Meklēt

Kārlis Hūgenbergers

2 bildes
Karls Frīdrihs Jākobs Hūgenbergers
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003. LLV
Karls Frīdrihs Jākobs Hūgenbergers
Attēls no LNB digitālās bibliotēkas: https://dom.lndb.lv/data/obj/31627.html
Lomas: dzejnieks, tulkotājs

01.04.1784 – 07.03.1860

Kārlis Hūgenbergers (Karl Friedrich Jacob Hugenberger, 1784–1860) – Baltijas vācu mācītājs, tulkotājs un dzejnieks. Studējis teoloģiju Jēnas un Vircburgas universitātēs un papildinājies Heidelbergā un Strasburgā, strādājis par mājskolotāju un vēlāk mācītāju Kurzemē. Napoleona iebrukuma laikā Krievijā (1812–1814) Hūgenbergers kopā ar diviem saviem audzēkņiem pavadījis Poltavā, kur iemācījies krievu valodu. Bijis Latviešu literārās (draugu) biedrības biedrs un publicējies laikrakstā "Latviešu Avīzes".Tulkojis un lokalizējis sava laika vācu dzeju un prozu – Johana Volfganga Gētes, Frīdriha Šillera, Johana Pētera Hēbela, Gotfrīda Augusta Birgera, Augusta Kocebū darbus, kā arī fabulas un brāļu Grimmu pasakas. Hūgenbergers pirmais atdzejojis no krievu valodas Ivana Krilova fabulas. Tulkojumiem raksturīga laba latviešu valoda un formāla un stilistika tuvība oriģinālam. Hūgenbergers rakstījis arī par latviešu poētikas jautājumiem, turklāt – pirmais to darījis latviešu valodā.

  • Darba autors (65)
  • Tulkotājs (12)
  • Atdzejotājs (5)
  • Recepcijas persona (15)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    01.04.1784
    Kuldīga

    Miršanas laiks/vieta

    07.03.1860
    Jelgava

    Personiska informācija

    Kārlis Hūgenbergers ir senas Kurzemes vācu dzimtas loceklis. Viņa sencis Francis Hūgenbergers jau 1616. gadā irKuldīgas rātskungs. Franča dēls Jākobs Hūgenbergers aizsāk dzimtas mācītāju dinastiju.
    Kārlis Hūgenbergers ir dzimis Jākoba dēla, tobrīd - Kuldīgas skolas priekšnieka, vēlāk – Landzes mācītāja Kārļa Valentīna Hūgenbergera (1742-1802) ģimenē, izglītojies Rindā pie mācītāja Johana Zamuela Hilnera, studējis Jēnas (1801-1804) un Vircburgas (1805) universitātēs teoloģiju.

    1815. gada janvārī Kārlis Hūgenbergers apprec Karolīni Luīzi Šarloti Reimeri (Reimer,?-1827), Kurzemes baznīcas galvas Piltenes mācītāja Reimera meitu. Pēc viņas nāves Hūgenberegers1828. gada 13. septembrī stājas otrajā laulībā ar Līdu Štāli (Lyda Stahl, ?-1880). Dēls Kārlis Valentīns Emīls Hūgenbergers (1818-1891) arī ir mācītājs un skolotājs.

    Profesionālā darbība

    DARBĪBA LITERATŪRĀ

    Raksti par poētiku
    1827: H-r. Erfahrungen für die lettische Verskunst. Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft. Bd. II, St.1.
    1855: Hgnbrgr. Kāds vārdiņš pār pēršu un rīmju skolu. Latviešu Avīžu pielikums. nr. 44.
    1856: Hgnbrgr. Kāds vārdiņš pār pēršu un rīmju skolu [turp.] Latviešu Avīzes. nr. 29., nr. 30.

    Dzejas un dziesmu krājumi
    1826, 1827: Derīgs laika kavēklis, latviešiem par labu sarakstīts. Jelgava.
    1830: dzeja krājumā Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft. Bd.II, St.3. u.c.
    1832: Veca mācītāja prieku svētdienā. Jelgava: Stefenhāgens un dēls. [3 dziesmas mācītāja J.Z.Hilnera 50.dzimšanas dienā]
    1844: Garīgas dziesmas Latviešiem no jauna iztulkotas un noskandētas. Jelgava: J.F.Steffenhāgens un dēls.
    1848: Dziesmas, ar ko apsveicināja Piņķu-baznīcas-draudze savu mīļu mācītāju Johann Andreas Poorten, kas piecdesmit gadus savā amatā, 6tā Janvār dienā 1848. [Rīga: V.F. Hekers].
    1850: Lielajs Kristaps jeb Kristus-nesējs. Svēta pasaziņa no Ārlavas mācītāja Kārļa Hugenberger; Jelgava: J.F.Stefenhāgens un dēls, t.p. 1860: Rīga: V.F.Hekers. [23 dziesmas].
    1852: Goda dziesma ķeizariskai Augstai mācītāju skolai uz viņas zelta goda kāzām, ko debess tēvs un krievu tautas zemes tēvi tai laimā likuši sadzīvot, pazemīgi dāvāta latviešu draugu biedrības vārdā no biedrības priekšsēdētāja Kārļa Hugenberger, [veltījums Tērbatas universitātei - dzeja paralēli latviešu un vācu valodā]. Jelgava: J.F.Stefenhāgens.
    1853: Draugu vaiņaks, ko kapā guldītam draugam J.Spāģam par piemiņu tautas brāļi pinuši. Jelgava: J.H.Hofmans un A.Johansons [piemiņas rakstu un dzejoļu krājums skolotājam Jānim Spāģim, t.sk. K.Hūgenbergera dzejolis].
    1855: Daždažādi raksti no Kārļa Hugenberger, atlaista Ārlavas mācītāja. Jelgava: J.F.Stefenhāgens un dēls [G.A.Birgera un A.fon Kocebū darbu atdzejojumi].
    1855: Vidzemes augsti cienīgu Ģenerālzuperdentu Gustav Reinhold fon Klot ar šiem rakstiem sveicina kā savu iecēlēju Latviešu draugu biedrība. Rīga: V.F.Hekers [Dzejoļu kopa fon Klota 50gadu amata jubilejā, starp tiem Hūgenbergera panti].
    Rokraksts: Rūniķis lapšu Kūms, pēc Luibeķeru izdeves 1498.gadā vecvācu valodā pirmoreiz iedriķetas [poēma, tās pamatā Vācijā, Francijā, Nīderlandē izplatīts folkloras motīvs par viltīgo lapsu. Rokraksts LNB R kolekcijā.

    Raksti par valodu
    1829: Ueber die regelmäßige Aussprache der lettischen Vocale; nur ein Versuch. In: Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft. Bd. I St.2.
    1830: Von den Adverbien; Von der Präposition; Von den Conjunctionen. In: Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft. Bd. II St.2.

    Izglītojoša literatūra
    1851/1852: Kapeiķu grāmatiņas (Schillings-Bücher) no Amburģes. Nr.1 [reliģiski didaktiski teksti un dziesmas zemniekiem], Nr.2 [stāsts "Nabaga Dārtele" un M.Lutera vēstules dēlam tulkojums]; Nr.3 un Nr.4 [garīgu dziesmu tulkojumi], Nr.5 un Nr.6 [M.Lutera biogrāfija un trīs Lutera dziesmas]. Jelgava: F.G. Lukas.
    1853: Mārtiņš, tas bandinieks, kas sava saimnieka padomu klausīdams, pats par saimnieku ir palicis. Jelgava: J.F. Stefenhāgens un dēls. [J.Gothelfa romāna "Uli der Knecht" pirmās daļas pārstrādāts tulkojums].

    Manuskripti LU AB Retumu krājumā: K. Hūgenbergera vēstules vācu valodā un vairāki literāri sacerējumi.
    LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājumā: dziesmu cikls par Mārtiņa Lutera dzīvi "Lutera gods", humoristisko dzejoļu kopa "Daždažādi raksti, IV sašuvums"; studentu dziesmu krājums "Derības un biedrības dziesmas jaunajiem brāļiem Tērpatē dāvātas no Vecā Kārļa"; poēma "Rūnikis lapšu kūms".

    Citātu galerija

    "Slavens rakstnieks, vairāk teorētiskā vīzē, bet praktiskā vīzē, lai gan cieši tajā mēģinājās, netapa Stenderim klāt... Viņa dzejas vairāk prātu attīsta nekā sirdi silda".

    Ernests Dinsbergs. Skolas bibliotēkas grāmatas. Rokraksts. LU LAB R 1878.

    "Salds Tev nu snaužams ir miegs, kas no pasaules rūpēm vairs traukts nav,
    Kamēr no trūdiem pats Dievs pastarā dienā Tev` cels.
    Visiem tu biji še mīļš, jo tu dziedāji skanīgi, jautri
    Latviešu mēlē papriekš spēcīgs kā cits jau neviens.
    Karstas mums asaras birst, Tavu kapu daudz slacinādamas:
    Agri Tu esi par daudz gājis no šejenes nost".

    Juris Alunāns. Hūgenberģerim. Krājumā "Dziesmiņas", 1867.

    Saiknes

    Jānis Spāģis - Aizbildnis

    Nodarbes

    dzejnieks
    tulkotājs

    Dzimtais vārds

    Karl Friedrich Jacob Hugenberger

    Pseidonīms

    Kārlis Dievpalīgs, Ārlavas mācītājs, K. Hgnbrgr.

    Dzīvesvieta

    Landzes mācītājmuiža
    Landze
    Pavadījis bērnības gadus, tēvam kalpojot par Landzes mācītāju.

    1812–1813
    Kremenčuka
    Kā mājskolotājs pavadījis Napoleona kara gadus kopā ar saviem audzēkņiem – fon Korfa bērniem.

    Izglītība

    Rindas mācītājmuiža
    Rinda
    Pirmā izglītība pie mācītāja Johana Zāmuela Hilnera (Hüllner).

    1801–1804
    Jēnas Universitāte
    Jēna
    Teoloģijas studijas

    1804–1805
    Vircburgas Jūlija Maksimiliāna Universitāte
    Vircburga
    Teoloģijas studijas

    Dalība organizācijās

    Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība

    Darbavieta

    1814–1851
    Ārlavas evaņģēliski luteriskā draudze
    Ārlava
    Draudzes mācītājs, apkalpo arī Rojas filiālbaznīcu.

    Apglabāts

    11.03.1860
    Jelgava
    Apbedīts Sv. Jāņa baznīcas kapos.