Kārlis Konrāds Ulmanis

Kārlis Konrāds Ulmanis ir dzimis mācītāja Kārļa Kristāna Ulmaņa un viņa sievas Marijas Šarlotes dzimušas fon Dālas (von Dahl) ģimenē. 

Kārlis Konrāds Ulmanis ir strādājis par mācītāju Lugažos un pētījis, vācis, apkopojis un tulkojis latviešu tautasdziesmas.

Publikācijas periodikā

1874: Sachen des lettischen Volksliedes und seiner Melodie. Zeitung für Stadt und Land, Nr. 265
1877: Volkslied und Volkscharakter. Baltische Monatsschrift, Nr. 12. 

Krājumi

1874: Lettische Volkslieder übertragen im Versmaass der Originale [atdzejotājs - iekļautas latviešu tautasdziesmas, tulkotas vācu valodā]. Riga
1874: Latviešu tautas dziesmas 1. burtnīca [sakārtotājs, krājumā izmantotas jau iepriekš G. Bitnera savāktās dziesmas].
1875: Latviešu tautas dziesmas. 2. burtnīca [sakārtotājs, abās burtnīcās kopā 4793 dziesmas]. 

Kad sešdesmito gadu beigās manis savāktie krājumi, ieskaitot Bitnera vērtīgo krājumu (Latviešu literārās biedrības mēnešraksts "Magazin" VIII), sasniedza 10.000 četrrinžu, no kurām 7000 dziesmiņu bija manis paša pierakstīti, vajadzēja domāt par izdošanu. Tām vajadzēja nākt klajā Latviešu literārās biedrības 50 gadu jubilejā kā jaunam, paplašinātam Bitnera dziesmu izdevumam. Kad bijām vienojušies par attiecīgo metodi, Valkas un Lugažu mācītājs K. Ulmanis laipni uzņēmās dziesmu sakārtošanu. Bija paredzēts dziesmas grupēt pēc satura - par ģimenes dzīvi, mīlestību, precībām un kāzām, nodarbošanos un darbiem (zemkopību un lopkopību) priekiem un bēdām utt., ievērojot arī to pierakstīšanas veidu, lai gūtu pārskatu par vietējiem dialektiem (..). Par nožēlošanu tika iespiesti tikai divi izdevumi, kas ietvēra apmēram pusi no manis savāktajiem krājumiem. Redzes vājums un vēl citi iemesli kavēja mani turpināt darbu. Es to nekādā ziņā nenožēloju, jo manas ieceres vēlāk tika realizētas daudz apjomīgākā un pamatīgākā veidā. Kādreizējais Maskavas virsskolotājs K. Barons savās "Latvju dainās" šo darbu ir teicami novedis jau līdz desmitajam sējumam, un droši vien, neskatoties uz savu lielo vecumu, arī pabeigs.

Augusts Bīlenšteins. Kāda laimīga dzīve. Rīga, 1995, 276.-277. lpp.

Ulmaņa uzskatos izcelsim tikai svarīgākos momentus: 1) ka latviešu tautas dzeja ir tuva dabai un 2) tautas dzeja tautām ir vienības saite (..) Ulmanis pieslienas - un ne bez pamata - humanitātes apustulim Herderam, kas mācēja sadzirdēt "tautu balsis". Un Ulmanim tā domāt bija visas tiesības, jo, pats latvietis nebūdams, viņš līdz ar tēvu bija nodevies latviešu tautasdziesmu kārtošanai. Bija arī latviešu tautasdziesmas tulkojis vāciski, dodams šai laukā labāko tulkojumu, kāds līdz šim iznācis. Tātad viņš izjuta, ka tautas dzeja vieno. Bet, ja viņš arī robežu, ko tautu starpā novelk rase un vēsture, nebūtu diezgan uzsvēris, vienu tomēr, viņa izteiksmei piesliedamies, varēsim ar prieku apgalvot - ka vienas tautas locekļiem pašiem savā starpā līdzās tēvu valodai tautas dzeja ir stiprākā vienības saite. 

Ludis Bērziņš. Greznas dziesmas. Rīga, Zinātne 2007, 267. lpp.

Viņš [Kārlis Konrāds Ulmanis] izstrādā plašu teoriju par tautasdziesmu dalījumu "pilnvērtīgo" tautu episkajās dziesmās un visām "primitīvajām" tautām zināmajās liriskajās dziesmiņās. Starp pēdējām ieskaitāmas arī latviešu tautasdziesmas - to tēma ir primitīvi dabas un cilvēku attiecību tēlojumi, tās nav saistītas ar melodiju un nekāds nacionālais raksturs tajās nevar izpausties. Viss, kas vērtīgs latviešu tautas dzejā. tai skaitā arī mēģinājumi veidot garākas dziesmas, aizgūts no vāciešiem un kristīgās baznīcas. Tikai vācu mācītāju un muižniecības daudzu gadu ilgās pūles devušas iespēju latviešiem saglabāt viņu vienkāršās dziesmiņas, tikai ar vācu palīdzību var sākt veidoties latviešu tautas dzeja. 

Ojārs Ambainis. Latviešu folkloristikas vēsture. Rīga: Zinātne, 1989, 52. lpp. 

Carl Conrad Ulmann

Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība
loceklis

1844–1849
Rīgas guberņas ģimnāzija
Rīga
Precīzs mācību laiks nav noskaidrots

1849–1852
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Studē teoloģiju

1855–1856
Halles Universitāte
Halle
Studē teoloģiju 

04.1857–1890
Lugaži
Pēc pārbaudes gada Mazsalacā un Valmierā iesvētīts Lugažu draudzes mācītāja amatā. Īsi pirms nāves emeritējas. 

11.1890
Cimzes kapi
Apglabāts blakus tēvam Lugažu draudzes kapos.