Klāra Kalniņa
25.02.1874 – 21.11.1964
Klāra Kalniņa (1874–1964) – sabiedriskā un politiskā darbiniece. Pazīstamā sociāldemokrāta, Saeimas priekšsēdētāja Paula Kalniņa sieva. 1895. gadā Klāra Kalniņa bija delegāte sociāldemokrātu kongresā, 1903. gadā politiskās darbības dēļ emigrēja uz Vāciju un Šveici un kopš 1910. gada darbojusies nelegālajā sociāldemokrātu presē. Kā Tautas padomes locekle bija vienīgā sieviete, kura piedalījās valsts neatkarības proklamēšanas aktā 1918. gada 18. novembrī. 1920. gadā Satversmes sapulces deputāte, vēlāk strādāja par izdevumu "Darba Sieviete" un "Lauku Darbs" redaktori. Aktīvi iestājusies par sieviešu tiesībām, bijusi sociāldemokrātiskās sieviešu internacionāles izpildu komitejas locekle, līdz 1964. gada 1. janvārim Sociālistiskās ūnijas sieviešu centra priekšsēde. Tulkojusi Kautska, Engelsa un Bebela darbus. Kopš 1944. gada Klāra Kalniņa dzīvoja Stokholmā. Sarakstījusi atmiņas "Liesmainie gadi" (1964).
Dzimšanas laiks/vieta
25.02.1874
Jēkabnieki
Dzimusi Jēkabnieku pagastā.
Miršanas laiks/vieta
21.11.1964
Stokholma
Personiska informācija
Dzimusi Jēkabnieku pagasta "Vančos", turīga Zemgales saimnieka Veilanda ģimenē.
1898: Pēterpilī apprecējusies ar Dr. Paulu Kalniņu, LSDSP politiķi, visu pirmskara Latvijas Saeimu priekšsēdētāju (1925-1934).
1899: Tukumā piedzimst dēls Bruno Kalniņš (1899–1990).
Profesionālā darbība
Tulkojusi Kautska, Engelsa un Bebela darbus.
TULKOJUMI
1900: Elizabete Vodovozova. "Angļi"
1919: Karls Kautskis. "Demokrātija vai diktatūra"
ATMIŅAS
1964: "Liesmainie gadi"
Saiknes
Anastasija Čikste-Rūtenfelde - Draudzene
Berta Vesmane - Draudzene
Bruno Kalniņš - Dēls
Emīlija Kurševica - Svaine
Helēna Jākobsone - Draudzene
Janis Jansons - Draugs
Ķērsta Veckalna - Draudzene
Klāra Hibšmane - Draudzene
Late Veibele - Draudzene
Maija Cielēna - Māsasmeita
Verēna Akermane - Draudzene
Dzimtais vārds
Veilande
Izglītība
Jelgavas Dorotejas meiteņu skola
Jelgava
1894–1896
Jelgavas meiteņu ģimnāzija
Jelgava
1898–1898
Sanktpēterburga
Studējusi zobārstniecību.
1910
Tartu
Tērbatas Universitātē pabeigusi Pēterburgā iesāktās zobārstniecības studijas.
Dalība organizācijās
Latvijas PEN klubs
Goda biedre
1893–1896
Skolnieču zinātniski literārais pulciņš "Austra"
Dibinātāja
1893–1901
Jaunā strāva
1897. gada rudenī aizturēta Jaunās strāvas lietā (pie atbildības tika sauktas divas sievietes – Klāra Kalniņa un Anastasija Čikste-Rūtenfelde). Nolikta policijas uzraudzībā tēva mājās Vančos.
1901–1904
Kurzemes Sociāldemokrātu grupa
Ievēlēta komitejā.
1904–1964
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Piedalījās 1905. gada revolūcijā, no 1918. līdz 1934. gadam LSDSP Sieviešu centra vadītāja. Pēc 1934. gada autoritārā apvērsuma, kad visas partijas Latvijā tika likvidētas, līdz 1940. gadam darbojās nelegāli.
1906–1918
Latvijas Sociāldemokrātija (LSD)
Centrālās komitejas locekle (1907–1912) nelegālajā partijā.
1919–1920
Latvijas Sieviešu palīdzības korpuss
Rīga
Zelta fonda komitejas locekle
Deportācija
1899–1901
Cara valdība notiesā Paulu Kalniņu Jaunās strāvas lietā, piespriežot izsūtījumu. Klāra Kalniņa dodas līdzi dzīvesbiedram.
Emigrē
1903
Vācija
1903–1905
Šveice
1907
Šveice
1944
Stokholma
Darbavieta
1907–1912
Laikraksts "Cīņa"
Redakcijas locekle nelegāli izdotajā avīzē
1910
Strādājusi par zobārsti.
1916–03.1917
Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja Petrogradā
Sanktpēterburga
Darbiniece Centrālās komitejas Preses nodaļā
03.1917–05.1917
Laikraksts "Ziņotājs"
Rīga
Redakcijas locekle
19.04.1917–03.09.1917
Rīgas strādnieku deputātu padome
Rīga
Rīgas Centrālās samierināšanas kameras vadītāja. Pētījusi Rīgas un Vidzemes žandarmērijas arhīvu.
26.08.1917–03.09.1917
Rīgas dome
Rīga
Deputāte, ievēlēta no LSD saraksta.
1918–1920
Latvijas Republikas Tautas Padome
Rīga
Tautas Padomes locekle. Vienīgā sieviete, kura piedalījās valsts neatkarības proklamēšanas aktā 1918. gada 18. novembrī.
01.1920–03.1922
Rīgas dome
Rīga
Deputāte
01.05.1920–07.11.1922
Latvijas Republikas Satversmes sapulce
Rīga
Deputāte, ievēlēta no LSDSP.
03.1923–12.1930
Žurnāls "Darba Sieviete" (1923–1930)
Krišjāņa Barona iela 25, Rīga
Redkolēģijas vadītāja
1926–1934
Laikraksts "Lauku Darbs" (1924–1934)
Rīga
Redakcijas kolēģijas locekle
Apglabāts
06.12.1964
Stokholmas Meža kapi
Izvadīta no Svētā Krusta kapellas.
Apbalvojumi
Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa
1929
Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa
Saistībā ar piedalīšanos LSPK Zelta fondā.
1933
Raiņa un Aspazijas fonda balva
Balva piešķirta par darbu "Atmiņas par Raini un Aspaziju".
1954