skujenieks bijis poliglots, atdzejojis no Eiropas tautu valodām, atdzejojis Balkānu tautu, lietuviešu, spāņu, skandināvu, grieķu, poļu, somu u. c. tautu dzejnieku darbus, kā arī šo tautu tautasdziesmas, balādes u. c.
70.–90. gados aktīvi iesaistījies dzejas vērtēšanas procesā, popularizējis cittautu dzeju, rakstījis par folkloru (raksti apkopota krājumā "Paša austs krekls" (1987) un Rakstos).
Skujenieks bijis jauno dzejnieku un atdzejotāju skolotājs, mudinājis latviešu literatūru bagātināt ar cittautu dzejas un folkloras pieredzi.
Dzimšanas laiks/vieta
05.09.1936
Rīga
Miršanas laiks/vieta
25.07.2022
Personiska informācija
Skujenieka tēvs Emils Skujenieks, māte – aktrise Marija Zauerhāgena Liepājas teātrī. Agri zaudējis māti, Skujenieks nokļuva zīdaiņu namā, no 1939. gada dzīvoja pie tēvamātes Kurmenes pagasta Mūru dzirnavās.
Profesionālā darbība
1950: pirmā publikācija – dzejolis "Padomju cilvēks" žurnāla "Bērnība" 12. numurā.
Dzeja
Krājumi1978: Lirika un balsis (arī atdzeja)
1986: Iesien baltā lakatiņā
1990: Sēkla sniegā
1992: Kā putu zīmes
1993: Mūžīgs pusmēness
1994: Uzvarētājs nāk pa ķēķa durvīm
2006: Tagad es esmu Aleksandrs
2007: Mūsu dzīve nokalpotā
2010: Nekā personīga
2011: Poga (viens dzejolis 33 valodās)
2013: Kārtis
Izlases
1995: Līdz kailai rokai
1996: Knuta Skujenieka patiesīgs, bet ne pilnīgs dzīvesstāsts ar 33 smukiem un nesmukiem dzejoļiem 33 gadu garumā
1997: Parkā par solu
2004: Lirika
2011: Simts
2012: Kā ozola saknei pēc ūdens
2017: Divreiz dzimusī dzeja
2019: Lirika un balsis: dzeja un atdzejojumi
Atdzejojumi
1971: Župančičs, Otons. Bezmiegs. (No slovēņu valodas.) Rīga: liesma.1978: Aguštiņju Netu. Ar sausām acīm. (No portugālu valodas, kopā ar Leonu Briedi.) Rīga: Liesma.
1994: Arfas vara: skandināvu tautas balādes. Rīga: Nordik.
2021: Brazjūns, Vlads. Atmiņas pārliešana. (Kopā ar Indru Brūveri-Darulieni, Pēteru Brūveri, Jāni Elsbergu, Emiju Grigorjevu, Daigu Lapāni.) Rīga: Latvijas Rakstnieku savienība.
Atdzejojis grāmatas (daudzām arī sarakstījis priekšvārdu vai pēcvārdu) no
ukraiņu (L.Ukrainkas "Pērkona māsa", 1970, arī sast.),
slovēņu (O.Župančiča "Bezmiegs", 1971),
spāņu (F.Garsijas Lorkas "Kliedziens", 1971; N.Ģiljēna "Sensemaijā", 1974; G.Mistrālas "Vīnaspiede", 1977),
serbu (D.Maksimovičas "Es prasu žēlastību", 1972),
maķedoniešu (A.Šopova "Ugunsmīlestība", 1974),
grieķu (J.Rica "Liecinājumi", 1977; grieķu tautasdziesmas "Tilts pār Artu", 1981, arī sastādītājs),
poļu (tautasdziesmu krājums "Ābelīte", 1984, arī sastādītājs),
lietuviešu (tautasdziesmu krājums "Zeme cēla zāli", 1986, arī sastādītājs),
somu (E.Lēnrota "Kanteletara jeb somu tautas senās dziesmas un balādes", 1993, kopā ar G.Godiņu),
senebreju ("Dziesmu Dziesma", 1993, pēc latviešu parindeņa),
zviedru (K.M.Belmana "Dziesmas, vīns un mazā nāve", 1997),
dāņu valodas (I.Kristensenas "Tauriņu ieleja", 1998; B.Andersena "Svantes dziesmas", 1999, kopā ar P.Jankavu).
Atdzejojis krāj. "Arfas vara" (1994, skandināvu viduslaiku balādes, atdzejojis no dāņu, norvēģu, zviedru, islandiešu, fēriešu valodas), "101 dziesma par mīlestību 27 balsīs" (1995, Eiropas tautu tautasdziesmas), "Dziesma, ej viegli pa manu sirdi..." (2001, Eiropas tautu dzeja, arī sastādītājs). Tulkojis ap 20 lugu.
Sastādītie krājumi
Literatūrkritika, raksti par folkloru un esejas apkopotas grāmatā "Paša austs krekls" (1987).Skujenieks mācību grāmatu līdzautors, mācību filmas "Latviešu folklora. Gadskārtu dziesma" scenārija autors.
Sastādījis nerātno dainu izlasi "Puisīts tek uz meitiņu" (1990, arī Skujenieka priekšvārds un pēcvārds), E. Plauža mīlas lirikas izlasi "Pašu mājas princesei" (1997, arī pēcvārda autors). Rakstījis priekšvārdu un pēcvārdu daudziem folkloras tekstu izdevumiem Latvijā un ārvalstīs, kā arī latviešu dzejas grāmatām.
Literāro darbu tulkojumi citās valodās
Skujenieka darbi izdoti daudzās valodās. Zviedru valodā dzejoļu krājums "Sēkla sniegā" (1991).Literārā līdzdalība citos projektos
Mūziku ar Knuta Skujenieka dzeju komponējuši Dace Aperāne, Romualds Kalsons, Pēteris Plakidis, Uldis Stabulnieks, Imants Kalniņš, Pēteris Vasks, V. Pizāns, Georgs Pelēcis, Jēkabs Janševskis, Marīte Dombrovska, Indra Riše, Daumants Kalniņš izveidojiskoncertprogrammu "Drošinājums" ar savām kompozīcijām (2021), izdevis arī CD.Saiknes
Emils Skujenieks - Tēvs
Izglītība
Kurmene
Mācījies Mūru pamatskolā.
1950
Taurkalne
Beidzis Taurkalnes Mežvidu skolu 1950. gadā.
1950–1951
Jaunjelgava
Mācījies Jaunjelgavas vidusskolā.
1954
Rīga
Beidzis Rīgas 2. vidusskolu.
1956–1961
PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
Tveras bulvāris 25, Maskava
Studijas beidzis 1961. gadā.
Darbavieta
Žurnāls "Padomju Latvijas Sieviete"
Rīga
Literārais līdzstrādnieks žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete".
Laikraksts "Literatūra un Māksla" (1945–1994)
Rīga
Literārais līdzstrādnieks laikrakstā "Literatūra un Māksla".
Dzīvesvieta
1954–1956
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Studējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē.
Deportācija
1962–1969
1962. gadā nepamatoti notiesāts uz 7 gadiem soda nometnēs par pretpadomju aģitāciju un neziņošanu par bīstamiem valsts noziegumiem. Reabilitēts 1989. gada 6. jūnijā.
Dalība organizācijās
1972
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga
Latvijas Padomju Rakstnieku Savienības biedrs (kopš 1972. gada).
1989
Latvijas PEN klubs
PEN kluba biedrs
1989–2002
Latvijas PEN klubs
Rīga
Latvijas PEN kluba Rīgas nodaļas vadītājs no 1989. gada.
1991–2003
Rīga
Valdes priekšsēdētājs Latvijas Psoriāzes biedrībā.
Apbalvojumi
Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par krājumu "Lirika un balsis".
Dzeja
1979
Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par poļu tautas dziesmu krājuma "Ābelīte" atdzejojumu latviešu valodā.
Atdzeja
1984
Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par krājumu "Iesien baltā lakatiņā".
Dzeja
1986
Andreja Upīša prēmija (Skrīveri)
Prēmija piešķirta par pēdējo piecu gadu devumu dzejā (dzejoļu krājums "Iesien baltā lakatiņā").
1987
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1995. gada 12. aprīļa lēmumu.
IV šķira
1995
Tomasa Transtrēmera balva
Balva piešķirta dzejā.
1998
Lietuvas Lielkunigaiša Ģedimina ordenis
2001
Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par izlasi "Dziesma, ej viegli pa manu sirdi".
Tulkojumi
2002
Baltijas Asamblejas balva
Balva piešķirta par darbu "Raksti" (8 sējumi).
literatūra
2008
Atzinības krusts
Ordeņa lielvirsnieks ar Ordeņa kapitula 2008. gada 14. oktobra lēmumu. (Ordenis pasniegts 2008. gada 12. novembrī Rīgas pilī.)
II šķira
2008
Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu literatūrā.
Mūža ieguldījums
2011
Latvijas Republikas Ministru kabineta balva
Balva piešķirta par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā un Latvijas nacionālās literatūras attīstībā.
2012
Polijas Kultūras ministrijas medaļa "Par nopelniem Polijas kultūras labā"
2015
Dzintara Soduma balva
Balva piešķirta par Genādija Aihī grāmatas "Paklanīšanās dziesmai" atdzejojumu.
2017