Jōņs Lukaševičs

JEZUĪTA MISIJAS

Mācījies Viļņas klostera skolā. 1716. gadā iestājies jezuītu ordenī Viļņā, kur ieguvis nepieciešamo izglītību, studējis filozofiju un teoloģiju.

Pēc studiju beigšanas ieradies Daugavpilī un uzsācis darboties latviešu zemē. Par priesteri iesvētīts 1729. gadā. Nodevies latviešu valodas studijām no 1729. līdz 1731. gadam, labi iemācījies latviešu valodu, lai varētu uzņemties jezuītu misionāra pienākumus Latgales novada latviešu draudzēs. Bijis viens no spējīgākajiem Inflantijas bīskapijas katoļu darbiniekiem.

No 1731. gada dzīvojis Latgalē. Savas misijas gaitas sācis 1730. gadā. Kā priesteris un misionārs strādājis Varakļānu un Preiļu apvidos, Izvaltā, Dubnā un Pušā.

Varakļānu grāfa Jāņa Borha aicināts darbojies Borkovas (Barkavas) draudzē ap 1731. līdz 1740. gadu.

No Barkovas misijas pārcēlies uz Asūnes – Izvaltas apvidu, kur pavadījis mūža pēdējo posmu – apmēram 39 gadus.

LITERĀRĀ DARBĪBA UN TULKOJUMI

Pirmā Latgales grāmata: katoļu dziesmu grāmata

Ar 1730. gadā Viļņas jezuītu tipogrāfijas iespiesto dziesmu grāmatu "Katoliszka Dzismiu gromota Dīvam Wysuwarygam por gūdu un Latwiszym por izmocejszonu" tiek datēts latgaliešu literatūras vēstures sākums.

Grāmata rakstīta latīņu šriftā un latgaliešu valodā. Uzskatāms, ka šī ir pirmā latgaliešu valodā un latīņu burtiem drukātā grāmata.

Tā ir arī pirmā Lukaševiča izdotā garīga satura grāmata. Grāmatu Jōņs Lukaševičs esot izplatījis arī Borkovas draudzē. Līdz drukas aizliegumam no 1765. līdz 1871. gadam grāmata piedzīvojusi 15 atkārtotus iespiedumus. Latgales katoļiem tā kalpoja kā lūgšanu, dziesmu un valodas mācību grāmata.

Pirmā līdz mūsdienām saglabājusies latgaliešu grāmata "Evangelia toto anno..."

1753. gadā Viļņā izdotā grāmata "Evangelia toto anno" ir sarakstīta augšzemnieku izloksnē un ir vecākā latviskā evaņģēlija grāmata Latgales latviešiem. Evaņģēliju tulkojumi un tiem pievienotās dažas lūgšanas ir neliela grāmatiņa, kas iespiesta antīkvā pēc poļu tā laika rakstības parauga. Grāmata iznākusi 300 eksemplāru tirāžā.

Grāmata "Evangelia toto anno.." tiek uzlūkota par latgaliešu rakstu valodas pamatu. 1753. gada evaņģēliju tulkojums, kas balstīts uz poļu valodas rakstības principiem, tā aizsāktā rakstības un valodas izteiksmes tradīcija noteica latgaliešu rakstību vairāk nekā 150 gadu garumā, līdz Kazimira Skrindas 1906. gada tulkojumam. Tā ir atstājusi lielu ietekmi arī uz mūsdienu latgaliešu rakstu valodas normām.

Grāmata dažkārt dēvēta arī par "Asūnes evaņģēliju", – tieši Asūnes draudzē dota atļauja grāmatas drukāšanai, jo Asūnē tajā laikā atradās Livonijas bīskapa vietnieka Juzefa Mloževska sēdeklis.

Ilgu laiku pieņemts uzskatīt Jōņu Lukaševiču par šīs grāmatas autoru un izdevēju. Mūsdienās izplatīta arī versija, ka evaņģēliju tulkojuši laicīgi garīdznieki. Tulkojums varētu būt vairāku autoru darbs; šādu viedokli atbalsta literatūrvēsturnieks Aleksejs Apīnis.

2004. gadā Latviešu valodas institūts izstrādāja grāmatas atkārtotu izdevumu (redaktores Dr. Anna Stafecka, prof. Ilga Jansone, ar valodnieces Annas Stafeckas apcerējumu).

Citi darbi

Jōņs Lukaševičs sarakstījis un izdevis arī citas garīga satura grāmatas, taču daļa no tām izdotas bez paraksta. Sarakstījis un izdevis arī "Katoļu Kateķizmu".

1765: "Expeditor in viam aeternitatis..."
1766: "Katoliszka pilnejga ticeibas moceiba ar vaicošonom un atbildeišonom", iespiesta Viļņā.

PAR JŌŅA LUKAŠEVIČA DARBĪBU UN IETEKMI

"Mūža pēdējo posmu – apmēram 39 gadus misionārs Jānis Lukaševičs pavadījis Izvaltā. Viņš, darbodamies ilgus gadus latviešu zemē, bijis īsts latviešu tautas draugs un apustulis. Viņu pazinuši visu apkārtnes draudžu latvieši un katoļticīgie ļaudis."

Latkovskis, Donāts. Jānis Lukaševičs. Rīgas Vēstnesis, Nr. 14-15, 1939. 3. lpp.

"Hronists par J. Lukaševiču saka: "Ar bagātu mūžu un nopelniem, būdams par dekānu, viņš pārspēja visus Lietuvas provinces garīdzniekus... Apustuliskajā darbā viņš bija ļoti pacietīgs un ar lielu centību apmeklēja slimos, sludināja Dieva vārdus un nenogurstoši pildīja apustuliskā vīra pienākumus.""

Broks J. Jānis Lukaševičs. Latgales kultūras darba entuziasti. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 4.-5. lpp.

PAR JŌŅA LUKAŠEVIČA IZDEVUMIEM UN LATVIEŠU VALODU TAJOS

"Pirmās katoļu grāmatas gan rakstītas un iespiestas latviešu vidus izloksnē. Bet luterānismam izplatoties, par katoļu centru kļuva Latgale. Tāpēc jau 18. gs. sākumā ieraugām grāmatas latgaļu izloksnē. Še garīgie gādnieki vairs nebija tik daudz vācieši, bet gan vairāk poļi. Tāpēc arī rakstība, teikumi, liels skaits vārdu tur poliski. Kā viens no cītīgākiem latgaļu garīgiem rakstniekiem minams jezuits Johans Lukaševičs (Lukaszewicz). Viņš dzīvojis Daugavpilī ap 18. gs. vidu un bijis pazīstams kā stingrs katolis, kas nav taupījis spēkus cīņā pret luterismu un par katolicisma nostiprināšanu Latgalē. Lukaševičs 1765. g. par jaunu izdeva grāmatu "Katoliszka Dzīsmui gromota Divam wyssuwarygam por gūdu un Latwiszym por izmociejszonu sarakstita un izdrukowota Wilniē pi Baznickungu Jezuitu" (pirmais izdevums 1730.). Domājams, ka viņš izdevis arī katķismu, evaņģelijus un citus garīgus rakstus."

Prande Alberts. Latvju rakstniecība portrejās. Rīga: Leta, 1926. 57. lpp.

"J. Lukaševiča tulkojums, kā saka M. Bukšs, liecina, ka "Lukaševičs ne tikai ir labi pratis latviešu valodu, bet arī centies izsargāties no visiem nelatviskiem vārdiem... Vārdu krājuma ziņā ir jāsaka, ka šim tulkojumam ir skaidra, tīra un latviska valoda. Vārdu formas un locījumi ir tikai latviski... Šis tulkojums ir viens no labākajiem vecākās latviešu valodas paraugiem."

Broks J. Jānis Lukaševičs. Latgales kultūras darba entuziasti. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 4.-5. lpp.

garīdznieks
misionārs
pedagogs
rakstnieks
tulkotājs

Jānis Lukaševičs, Johans Lukaševičs, Jan Łukaszewicz

Daugavpils
Pēc studiju beigšanas ieradies Daugavpilī un uzsācis darboties latviešu zemē. No 1731. gada dzīvojis Latgalē.

Viļņa
Mācījies Viļņas klostera skolā.

1716
Viļņa
1716. gadā iestājies jezuītu ordenī Viļņā, kur ieguvis nepieciešamo izglītību. Studējis filozofiju un teoloģiju.

Varakļāni
Kā priesteris un misionārs strādājis arī Varakļānu apvidū.

Dubna
Kā priesteris un misionārs strādājis arī Dubnā.

Puša
Kā priesteris un misionārs strādājis arī Pušā.

1718–1719
Kauņa
Strādājis Kauņā par skolotāju.

1730–1749
Preiļi
Priestera un misionāra darbs Preiļos

1731–1740
Barkava
Varakļānu grāfa Jāņa Borha aicināts darbojies Borkovas (Barkavas) draudzē ap 1731. līdz 1740. gadu.

1749–1750
Izvalta
Priestera un misionāra darbs Izvaltā

1751–1753
Vārkava
Priestera un misionāra darbs Vārkavā

1753–1755
Izvalta
Priestera un misionāra darbs Izvaltā

1769–1779
Priestera un misionāra darbs Izvaltā

Izvaltas Romas katoļu baznīca
Apbedīts Izvaltas baznīcas dārzā.