Tēvs, Pēteris Grass – pārvaldnieks Madlienas muižā, māte – Susanna dzim. Helēniusa (Healenius). Par savu izglītību cīnījies pats, jo vecāki 13 gadu vecumā atdevuši bāreņu namam Rīgā. Sarežģīta jaunība, nepieciešams agri pašam tikt ar visu galā, tādēļ darbs mijies ar izglītību. 27 gadu vecumā nokļuvis Rīgā pie Kārļa liceja rektora J. Lodera, ar kura atbalstu pabeidzis šo mācību iestādi un iestājies Jēnas Universitātē.
Atgriežoties Livonijā, sākotnēji strādājis par privātskolotāju, līdz dabūjis pastāvīgu mācītāja vietu.
1762: apprecējies, sieva Marija Magdalēna Šteingotera (Steingötter), arhivāra meita. Ģimenē auguši pieci bērni. No tiem latviešu kultūrvēsturē nozīmīgākais – Karls Gothards Grass (1767 –1814) gleznotājs, grafiķis un literāts.
Sadarbojies ar apgaismības pārstāvi un literātu Drustu muižkungu Nīkolausu Kristoferu Hāgemeistaru.
K.J.Grass latviešu tautasdziesmas, jādomā, vācis savas intereses vadīts. Par šo darbošanos liecina viņa vēstule G. Merķelim 1797. gadā. Jādomā, vācēja nāves dēļ Dzērbenē savāktās tautasdziesmas pirmo krājumā tautasdziesmu krājumu izdošanas nolūkos Rūjienas mācītājam G. Bergmanim iesūta Rubenes mācītājs K. Harders.