Kārlis Egle
02.06.1887 – 25.06.1974
Kārlis Egle (1887–1974) – bibliogrāfs, literatūrvēsturnieks, tulkotājs. Rūdolfa Egles brālis. Kārlis Egle noorganizēja un vadīja Oskara Jēpes bibliotēku Cēsīs un Rīgā. Kopā ar brāli Rūdolfu Egli nodibināja un vadīja latviešu literatūras vēstures un kritikas žurnālu "Latvju Grāmata" (1922–1931), kurā ievietots daudz Egles rakstu. Bija Rīgas pilsētas Misiņa bibliotēkas (kopš 1954. gada ZA Fundamentālās bibliotēkas nodaļas) vadītājs (1925–1952), pēc tam līdz 1966. gadam ZA Fundamentālās bibliotēkas galvenais bibliogrāfs. Tulkojis V. Šekspīra, A. Kuprina, V. Katajeva, R. Kiplinga, M. Ļermontova, Ļ Tolstoja, A. Puškina, un R. Tagores darbus. Publicējis dzejoļus, rakstus par literatūru un tās darbiniekiem, sagatavojis izdošanai un komentējis latviešu, krievu un cittautu klasiķu kopotos rakstus. No 1946. līdz 1947. gadam Kārlis Egle bija ZA Valodas un literatūras institūta Bibliogrāfijas un dokumentācijas nodaļas vadītājs. No 1946. līdz 1952. gadam LVU Filoloģijas fakultātes paša noorganizētās bibliotēku zinātnes katedras vadītājs, docents, arī Pedagoģiskā institūta lektors. Grāmatas "Īsa latviešu bibliogrāfijas vēsture" (1957) autors. Latvijas Padomju rakstnieku savienības biedrs (1957), LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1945).
Dzimšanas laiks/vieta
02.06.1887
Vasarāji
Dzimis Druvienas pagasta "Mazvasaraudzos" (tagad – "Vasarāji").
Miršanas laiks/vieta
25.06.1974
Rīga
Personiska informācija
Dzimis lauku saimnieka ģimenē. Brālis – Rūdolfs Egle.
Daļu bērnības aizvadījis pie vecvecākiem Adulienas Zeltkalnā.
1920. gada 6. jūnijā Vecpiebalgas baznīcā apprecējies ar Elmīru Veismani (1895–1979).
Profesionālā darbība
Ieguldījums izdevējdarbībā un bibliotēku darbā
Ap 1920.–1922. gadu noorganizējis un vadījis grāmatizdevēja un tirgotāja Oskara Jēpes maksas bibliotēku Cēsīs un Rīgā.1922. gadā pārcēlies uz pastāvīgu dzīvi Rīgā, kur turpinājis darbu Jēpes grāmatu veikalā un apgādā, izraudzījies apgādājamo literatūru, pulcinājis ap apgādu autorus, veicinājis izdodamo grāmatu kvalitātes paaugstināšanu. Organizējis izdevumu sērijas, pievērsies sistemātiskai literatūrzinātnes darbu publicēšanai. Vadījis un rediģējis sērijas "Bērnu un jaunatnes literatūra" un "Bērnu literatūra". Organizējis kultūrvēsturiski nozīmīgos izdevumus "Atziņas" (1–3, Cēsīs, 1923–1924) un Kaudzītes Matīsa "Atmiņas no tautiskā laikmeta" (1–2, Cēsīs, 1924).
No 1925. līdz 1952. gadam Rīgas pilsētas Misiņa bibliotēkas vadītājs. Atstājis nozīmīgu ieguldījumu Misiņa bibliotēkas attīstībā: 1932. gadā panācis obligātā brīveksemplāra piešķiršanu, papildinājis krājumu ar iztrūkstošajiem latviešu grāmatu izdevumiem, iedibinājis grāmatu apmaiņu ar ārvalstu bibliotēkām, ieguvis krājumam daudzus rokrakstu arhīvus.
30. gados piedalījies Latvijas Bibliotekāru biedrības aktivitātēs: vadījis biedrības bibliogrāfijas sekciju, organizējis literatūras izstādes, uzstājies bibliotekāru sanāksmēs un publicēja rakstus par dažādiem grāmatniecības un bibliotēku darba jautājumiem. 1946. gadā noorganizējis LVU Bibliotēku zinātnes katedru, līdz 1952. gadam bijis LVU mācībspēks.
Literārā darbība
Periodikā publicējis dzejoļus un īsprozas darbus.Pirmā publikācija – "Telegramma" žurnālā "Vārdotājs" 1906. gadā (6. nr.) – satīra par vācu muižniekiem sakarā ar 1905. gada revolūciju.
Sastādītie, rediģētie krājumi un bibliogrāfijas
Kārlis Egle publicēja periodikā gan bibliogrāfiskus, gan literatūrvēsturiskus rakstus par Teodoru Zeifertu, Jāni Misiņu, Rūdolfu Blaumani, brāļiem Kaudzītēm, Ļevu Tolstoju, Morisu Māterlinku, Novālisu u. c.Sastādījis vai komentējis rakstu un kopotu rakstu (Jāņa Poruka, Jāņa Ziemeļnieka, brāļu Kaudzīšu, Rūdolfa Blaumaņa, Eduarda Veidenbauma, Linarda Laicena u. c.) izdevumus, kā arī sagatavojis bibliogrāfijas par Raini, Andreju Upīti, Vili Lāci. Savāca un sagatavoja publicēšanai, pievienojot īsas bibliogrāfiskas ziņas, latviešu rakstnieku autobiogrāfiju krājumu "Atziņas" (1–3, 1923–1924).
Kopā ar Antonu Birkertu sakārtojis atmiņas par Rūdolfu Blaumani (1962).
Kārlis Egle papildināja Teodora Zeiferta "Latviešu rakstniecības vēsturi" (2–3, 1930–1934), bija redaktors "Latviešu literatūras vēstures" (1–6, 1935–1937) izdevumam (sastādītājs un virsredaktors Ludis Bērziņš).
Piedalījies Jāņa Misiņa "Izlases" (1962) sastādīšanā, sarakstījis tai apceri "Jāņa Misiņa mūža darbs" un sastādījis Jāņa Misiņa darbu bibliogrāfiju.
Monogrāfijas
1935: grāmata par Misiņa grāmatu krātuves vēsturi "Rīgas pilsētas Misiņa bibliotēka 1885–1935"
1957: Īsa latviešu bibliogrāfijas vēsture (līdz 1917. gadam)
Sakārtotie krājumi
1923–1924: Atziņas: latvju rakstnieku autobiogrāfijas (Kārļa Egles sakārtojums un biobibliogrāfija)
Sastādītie kopotie raksti un izlases
1933–1934: Jāņa Ziemeļnieka Raksti 2 sējumos
1939–1941: Brāļi Kaudzītes. Raksti
1942–1943: Valdis. Kopoti raksti (1., 4.–5. sējums; kopā ar Jāni Alksni)
1946–1949: Blaumanis, Rūdolfs. Kopoti raksti 5 sējumos
1958–1960: Blaumanis, Rūdolfs. Kopoti raksti 8 sējumos
1962: Jānis Misiņš. Izlase (sast. bibliogrāfiju, apceres "Jāņa Misiņa mūža darbs" autors)
Bibliogrāfiskie rādītāji
1934: Kronvalda Ata grāmatas un rokraksti
1958: Akadēmiķis Jānis Endzelīns (kopā ar Jāni Paegli)
1958: Latviešu daiļliteratūra krievu un citu PSRS tautu valodās, 1917–1956 (darba vadītājs, citi sastādītāji Voldemārs Jauģietis, Ārija Brempele, Eiženija Peile)
1963: Komponists Jāzeps Vītols
1966: Latviešu periodika, 1768–1919 (kopā ar Āriju Brempeli, Veltu Lūkinu u. c.; papildināts izdevums 1977)
1977: Jānis Poruks: literatūras rādītājs, 1888–1975
Atmiņas par kultūras darbiniekiem
1972: Atmiņas
Lienes Rozes sakārtojumā iznākusi Egles dienasgrāmatas un vēstuļu fragmentu izlase "Manas atziņas" (1980).
Ārzemju autoru darbu tulkojumi
Lielu darbu Egle paveica, tulkodams cittautu rakstnieku (Viljama Šekspīra, Aleksandra Kuprina, Radjarda Kiplinga, Ļeva Tolstoja, V. Katajeva, Mihaila Ļermontova, Aleksandra Puškina, Maksima Gorkija) darbus. Īpaši atzīmējams Egles ieguldījums indiešu rakstnieka Rabindranata Tagores darbu tulkošanā un rakstu izdevuma sagatavošanā (1–9, 1927–1939), kopā ar Rihardu Rudzīti).No angļu valodas
1921: Tagore, Rabindranats. Dārznieks. Rīga: A. Gulbja apgāds. (Atkārtoti izdevumi 1930, 1937, 1958
1923: Kiplings, Redjards. Džungļu grāmata. Rīga: J. Rozes apgāds. (Atkārtoti izdevumi 1926, 1936, 1958, 1982, 2000, 2005.)
1923: Vailds, Oskars. Laimīgais Princis un citas pasakas. Rīga: O. Jēpes apgādībā. (Atkārtoti izdevumi 1937, 1946.)
1930: Tagore, Rabindranats. Gitandžali. Rīga: A. Gulbja apgāds.
1938: Tagore, Rabindranats. Gora. Rīga: A. Gulbja apgāds.
1939: Tagore, Rabindranats. Gāju putni, Zelta laiva. Rīga: Gulbis. (Atkārtoti izdevumi 1999, 2014.)
1956: Tagore, Rabindranats. Katastrofa. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. (Atkārtoti izdevumi 1958, 1960, 1993, 2012.)
1960: Tagore, Rabindranats. Gāju putni. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1969: Kiplings, Radjards. Blēņu stāsti maziem bērniem. (Kopā ar Vizmu Belševicu.) Rīga: Liesma. (Atkārtots izdevums 1994.)
2000: Šekspīrs, Viljams. Hamlets. Rīga: Zvaigzne ABC. (Atkārtots izdevums 2019.)
2004: Tagore, Rabindranats. Iemīļotā veltes. (Kopā ar Rihardu Rudzīti.) Rīga: Jumava.
No franču valodas
1921: Mopasāns, Gijs de. Slokas stāsti. Cēsis: O. Jēpes apgādiens.
1923: Prevo Antuāns. Manonas Lesko un kavaliera Grijē piedzīvojumi. Rīga: Leta.
No krievu valodas
1928: Kuprins, Aleksandrs. Granātu aproce un citi stāsti. Rīga: Leta.
1928: Tolstojs, Ļevs. Bērnība. Rīga: VAPP Jaunatnes rakstu apgādniecība. (Atkārtoti izdevumi 1941, 1944, 1946, 1978)
1929: Tolstojs, Ļevs. Bērnība; Zēna gadi; Jaunība. Cēsis, Rīga: O. Jēpes apgādībā. (Atkārtots izdevums 1938)
1941: Perovskaja, Olga. Bērni un zvērēni. Rīga: VAPP Jaunatnes rakstu apgādniecība.
1946: Tolstojs, Ļevs. Greizie rati un citi stāsti. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1960: Kuprins, Aleksandrs. Izlase. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1965: Puškins, Aleksandrs. Dubrovskis. Rīga: Liesma.
No vācu valodas
1926: Altenbergs, Pēteris. Ezermala. Rīga: Leta.
Citātu galerija
"[..] Mūžam rosīgais, pienākumu apkrautais, bet nekad ne steidzīgais, vienmēr pamatīgais un neatlaidīgais meklētājs, kārtotājs, rakstītājs. Redzu viņu acu priekšā: liela auguma, plecīgs vīrs, mazliet ironisku smaidu lūpās, ļoti vērīgu un pētīgu acu skatienu. Tāds viņš gāja cauri dzīvei gadu desmitus, un darbu kalni nenolieca viņa plecus. Nolieca vienīgi vecums, bet arī tas spēja viņu nogurdināt tikai tad, kad devītais gadu desmits jau bija pusē. [..]
"Skolā Kārlis Egle bija gājis maz, gandrīz visas viņa zināšanas bija iegūtas pašmācības ceļā. Pastāvīgā lasīšana un mācīšanās palīdzēja veidot viņa raksturu, padarīja viņa skatienu asu un redzīgu, pastiprināja iedzimto kritisko pieeju parādībām un atziņām. Taču viņš smagi izjuta autodidakta trūkumus: nebija pietiekami vispusīgu zināšanu, dzīves aina bija jāsaliek kā mozaīka no izlasīto grāmatu atziņām, bet šai ainā palika daudz tukšu un neskaidru vietu. Izveidojās zināms mazvērtības komplekss, kas izzuda tikai pēc daudziem gadiem līdz ar paša spēku un varēšanas izaugsmi. Līdz tam katrs augstskolā pabijis cilvēks likās liela autoritāte, un pirmām kārtām šāda autoritāte bija brālis Rūdolfs, kura uzskatiem Kārlis pakļāvās ilgi, vēl 20. un 30. gados.
Liela ietekme K. Egles garīgajā augšanā bija personiskajam kontaktam ar izciliem kultūras darbiniekiem. Pirmie dziļākie iespaidi bija bērnībā, klausoties J. Poruka sarunas ar tēvu. [..] Sevišķa nozīme bija draudzībai ar J. Misiņu un T. Zeifertu: viņi ievirzīja K. Egli darba nozarēs, kas kļuva par viņa dzīves dominējošo līniju. Cik ciešas bija viņu garīgās saites, rāda jau tas, ka abi izvēlējās K. Egli par sava darba turpinātāju.
[..] K. Egle paveica daudz. Viņa darba spējas bija ārkārtīgi lielas. Viņa darba diena sākās piecos no rīta un beidzās pēc pusnakts. Rakstīšanai tika veltītas agrās rīta un vēlās vakara stundas, diena pagāja kārtējā bibliotēkas vai universitātes darbā. Šajā laikā izveidojās arī viņa kontakti ar rakstniekiem un grāmatniecības darbiniekiem. Viņa konsultācijas izmantoja bezgala daudzi, jo Kārlim Eglem bija lieliska atmiņa, viņu dēvēja par dzīvo enciklopēdiju. Nebija cilvēka, kam viņš atteiktu palīdzību. Pirmā atbilde gan bieži bija: "Meklē pats!" – bet tad sekoja vajadzīgais paskaidrojums."
Konstantīns Karulis. Kārlis Egle latviešu kultūras darbā. Karogs, Nr. 6, 01.06.1987, 148.–152. lpp.
Avoti
Lilija Limane (b. g.). Šķirklis Egle Kārlis. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/1561/
Saiknes
Aleksejs Arturs Dzens-Ļitovskis - Skolnieks
Elmīra Egle - Sieva
Jānis Šmits - Domubiedrs
Rūdolfs Egle - Brālis
Dzīvesvieta
Zeltakalns
Daļu bērnības aizvadījis pie vecvecākiem Adulienas Zeltkalnā.
1906
Rīga
1906. gadā pārcēlies uz Rīgu, lai sagatavotos iestājeksāmeniem Viļņas karaskolā.
02.1917–1918
Druviena
1917. gada februārī pēc demobilizācijas atgriezies Druvienā.
Izglītība
1897
No 1897. gada mācījies pie mātesbrāļa, skolotāja Jāņa Zībiņa.
1898
Odzienas pagastskola
Vietalva
Mācījies Vietalvas Odzienas pagastskolā.
1899–1900
Ziemera Kaktiņu pagastskola
Kaktiņi
Mācījies Ziemera Kaktiņu pagastskolā.
1900–1902
Šļukuma Neibeizera ministrijas skola
Šļukums
Mācījies Šļukuma Neibeizera ministrijas skolā, ko beidzis 1902. gadā.
1906–1907
Rīga
1906. gadā devies uz Rīgu, lai sagatavotos iestājeksāmeniem Viļņas karaskolā. Mācījies pašmācībā, taču atmetis nodomu par karaskolu un 1907. gadā, nokārtojot pārbaudījumus kā eksterns, ieguvis tautskolotāja tiesības.
1925
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
20.–30. gados (precīzi nezināms) Latvijas Universitātē kā brīvklausītājs apmeklējis lekcijas vēsturē, literatūrā un mākslā.
Darbavieta
1902–1906
Vasarāji
Pēc skolas beigšanas no 1902. līdz 1906. gadam strādājis lauku darbus tēva saimniecībā.
1908
Alūksne
1908. gadā uzsācis skolotāja darbu Alūksnes divklasīgajā elementārskolā.
1908–1914
Lugaži
No 1908. līdz 1914. gadam strādājis par skolotāju Alūksnē, Lugažos, Ziemerī un Druvienā.
1908–1914
Druviena
No 1908. līdz 1914. gadam strādājis par skolotāju Alūksnē, Lugažos, Ziemerī un Druvienā.
1910
Ziemera Kaktiņu pagastskola
Kaktiņi
1910. gadā sācis strādāt Ziemera pagastskolā, kurā agrāk pats mācījies.
1917–1918
Druvienas pagastskola
"Vecā skola", Druviena
Pēc demobilizācijas 1917. gada februārī atgriezies Druvienā, strādājis pagastskolā un piedalījies vietējā sabiedriskajā dzīvē.
1918
Sanktpēterburga
1918. gadā apciemojis brāli Rūdolfu Petrogradā un īslaicīgi strādājis par bibliotekāru Krievijas Zinātņu Akadēmijas bibliotēkā Petrogradā.
1922–1925
Krišjāņa Barona iela 24/26, Rīga
No 1922. līdz 1925. gadam Oskara Jēpes lasāmbibliotēkas vadītājs.
1922–1925
Oskara Jēpes izdevniecība
Krišjāņa Barona iela 24/26, Rīga
No 1922. līdz 1925. gadam Oskara Jēpes izdevniecības Bērnu un jaunatnes literatūras sērijas vadīja Kārlis Egle, viņš bija arī Jēpes izdevniecības literārais konsultants.
1922–1931
Žurnāls "Latvju Grāmata" (1922–1931)
Rīga
Kopā ar brāli Rūdolfu Egli nodibināja un vadīja žurnālu "Latvju Grāmata".
1925–1952
Rīgas pilsētas J. Misiņa bibliotēka
Rīga
Rīgas pilsētas Misiņa bibliotēkas vadītājs. 1952. gadā no Misiņa bibliotēkas vadības atstādināts.
1945–1946
Latvijas Valsts universitātes Latviešu valodas un literatūras institūts (1945–1946)
LVU Latviešu valodas un literatūras institūta Bibliogrāfijas un dokumentācijas nodaļas vadītājs
1946–1952
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
1946. gadā noorganizēja LVU Bibliotēku zinātņu katedru (vēlāk nodaļu), bija tās vadītājs un lasīja lekcijas līdz 1952. gadam.
1946–1947
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
No 1946. līdz 1947. gadam – ZA Valodas un literatūras institūta Bibliogrāfijas un dokumentācijas nodaļas vadītājs.
1952–1966
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka
Riharda Vāgnera iela 4, Rīga
Līdz 1966. gadam Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālās bibliotēkas galvenais bibliogrāfs.
Dienests
1914–02.1917
Krievijas Impērijas armija
Kijiva
No 1914. līdz 1917. gadam bija mobilizēts Krievijas armijā. Cīnījies frontē Galīcijā, ievainots, ārstējies Kijivā. Pēc izārstēšanās atzīsts par armijai nepiemērotu un līdz 1917. gadam kalpojis par ārrindnieku hospitālī. 1917. gada februārī demobilizējies.
1919–1922
Latvijas armija
No 1919. līdz 1922. gadam bija mobilizēts Latvijas armijā.
Dalība organizācijās
1922–1939
Latvju mākslas aģentūra
Biedrs
1930
Latvijas Bibliotekāru biedrība
Rīga
30. gados piedalījies Latvijas Bibliotekāru biedrības aktivitātēs: vadījis biedrības bibliogrāfijas sekciju, organizējis literatūras izstādes, uzstājies bibliotekāru sanāksmēs un publicējis rakstus par dažādiem grāmatniecības un bibliotēku darba jautājumiem.
1957
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Rakstnieku savienības biedrs
1960
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka
Riharda Vāgnera iela 4, Rīga
60. gados viens no ZA FB Grāmatniecības vēstures komisijas dibinātājiem.
Ceļojums
03.1931
Merana
Ārstējot plaušu kaites, 1931. gada martā kopā ar Elmīru devies uz Meranu Itālijā.
Apglabāts
Vecpiebalgas Vidus kapi
Apbedīts Vecpiebalgas Vidus kapos.