PAR ALEKSANDRA ŠTRĀLA GLEZNIECĪBU
“Aleksandrs Štrāls ir īpata uninteresanta parādība mūsu glezniecībā. Viņa māksla nemeklē ārējoapzeltījumu, virtuozitātes spožumu. Tā ir pazemīga un sirsnīga,īsta savā iekšējā skaņā un dziļi emocionāla savā izkoptajālirismā…”
Siliņš, Jānis. Latvijas māksla 1800–1914, II. sējumā(“Daugava” Stokholmā, 1980).
"Būdams veikls zīmētājs, mākslinieks darbojies grāmatu un žurnālugrafikā, ilustrējis Kārļa Štrāla (Karš, 1939), JāņaJaunsudrabiņa (Jaunsaimnieks un velns, 1932, Atpūtā),Annas Brigaderes (Akmeņu sprostā, 1933, Atpūtā) literārosdarbus. Viņš darinājis dekorācijas Rīgas un provinces teātraizrādēm, neilgi strādājis par skolotāju. 1936.gadā saņēmisKultūras fonda prēmiju par gleznu “Daugava agrā pavasarī”.Trīsdesmitajos gados viņa gleznas tikušas iekļautas VilhelmaPurvīša organizētajās latviešu mākslas izstādēs nozīmīgos Eiropaskultūras centros."
Markēviča, Māra Anna. Ar dvēseles siltumu un rāmu dzīvesprieku. Latvijas Vēstnesis, 2004, 29. jūn.
"... dzīvē būdams atturīgs un kluss, bet cītīgs un ražens glezniecībā, ar saviem darbiem allaž piedalījās visos savu draugu pasākumos. Tādēļ sākot ar 1901. gadu (kad Štrāls sāka izstādīt savus darbus), viņš piedalās vienmēr gandrīz vai visās kopīgās izstādēs. [..] A. Štrāla glezniecības spēka avots — reālisms. Viņa darbu saturs — zemnieku dzīve. [..] Viņa darinātajai ainavai piemīt tīkams klusums un siltums. Štrāls savā mākslā nav svaidījies nedz pa labi, nedz pa kreisi, lai dzītos pēc modernisma. Viņa reālisms, ka allaž bijis vienkāršots zīmējumā, pietiekošs dekoratīvs plankumu sadalījumā ar zināmām impresijas ieskaņām krāsās, palicis gandrīz četrdesmit gadus negrozīts. Tikai drošāks, dziļāks un izkoptāks tas tapis. A. Štrāla ilustrācijas seko tam pašam vienkāršības principam."
Bajārs, Andis. Aleksandrsam Štrālam sešdesmit pieci gadi. Laikmets, Nr.26 (23.06.1944)