Klāra Kalniņa
25.02.1874 – 21.11.1964
Klāra Kalniņa (1874–1964) – sabiedriskā un politiskā darbiniece. Pazīstamā sociāldemokrāta, Saeimas priekšsēdētāja Paula Kalniņa sieva. 1895. gadā Klāra Kalniņa bija delegāte sociāldemokrātu kongresā, 1903. gadā politiskās darbības dēļ emigrēja uz Vāciju un Šveici un kopš 1910. gada darbojusies nelegālajā sociāldemokrātu presē. Kā Tautas padomes locekle bija vienīgā sieviete, kura piedalījās valsts neatkarības proklamēšanas aktā 1918. gada 18. novembrī. 1920. gadā Satversmes sapulces deputāte, vēlāk strādāja par izdevumu "Darba Sieviete" un "Lauku Darbs" redaktori. Aktīvi iestājusies par sieviešu tiesībām, bijusi sociāldemokrātiskās sieviešu internacionāles izpildu komitejas locekle, līdz 1964. gada 1. janvārim Sociālistiskās ūnijas sieviešu centra priekšsēde. Tulkojusi Kautska, Engelsa un Bebela darbus. Kopš 1944. gada Klāra Kalniņa dzīvoja Stokholmā. Sarakstījusi atmiņas "Liesmainie gadi" (1964).