Liepkalnes evanģēliski luteriskā draudze
Liepkalnes evanģēliski luteriskā draudze pastāvējusi jau pirms 1680. gada. To apkalpojuši Ērgļu draudzes mācītāji. 1680. gadā tā kļuva patstāvīgāka, nodibināja mācītājmuižu, uzcēla nelielu baznīciņu, iecēla savu mācītāju. Liepkalnes draudzē ietilpa Liepkalnes-Ozolu pagasts, viss Kroņa-Iršu, vēlāk saukts Pērses pagasts ar Kaivēnu un Siljāņu ciemiem, Āpšu mājām no Bebru pagasta, daļa Ogres pagasta (daļa māju, kas atradās Ogres kreisajā pusē), daļa Sausnējas pagasta.
Kad 1766. gadā starp Liepkalnes-Ozolu, Sausnējas, Odzienas, Bebru, Meņģeles, Ogres un Ērgļu pagastiem ķeizariene Katrīna II ietilpināja Iršu vācu koloniju, vācu zemnieki un amatnieki pievienojās Liepkalnes draudzei.
Abas draudzes apkalpoja viens mācītājs, noturēdams dievkalpojumu svētdienās no rīta latviešu valodā, bet pēcpusdienā vācu valodā. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā (līdz 1905. gada notikumiem) par mācītāju strādāja K. Štolls, bet pirms viņa šos pienākumus veica K. Štolla tēvs. Par agrākiem mācītājiem ziņu nav.
Liepkalnes evaņģēliski luteriskās baznīcas draudze beidza pastāvēt 1959. gadā.