Emils Skujenieks

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmās publikācijas
1922: 26. februārī lietuviešu laikrakstā "Lietuvos Ukininkas" iespiesti pirmie Emila Skujenieka darbi.
1924: pirmā publikācija Latvijas presē –  dzejolis "Dzelzs maska" laikrakstā "Bauskas Vēstnesis" (22. febr.)

Proza (stāsti un noveles)
1946: Sīkās kļūmes
1948: Sudrablapsa
1966: Atrisis mezgls

Dzeja
1935: Kā Tutiņš un Rūtiņa ciemos brauca (dzeja bērniem)
1948: Bēthovena Ziemassvētki

TULKOJUMI

No lietuviešu valodas
1949: Vincs Ramons. "Krusti". Gēsthahta: Arvīda Sēļzemnieka apgāds.
1965: Vincs Ramons. "Putekļi sarkanā rietā". Mineapole: Sēļzemnieks.

No vācu valodas
1933: Bruno Travens. "Kokvilnas plūcēji". Rīga: Atis Freinats.
1944: Hermanis Lönss. "Vilkacis : kādas zemnieku paaudzes laika raksti". Rīga: Elmārs Saulīte.
1944: Fuhlberg-Horst, J. "Ar ... padsmit lietām ! : Viss, kas jāzina par automobili". Rīga: Ūdris.

No krievu valodas
1935: Aleksandrs Puškins. "Kapteiņa meitiņa". Rīga: A. Freinata izdevums
1937: Aleksandrs Puškins. "Dubrovskis". Rīga: A. Freinats.

No angļu un vācu valodas
1933: Rekss Bičs. "Aļaskas iekarotāji". Rīga: A. Gulbis.
1934: Ernesta Glenvils. "Zulusi nāk! Afrikas bušmeņu mednieku stāsts". Rīga: Ata Freināta izdevums.
1936: Frensis Ītss-Brauns. "Bengaļi". Rīga: Daiņa.
1937: Ole Hanzens. "Ole Hanzens brauc uz Jaunzelandi: paša atstāstījumā". Rīgā: Ata Freinata izdevums.
1937: Marks Tvens. "Toms Soijers - slepenpolicists: stāsta Heklberijs Finns". Rīga: A. Freinats.
1944: Antons Ciška. "Naftas karš : kādas pasaules varas pārveidošanās". Rīga: Elmāra Saulītes apgāds.
1994: Marks Tvens. "Toms Soijers - slepenpolicists: stāsta Heklberijs Finns". Rīga: Zinātne.

"Jau skolā sācis interesēties par rakstu mākslu un rediģējis skolēnu žurnālu. 1922. g. viņš aizbrauc par skolotāju uz Lietuvu un tur sākas arī viņa rakstnieka darba gaitas. Pirmie sacerējumi iespiesti 1922. g. februārī lietuvju laikrakstā "Lietuvas Ukininkas". Vēlāk tajā pašā laikrakstā parādījās Raiņa dzejoļu atdzejojumi, bet latviešu presē — lietuviešu rakstnieku darbu tulkojumi latviski. Atgriežoties Latvijā, Skujenieks strādājis vairāku avīžu redakcijās, daudz tulkojis un publicējis ari oriģināldarbus. Ražīgs viņam bija trimdas posms Vācijā, kur radušies vairāki stāsti un noveles, piem. "Sīkās kļūmes", "Sudrablapsa", "Bēthovena Ziemassvētki", "Gredzens", "Krusti". Ari Klīvlandā rakstnieks uzticīgs spalvai. Top psīcholoģisku noveļu krājums "Nakts pagājusi" un lietuvju rakstnieka Vincas Ramona romānam "Putekļi sarkanā rietā" palikusi nepārtulkota maza astīte. Nedēļas 54 stundu ilgais darbs rūpnīcā kavē tulkojuma nodošanu. Savs laiks jāziedo ari sabiedriskam darbam."

J. K. Emīla Skujenieka 30 gadi rakstniecībā. Laiks, Nr.17 (27.02.1952)

"Dzīvi un cilvēkus Skujenieks vēroja ar asu vērtētāja skatienu, arī ar skepsi un reizēm neslēptu ironiju; bija arī labs raksturu pazinējs un novērotājs. Viņš nemīlēja liekuļus un frāžu varoņus, kādi vairumā saradās pirmajos pēckara gados. Draudzībā uz viņu varēja paļauties: viņš turēja “draugu kanti". [..] Sirsnīgs un jautrs Skujenieks bija bohēmiskā sabiedrībā. Viņš bija nepārspējams asprātībās un aforismos! Emīls nekad nepalika atbildi parādā; ja nespēja ātrumā pats formulēt, viņam allaž prātā bija kāds gadījumam piemērots aforisms vai citāts, arī raksturīgs anekdots. Viņam labi padevās arī asprātīgas “rīmes" un humoristiski draugu un paziņu raksturojumi."

Čaks, Raimunds. Atmiņas par draugu Emilu Skujenieku. Latvija Amerikā, 1966, 22. jūnijs.

"Bez tam viņš rakstījis arī lugas Populārākā "Diriģents", kas pārstaigājusi daudzas trimdas skatuves, tulkota arī lietuviešu valodā. Citas, piem.,"Palu laikā" un "Robinsons" bērniem palikušas mazāk izrādītas. Tā pat savā laikā maz ievērota palika viņa novele dzejā "Bēthovena Ziemassvētki" (1948), dīvainais atgadījums ar komponistu. Emīla Skujenieka spalvai vēl pieder laba tiesa feļetonu, kurus viņš parakstījis ar pseidonīmu Skaramuša un prof. Bloknots. Arī šajā žanrā sevi parādīja kā smalku dzīves sīko kļūmju saredzētāju un pasmaidītāju. Par lielu nopelnu rakstnieka sabiedriskā darbā uzskatāma latviešu lietuviešu kultūras sakaru izveidošana un uzturēšana. Būdams šīs vienības valdes loceklis un Lietuviešu rakstnieku biedrības biedrs, Emīls Skujenieks darījis iespējamo, lai šis gara tilts būtu jo ciešs."

Jānis Sudrabiņš. Komisko situāciju rakstnieks aizsaulē. Latvija, Nr.25 (03.07.1965)

Skaramuša; prof. Bloknots

Latvju-lietuvju vienība
Darbojies vienības centrālajā valdē.

1928–1931
Trauksmes grupa
Rīga

1928–1933
Mākslinieku biedrība "Zaļā vārna"
Rīga

1915–1919
Lietuva

1920–1928
Lietuva

1950–1965
Ohaio

1922
Valsts Bauskas vidusskola
Rīgas iela 8, Bauska

1923–1929
Lietuva
Skolotājs

1941–1944
Rīga
Strādājis par maizes izvadātāju un palīgstrādnieku būvdarbos“[..] mūsu pašu Emīls Skujenieks, kas vācu okupācijas laikā bija maizes izvadātājs un palīgstrādnieks būvdarbos. Viņā pats zina stāstīt par paziņu izbrīna pilniem skatiem, kad tie rakstnieku sastapuši agrā rītā rikšojam ar maizes riču pa Brīvības ielu Rīgā, jo benzīnu okupanti taupīja, bet zirgus lietoja tikai tālākiem braucieniem. Gandrīz visi jaunās un vidējās pa audzes literāti šajos gados Ir strādājuši fizisku darbu. Vai maizes izvadātājs Emīls Skujenieks tamdēļ nolādēja likteni? Taisni otrādi – viņš ar to lepojās, okupanti netika klāt viņa garam un dvēselei, maizi izvadādams, viņš pirka savu uzskatu brīvību. Nodilušā uzvalkā un noplīsušos apavos viņš Izskatījās pēc proletārieša, bet cauri šai pelēkajai čaulai redzēja latviešu brīvkunga stāju, kas savu godu un brīvību stādīja augstāk par visu.”Raisters, Ēriks. Emīls Skujenieks jubilārs. Latvija, 1947, 24. janvāris.

1944
Laikraksts "Līdums" (1944)
Rīga
Redakcijas loceklis

1946–1950
Apgāds "Kursa"
Gēsthahta
Apgāda vadītājs, izdevējs

1946
Gēsthahta
Laikraksta "Trimda" redakcijas loceklis

1950–1963
Klīvlenda
Strādnieks metālpārstrādes rūpnīcā

1944–1950
Vācija