Kārlis Štrāls

1880: 25. novembrī dzimis Daugavas plostnieka un ādmiņa ģimenē.
1883: triju gadu vecumā Kārli Štrālu piemeklēja vairāki traģiski notikumi, kuriem, domājams, bija nozīme arī rakstnieka tēlainajā pasaules uztverē.
"[..] triju gadu vecumā mani piemeklēja arī pirmais traģiskais pārdzīvojums, kas kļuva par īstu traģēdiju arī visai ģimenei. Vienatnē uz istabas augšas, pirmoreiz mūžā mēģinot rīkoties ar sērkociņiem, pieliku degošo kociņu tēva guļvietas sienam; lūkoju uguni nopūst, bet jau nākošā brīdī viss salmu jumts švirkstēja vienās dzirkstelēs, tā ka es pats ar pūlēm nosteberēju pa trepēm lejā.Jaunu māju uzcelt muiža tēvam vairs neatļāva, bet uzcēla pati tai vietā mūra ēku, par kuru nu tēvam nācās maksāt arī naudas renti." (Štrāls, Kārlis. Autobiogrāfija. Varavīksne 1980. Rīga: Liesma, 1980. 172. lpp.)Ugunsnelaimei bija arī vēl citas, ne mazāk smagas sekas – sadegušās lopbarības vietā gādājot jaunu, "muižas medību suņu sabiedētajam zirgam drāžoties pār grāvi, tēvs tika nosviests no siena vezuma un pārlauza kāju, kas, piemetoties gangrēnai, tika amputēta augstāk par celi. Grāfs Medems savu suņu vainu izpirka ar to, ka uz sava rēķina lika pagatavot kājas protēzi, kas tad arī bija viss. Ģimenei iesākās grūtas dienas..." (Štrāls, Kārlis. Autobiogrāfija. Varavīksne 1980. Rīga: Liesma, 1980. 172. lpp.)
Kā atzīst Kārlis Štrāls, "šo smago pārdzīvojumu nogulsnējumi bērna psihē ir neatvairāmi līdzdarbojušies manā turpmākā dzīves un sadzīves uztveres izveidošanā, un varbūt tie ir vainojami dažu manu darbu pārāk savdabīgā vielas izvēlē ar liktenības elementa piejaukumu, dažkārt arī par viena vai otra tēlojuma un stāsta neparasto un pat pārspīlēto noslēgumu.." (Štrāls, Kārlis. Autobiogrāfija. Varavīksne 1980. Rīga: Liesma, 1980. 172.–173. lpp.)
Pirmā pasaules kara laiks Kārļa Štrāla dzīvē
1914: jūlijā tiek iesaukts armijā un atrodas kara nometnē Viņņicā, kur formējas 257. Eipatorijas pulks.
1914: 5. augustā pulks ir ceļā uz pozīcijām.
1914: 7. augustā pāriet Krievijas Impērijas robežas un iesoļo Galīcijā, tolaik Austroungārijas monarhijas sastāvā.
1914: 10. augustā notiek pirmā sadursme ar austriešiem .
1914: 17. augustā pirmā smagākā kauja Firlejovā Gnyla Lypas upītes krastos. Te pārdzīvotais ir pamatā Štrāla poēmai "Kauja pie Glemu Liepas". Tūdaļ pēc kaujas Štrāls uzraksta pirmās 14 oktāvas un nosūta tās brālim Aleksandram uz Rīgu, kur tās izlasa arī citi draugi. Domājāms, kā tā bijusi Jāņa Akuratera doma publicēt tās "Jaunākajās Ziņās" (1915, 29. martā), kur Akuraters strādāja redakcijā.
1915: 3. janvārī iecelts par rotas komandieri.
1915: 21. janvārī Štrālu ievaino un pārved uz Petrogradas Svētā Jevgeņija biedrības slimnīcu.
1915: 16. aprīlī atgriežas frontē Galīcijā, Bukovecā.
1915: maijā tiek smagi ievainots, pāris nedēļas tiek ārstēts piefrontē, Brodu pilsētiņā.
1915: jūnijā–decembrī ārstējas Maskavā ārsta Zandera privātmājā, kas pārvērsta par nelielu slimnīcu, tad viņu pārved uz tirgoņu biedrības hospitāli Mazajā Dimitrovkas ielā, pēc tam ievieto carienes Aleksandras Fjodorovnas lazaretē Kremlī.
1916: pavasarī Štrālu paaugstina par podporučiku un apbalvo ar Vladimira ordeni.
1916: jūlijs–augusts: Štrālam piešķir ceļazīmi uz lazaretes tipa sanatoriju Pjatigorskā, no turienes apceļo Kaukāzu, brauc pa Gruzijas kara ceļu, redz Melno jūru.
1916: decembrī atgriežas Latvijā, apciemo vecāku, taču nākas atgriezties Maskavā, jo atvērusies ievainojuma brūce.
1917: pavada dažādās Maskavas slimnīcās, piemēram, pilsētas ķirurģiskajā slimnīcā Lielajā Puškina šķērsielā 8, ārstējoties.
1918: agrā pavasarī aizbrauc uz Kubaņu, Pavlovkas staņicu, kur atrodas piederīgie.
1919: strādā par mājskolotāju latviešu kolonijā Upmalē.
1920: atgriežas Latvijā, apmetas Rīgā.

1922: ziemā, dzīvojot komponista Jūlija Sproģa dzīvoklī Strēlnieku ielā, iepazīstas ar Johannu Zelmu Veinbergu (1897–1985).
1923: maijā apprecas ar Johannu Zelmu Veinbergu.
1923: tiek likti pamati ģimenes mājai "Skaldulejas" Pļaviņās, māja tiek pabeigta 1930. gadā.
1924: 19. oktobrī piedzimst meita Ilze.
1925: 26. decembrī piedzimst meita Dace.
1929: 31. jūlijā piedzimst dēls Jānis.
1934: 17. martā piedzimst meita Austra.

DZEJA

1920: Dieviņa ļaudis
1921: Dzintara vārtos
1922: Sapņotāji
1922: Saulīt' tecēj' tecēdama
1922: Katrīnīte
1923: Osu Jānis
1923: Bžezani
1923: Uguņainie krasti
1956: Saulē un ēnās
1960: Likteņi

ROMĀNS

1922: Karš (1. daļa)
1926: Karš (2. daļa)
2015: Karš (1., 2., un daļēji saglabājusies 3. daļa)

LUGAS

1905: Brūnā (manuskripts)
1909: Sāpju teika (pirmizrāde Rīgas Latviešu teātrī)

TULKOJUMI

No franču valodas
1930: Merimē, Prospers. Bērtuļu nakts. Rīga: Grāmatu Draugs.

No krievu valodas
1947: Saltikovs-Ščedrins, Mihailovs. Izlase (Kādas pilsētas vēsture. Pasakas). Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1951: Turgeņevs, Ivans. Izlase (Rudins, Priekšvakarā, Mednieka piezīmes). Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1955: Turgeņevs. Ivans. Priekšvakarā. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1957: Dostojevskis, Fjodors. Noziegums un sods. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1954: Turgeņevs, Ivans. Mednieka piezīmes. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1955: Turgeņevs, Ivans. Priekšvakarā. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1960: Turgeņevs, Ivans. Priekšvakarā. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1960: Turgeņevs, Ivans. Rudins. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1960: Turgeņevs, Ivans. Mednieka piezīmes. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
2007: Dostojevskis, Fjodors. Noziegums un sods. Rīga: Zvaigzne ABC.
2015: Dostojevskis, Fjodors. Noziegums un sods. Rīga: Zvaigzne ABC.

No vācu valodas
1908: Ludvigs, Oto. Jautrīte. Rīga: J. Brigaders.
1929–1930: Manns, Tomass. Budenbroki. (kopā ar Lizeti Skalbi, Zelmu Kroderi.) Rīga: Grāmatu Draugs.
1958: Manns, Tomass. Budenbroki. (kopā ar Lizeti Skalbi, Zelmu Kroderi.) Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība
1982: Manns, Tomass. Budenbroki. (kopā ar Lizeti Skalbi, Zelmu Kroderi.). Rīga: Zvaigzne.
2007: Manns, Tomass. Budenbroki. (kopā ar Lizeti Skalbi, Zelmu Kroderi.) Madrid, Spain: Mediasat Group.

No zviedru valodas
1926: Lagerlefa, Selma. Gēsta Berlings. Rīga: Leta.
1927: Lagerlefa, Selma. Kristus leģendas. Rīga: Valters un Rapa.
1936: Lagerlefa, Selma. Gēsta Berlings. Rīga: Valters un Rapa.

DZEJAS RECEPCIJA MŪZIKĀ

Dziesmas ar Kārļa Štrāla dzejas tekstiem komponējuši Jānis Cīrulis, Paula Līcīte, Alfrēds Kalniņš, Jānis Norvilis,Jānis Sieriņš, Jānis Zvaigzne.

PAR STĀSTU KRĀJUMU "DZINTARA VĀRTOS" (1921)

"Štrālam ir sava pusreāla, pusromantiski mistiska pasaule, kurā viņš mīl nogremdēties un uzmeklēt savrupļaužu dvēseles, kuras vislabāk noraksturo viņa paša jau pirmā lielākā prozas darbā dotais apzīmējums "Dieviņa ļaudis". No šiem "Dieviņa ļaudīm" tālu viņš nav aizgājis arī šinī jaunākā grāmatā, kurā sakopoti visvairāk viņa "Dzelmes" pēclaikmeta ražojumi (skaitā astoņi stāsti un viens dramatisks fragments), kaut gan te ieskanas arī dažu plašāku problēmu stīgas ("Dzintara vārtos", "Ziemas pasaciņa", "Sāpju teika"). Tas labi saprotams, ja ievēro Štrāla patstāvīgo individualitāti, kura neļaujas svešiem iespaidiem. Neskatoties uz to, ka autors savus varoņus mēdz nostādīt vairāk vai mazāk reālos apstākļos un stāvokļos, Štrāla stāstu personāžam nav piemērojama ne psiholoģisku tipu, ne arī raksturu mēraukla, bet viņi uzskatāmi drīzāk kā psihopatoloģiskas fragmentāras parādības. Par viņiem gribas teikt nevis "redziet, tādi cilvēki ir pasaulē," bet gan "redziet, arī tādi var būt cilvēki". Zīmīgākais, ka pār daļu no viņiem nolaidusies it kā tautas pasaku vientiesīšu naivuma ēna. Kāda dominējoša tīksme, nojauta vai jūta pārņem visu viņu cilvēcīgo būti, kurai tie, zaudējuši katru skaidru esošā pārredzi un aptveri ap sevi, nevar neklausīt. Kā Poruka ideālisti negribēja redzēt un rēķināties ar citu, izņemot savus ideālus, tā šie Štrāla ļaudis nespēj dariī to. Ir kaut kas liktenīgs viņu klusajā sāpē. Tomēr tie nav gļēvi un pretīgi, un Štrāla veidojumā netop nesimpātiski."

PAR POĒMU "KAUJA PIE GLEMU LIEPAS" (1922)

" [..] autors ar vielu apietas ne kā stingru formu, kontūru, līniju un vispārējās uzbūves veidotājs, bet kā impresionists: visa 33 oktavēs garā vēstule ir kara pulku gaitas, izvēršanās kaujas kārtībā, pašas kaujas, uzvaras un atpūtas impresioniski uztverti acumirkļi, pārtraukti un savienoti ar autora izjūtam un pārdomām. Šie momenti gan izvēlēti smalkjūtīgi un ar gaumi, bet [..] vienkārši, klasiski skaidri un stingri uzbūvētā kompozīcijā viņi neapvienojas. Tas vienkārt. Otrkārt, šajā vēstulē mēs varam novērot, ka tie spēcigie trokšņainie un apdullinoši skaļie notikumi, kādi ir modernās kaujās, pārlūst autora radošā dvēselē. [..] Un ja mēs vērīgi ielasāmies K. Štrāla oktāvēs, piemēram, 16., mēs redzam, ka ne kauju baigais, aizraujošais, nevaldāmais ritms un līdz ar to arī viņās ierauto cilvēka gara pacilātība, dvēseles neprātīgais lidojiens ir tas, kas atspoguļojas autora pantos, bet gan pati kara gājienu, dzīves un kauju ikdienība un tas klusais smeldzošais un dziļais reālisms, uz kuru norādīt man jau ir bijusi izdevība, aplūkojot K. Štrāla stāstošo prozu."

Dambergs, Valdemārs. Kārlis Štrāls. "Kauja pie Glemu liepas". Ritums, 1922, Nr. 7.

PAR ROMĀNU "KARŠ" (1922)

"Kārlis Štrāls savā grāmatā ir teicis daudz laba par apķērīgiem latvju kareivjiem, drošsirdigo Draudiņu, saprātīgo Urbeju, dzejiski izklaidēto Augustu Steģi un arī par savu dzimteni un par tās tautu vispār, bet tas nav šovinists. Autora darbs izpauž viscaur dziļu mīlestību uz zemākiem kareivjiem un nevainīgi cietušo tautu, bet savos vērtējumos tas nav ne demokrāts, ne sociālists, ne vispār politiķis. Tas atsedz arī krievu tautas, krievu virsnieku vājās puses, pasniedz vienā otrā vietā vācu kariķējumus, bet vienmēr un viscaur viņš prot ieturēt robežas, lai neuzbāztos lasītajam ar savu tiesājumu. Jūtīgais sensitīvais Kārlis Štrāls saka, ka viņš gribot ļaut runāt kuram pašam kā galvenam romāna varonim un tad, it kā apķerdamies par šādas objektivitātes neiespējamību, piemetina, ka tas rādīšot, kā karš atspoguļojies nedaudz cilvēku piedzīvojumos un likteņos, bet tas cilvēks, kura kara uztvērumu šai romānā atrodam ir pats Kārlis Štrāls alias Augusts Steģis. Tas ir dzejnieks-artists, tīrasiņu mākslinieks, cilvēks-individuālists, kas savā tuvākā apkārtnē redz un novēro visniecīgakos sīkumus, bet kam nav stipras gribas iedziļināties faktos un teorijās, bet kas ar jūsmīgu, reizēm dziļi intīmu izjūtu veikli iekļauj novērojumus, iespaidus un cilvēkus mistiskās, neizprotamās dzīvības un dzīves rāmjos. Šim artistam ir gaišas reālista acis un sakarīga protokolista prāts, bet šīs savas spējas tas izlieto tikai, lai rādītu, kur vien tas iespējams, ka vienmēr un visur notiek tas, kas nav gribēts, un, ja kas ir noticis, tad šis praktiskais prāts grib vilkt savu aprēķinātaja lomu, izmantojot stāvokli savā labā. Un, ja kas ir pareizs un notiek, tad tā ir intuitīva priekšnojauta, kas darbojas kaut kur dziļāk zem prāta un apziņas. [..]
Autora lēnais temperaments rada romānam pārmēroti plašu episku stilu. Darbība virzās uz priekšu lēnām, bet tais vietās, kur jādefinē savas nojautas un filosofiskā mistika, top pat par daudz smaga. Tur stils kļūst patētisks, un lasītājs jūtas apbērts ar runātajiem, īpatnējiem atkārtojumiem un sinonīmu krusu."

Krauja, Antons. Kārlis Štrāls. Karš. Ritums, 1922, Nr. 9.

Kārlis Strāls

1885–1886
Stukmaņi
Bebrulejas pirmmācības skola"[..] par skolotāju darbojās mūsu tuvāko kaimiņu mājiņas īpašnieka māsa Minkevica Made, kam nebij pašai nekādas skolotājas izglītības, un mācīja tikai pirmskolas vecuma bērnus kaut cik lasīt un rēķināt."

1887–1889
Stukmaņu muiža
Stukmaņu muižas Sofijas skola

1889–1893
Kokneses pareizticīgo draudzes skola
Koknese

1909
Kā eksternis ieguvis skolotāja tiesības.

1894–1902
Pļaviņas
"Juču" mājās palīdzējis tēvam lauku darbos, bijis plostnieks, strādājis par Daugavas pārcēlāju.

1906–1907
Laikraksts "Plēsums" (1906–1907)
Rīga
Redaktors izdevējs

1906–1907
Žurnāls "Dzelme"
Rīga
Redaktors

08.1906–05.1907
Laikraksts "Latvija" (1906–1915)
Rīga
Vietējo ziņu nodaļas vadītājs. Štrāls atlasa ienākošo informāciju, organizē korepondentu tīklu, pats raksta par mākslas novitātēm, tiesu procesiem un ikdienas dzīves problēmām.

1911–1912
Rīgas latviešu izglītības biedrības pamatskola
Zolitūde
Skolotājs

1911–1912
Rīgas latviešu izglītības biedrības pamatskola
Biķernieki
Skolotājs

1919
Novopavlovka, Krasnodaras novads, Russia
Latviešu kolonijā Upmalē mājskolotājs

1902–1905
Ostrava
Toreiz – Polija, Lomžas guberņa. Dienējis 24. Simbirskas kājnieku pulka 8. rotā. Atvaļināts kā rezerves virsnieks praporščika pakāpē.Vēstulē Rūdolfam Blaumanim 1903. gada 20. februārī Kārlis Šrāls raksta: "Gan maz ir zaldātu dzīvē dzejas! Kā radīta viņa, lai padarītu cilvēku par mašīnu. Viena diena līdzinās otrai kā ola olai, svabada laika maz [..]. Grūti ir arī panest cilvēka trūkumu, kas spētu dalīt manas jūtas, pazītu manus ideālus, kas pazītu cik necik mākslu, cienītu daiļumu." (Citēts pēc: Būmanis, Arnolds. Kārlis Štrāls: Dzīves gredzens, 1880–1970. Rīga: Liesma, 1981, 20. lpp.)

07.1914–1918
Rohatina, Ukraine
1914. gada 17. augustā piedalījās smagā kaujā Galīcijā Gnyla Lypa upītes krastos. Šajā kaujā pārdzīvotais ir pamatā pazīstamajai Kārļa Štrāla poēmai "Kauja pie Glemu Liepas Tūdaļ pēc kaujas Štrāls uzraksta sākotnējās 14 oktāvas, kuras nosūta brālim Aleksandram. Poēmas sākums tiek publicēts "Jaunākajās Ziņās, 1915. gada 29. martā (Nr. 86).

1905
Alauksta 17, Rīga
Vairākus mēnešus dzīvo pie Kārļa Jēkabsona viņa dzīvoklī, toreizējā Augustīnes iela.

1906–1907
Avotu iela, Rīga
Apmetas pie brāļa gleznotāja Aleksandra Štrāla. Brāļu Štrālu dzīvoklis kļūst par vietu, kur pulcējas jaunie gleznotāji un literāti, te risinās diskusijas par politiku, literatūru, glezniecību, tiek pārrunāti jaunu žurnālu izdošanas plāni, apspriestas gleznas un stāsti, lasīti dzejoļi. Domubiedru vidū ir Jānis Akuraters, Eduards Cālītis, Antons Austriņš, Linards, Laicens, Jānis Vainovskis, Augusts Baltpurviņš, Kārlis Jēkabsons, Eduards Vulfs, Rūdolfs Blaumanis, gleznotājs Voldemārs Zeltiņš "Apollo" teātra aktieri Bērziņš un Guters, aktieris Viļums Vēveris, Biruta Skujeniece, komponists Jūlijs Sproģis.

1912–07.1914
Stukmaņi
Dzīvo tēva mājās un nododas jaunradei

1918–1920
Novopavlovka, Krasnodaras novads, Russia
Kubaņa, Pavlovkas staņica

1922
Strēlnieku iela 2, Rīga
(Adrese nav precīza.)"[..] liekas, viņš laimīgs ir tikai tad, kad var netraucēti strādāt, kā tas bijis kādreiz, dzīvojot Strēlnieku ielā. Tur [..] mitinājies arī vijolnieks Jūlijs Sproģis, kuram kādreiz naktīs iešāvusies fiksa ideja spēlēt uz vijoles un pie tam ķēķī, kur tas nošu grāmatu nolicis uz plītes vai atstutējis pret trumuli. Tad naktīs Štrāls rakstījis romāna "Karš" 1. daļu, un, klausoties vijoles dīvaini brīnišķās skaņās, darbs veicies viegli, sekmīgi. Tā romāna pirmā daļa ir dzidrāka, skanīgāka par otro, kuru Štrāls rakstījis dziļā vientulībā, nereti nenovēršamu ikdienas sīkumu traucēts." (Ziemeļnieks, Jānis. Ciemos pie rakstnieka Kārļa Štrāla. Jaunākās Ziņas, 1928, 4. februāris.)

1923–1927
Kalnciema iela 2, Rīga
"Štrāls dzīvo tepat Rīgā, tikai ļoti klusi un pāri Daugavai, šai Aharontas upei, kurai otrā pusē dzībojošie rakstnieki nereti paliek noslēgti vientuļi: jūtīgi, kautri un splīna pilni. Tāds palicis arī šīsdienas jubilārs, jo kautrība, dvēselīgs smalkums un gruzdošas sāpes meklējamas viņa raksturā, ko padziļinājuši piedzīvojumi pasaules karā asiņainu cīņu frontēs un padziļinājis arī mūsu nožēlojamais karjerisms, sekla materiālisma pilnais laikmets."Ziemeļnieks, Jānis. Ciemos pie rakstnieka Kārļa Štrāla. Jaunākās Ziņas, 1928, 4. februāris.

1930–1938
Lāčplēša iela 36 - 10, Rīga
Kārļa Skalbes dzīvoklī īrē istabu."Viņa darba istaba Rīgā ir tepat manai blakus. Tur viņš dzīvo kā mūks savā cellē, reti kur iziet, un, kad es vēlā vakara stundā ieeju pie viņa parunāties, viņam blakus uz galda ir kaudze izpīpotu papirosu galu un priekšā – kaudze aprakstītu lapu."Skalbe, Kārlis. Jaunākās Ziņas, 1930, Nr. 267.

1938–1970
Pļaviņas
"Skaldulejas"Par mājas nosaukumu stāsta Kārļa Štrāla dzīvesbiedre Zelma Štrāla: "Senlaikos, 18. gadsimtā, Štrālu dzimtas priekštecis atnācis no zviedru zemes un sēļos ieprecējies. Bet pie senajiem skandināviem taču māksliniekus un sacerētājus sauc par skaldiem. Tāpēc Aleksandrs, Kārlis un Jānis izdomāja tās Skaldulejās."Ķuzāne, Lūcija. Šodien Skaldulejās. Padomju Daugava, 1980, 27. novembris.

07.1916–08.1916
Pjatigorska
Lai atgūtos pēc ievainojuma, Kārlim Štrāla piešķir ceļazīmi uz sanatorijas tipa lazareti Pjatigorskā. No šejienes viņš apceļo Kaukāza ievērojamākās vietas, brauc pa Gruzijas kara ceļu, redz Melno jūru.

23.11.1940–13.06.1942
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Ģertrūdes iela 6, Rīga
Biedrs, izslēgts no savienības 1942. gada 13. jūnijā Latvijas Padomju rakstnieku savienības plēnumā Maskavā – "par dzimtenes un tautas nodevību, pārejot latviešu tautas un visas cilvēces lielākā ienaidnieka vācu fašisma kalpībā" (lēmums plēnuma protokolā).

Pļaviņu Bāru kapi

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1928. gada 14. novembra lēmumu.
IV šķira
1928

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Zemes elpa".
Literatūra
1928