Jūlijs Vecozols
12.02.1884 – 15.03.1945
Jūlijs Vecozols (1884–1945) – rakstnieks, publicists, literatūrkritiķis, tulkotājs un žurnālists. Literāro darbību sācis 1905. gadā, iesaistījies arī revolucionārajā kustībā, kuras dēļ līdz 1921. gadam atradies emigrācijā Vācijā, Šveicē, Liebritānijā, Francijā, Itālijā un Amerikas Savienotajās valstīs. Rakstījis romānus, stāstus, tēlojumus un lugas. Daiļradē pievērsies hernhūtisma, dievturības ideju un modernā cilvēka uzskatu attiecību saskarsmei. Vācu un franču valodā publicējis rakstus par Raiņa, Rūdolfa Blaumaņa u. c. latviešu rakstnieku darbiem, par latviešu literatūras un folkloras jautājumiem. Latviešu periodiskajos izdevumos rakstījis par latviešu literatūru. Tulkojis no angļu, franču un vācu valodas.
Dzimšanas laiks/vieta
12.02.1884
Nītaure
"Lakšu Klincenieki".
Miršanas laiks/vieta
15.03.1945
Jēna
Miris no asins saindēšanās.
Personiska informācija
Dzimis rentnieka, hernhūtieša ģimenē.
1904: pievērsies revolucionārajai kustībai.
1905–1921: emigrācija Cīrihē, Šveicē. Dzīvojis arī Francijā, Itālijā, Anglijā, bijis valodas skolotājs, bankas ierēdnis. Divus gadus dzīvojis Amerikā. Strādājis par korespondentu itāļu, angļu, zviedru laikrakstos.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Pirmie literārie mēģinājumi
Ap 1900: pirmie literārie mēģinājumi. Rakstījis lugas, iesniedzis teātriem, bet tās nav pieņemtas.
1905: pirmā publikācija – Frīdriha Nīčes dzejoļa "Sveicinājums" atdzejojums laikraksta "Apskats" pielikumā.
Stāstu krājumi
1912: "Uz baltās zvaigznes" (vācu valodā "Auf dem weissen Stern").
1936: "Dzīves krustceļos".
Stāsti
1922: "Madonna un Venēra".
Romāni
1922: "Lai nāk Tava valstība" (vācu valodā laikrakstā "Volksrecht" 1917, grāmata latviešu valodā 1922).
1927: "Dzidra" (atkārtots izdevums 1997).
1936: "Dansingu tvanā" (atkārtots izdevums 1994).
1942: "Precību valgos" (atkārtots izdevums 1994).
1942: "Gunvaris".
Lugas
1914: "Divkauja" ("Druva", 9/12).
1935: "Aivests".
Eseju un literāru apceru krājumi
1932: "Dzīvā dzīve".
1944: "Atspīdes".
Monogrāfijas
1923: "Dantes Dievišķās komēdijas komentāri".
1936: "Viktors Igo".
Citi darbi
1918: apcere "Rīga un Daugava latviešu folklorā" (vācu valodā "Riga und die Duna im Spiegel der lettischen Volksdichtung").
1934: viens no grāmatas "Teātra vēsture" līdzautoriem.
Vairāki darbi palikuši manuskriptā.
Daiļradē pievērsies hernhūtisma, dievturības ideju un modernā cilvēka uzskatu attiecību saskarsmei.
Vācu un franču valodā publicējis rakstus par Raiņa, Rūdolfa Blaumaņa u. c. latviešu rakstnieku darbiem, par latviešu literatūras un folkloras jautājumiem. Latviešu periodiskajos izdevumos rakstījis par latviešu literatūru.
CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI
No angļu valodas
1941: Džims Felāns "Zaļais vulkāns".
1941: Ričards Oldingtons "Tīrās debesis".
No franču valodas (tulkojis lugas latviešu teātriem)
1924: Alfonss Dodē "Vēstules no manām dzirnavām".
1924: Žana Rišpēna "Dons Kihots" (teātrī).
1926: Alfonsa Dodē romāna "Sapfo" dramatizējums (teātrī).
No vācu valodas
1942: Volfs Meiers-Kristians "Angļu-žīdu apvienība: kapitālistiskās pasaules kundzības izcelsme un darbība".
LATVIEŠU AUTORU DARBU TULKOJUMI
Uz franču un vācu valodu
1928: R. Blaumaņa "No saldenās pudeles" (teārī Briselē).
Vācu un franču valodā tulkojis Raiņa dzeju, savus u. c. autoru darbus.
Citātu galerija
PAR JŪLIJU VECOZOLU
"Jūliju Vecozolu iedomājot, man aizvien ir priekšstats par mūžīgo emigrantu. Vecozols tāds īstenībā bija visā savā dzīvē. Nekur un nekad īsti piesiets, nekur īsti iesakņojies. Mūžīgs nemiera gars. Klaiņotājs, meklētājs."
Antikus. Jūlija Vecozola pēdējā stunda. Latvju Ziņas, nr. 15, 23.02.1949.
PAR JŪLIJA VECOZOLA DAIĻRADI
"Vecozola literāro darbu idejisko saturu, kā pamatoti aizrāda viņa apcerētājs Jānis Rudzītis, nosaka trīs faktori – augšana hernhūtiešu ģimenē, tautas tradīcija un Vakareiropas kultūra. Tas vērojams jau sākot ar viņa pirmo, Davosā izdoto noveļu krājumu "Uz baltās zvaigznes", tālāk romānos "Lai nāk Tava valstība", "Dzidra", "Gunvaris". Vecozols rakstījis arī stāstus, drāmas, literāras apceres. Ievērojami darbi ir monogrāfija par Viktoru Igo un komentāri Dantes "Dievišķīgajai komēdijai". Vecozola galvenais nopelns gan latviešu, gan citās valodās publicētajos rakstos ir tas, ka viņš allaž pasvītrojis mūsu tautas seno izcelšanos un slaveno pagātni, tāpat piederību Rietumeiropas kulturālo un brīvo tautu saimei."
A. J. Miris Jūlijs Vecozols. Tēvija, nr. 87, 13.04.1945.
Saiknes
Dora Švīkule - Dzīvesbiedre
Pseidonīms
Baltimārs
Dzīvesvieta
Mores pagasts
"Vecviļas".
Francija
Itālija
Lielbritānija
Amerikas Savienotās Valstis
1886–1889
Mores pagasts
"Krieviņi".
1921–1923
Rīga
1932–1944
Rīga
Izglītība
Nītaures draudzes skola
Nītaure
Rīgas Vācu amatnieku biedrības skola
Rīga
studējisfilozofiju, literatūru, valodas Cīrihē
Sorbonnas Universitāte
Parīze
Studējis franču literatūras zinātni.
Parīze
Mākslas vēsture Parīzes mākslas akadēmijā.
Monpeljē Universitāte
Rue Auguste Broussonnet 163, Montpellier
Studējis franču literatūras vēsturi, folkloru, salīdzinošo filoloģiju.
Bernes Universitāte
Hochschulstrasse 6, Bern
Studējis valsts zinātni un tautsaimniecību.
1892
Mores pagastskola
More [uo]
1923–1932
Monpeljē Universitāte
Rue Auguste Broussonnet 163, Montpellier
Studējis literatūru.
Darbavieta
Rīga
Strādājis kantorī un mācījis privātskolniekus.
Jaunais Rīgas latviešu teātris (1902–1905)
Lāčplēša iela 25, Rīga
Rīgas 1. pilsētas teātris
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
1910
Amerikas Savienotās Valstis
Piedalījies Amerikas latviešu sociālistiskās strādnieku federācijas darbā, rediģējis tās laikrakstu "Proletariets".
1914–1917
Cīrihe
Cīrihes laikraksta "Volksrecht" teātra un literatūras kritiķis.
1917
Berne
Krievijas telegrāfa aģentūras vadītājs.
1923
Laikraksts ''Par Labāku Dzīvi''
Rīga
Redakcijas kolēģijas loceklis.
1932–1944
Rīga
Strādājis par ierēdni Zemes bankā, tulkojis lugas Rīgas teātriem.
Dalība organizācijās
Parīze
Parīzes latviešu biedrības priekšnieks.
Šveice
Šveices rakstnieku biedrības biedrs.
Emigrē
1905–1907
Cīrihe
09.1905
Berlīne
1944
Vācija