Johanna Konrādija
16.06.1814 – 12.06.1892
Johanna Konrādija (Conradi, 1814–1892), pēc izglītības guvernante, ir Baltijas vācu rakstniece. Konrādija ir dzimusi Salgales mācītāja Ādama Konrādija ģimenē un guvusi labu izglītību mājmācībā. Pēc mājskolotājas eksāmena nokārtošanas viņa ir strādājusi vairākās Baltijas vācu (tai skaitā sava brāļa) ģimenēs par saimniecības vadītāju un mājskolotāju, tad apceļojusi Eiropu, bet pēc atgriešanās pārcēlusies uz dzīvi Jelgavā pie sava brāļa Annas baznīcas mācītājmuižā. Līdz 1888. gadam strādājusi par skolotāju vācu meiteņu skolā. Publicējusies Baltijas vācu turpinājumizdevumos Baltische Monatsschrift un Rigasche Zeitung galvenokārt par pedagoģiskiem jautājumiem – meiteņu audzināšanu ģimenē un izglītošanu, kā arī mājskolotāju sagatavošanu, pienākumiem un tiesībām. Publicējusi romānus Georg Stein oder Deutsche und Letten ("Georgs Šteins jeb vācieši un latvieši", 1864) Vorkämpfer ("Celmlauzis"; Rigasche Zeitung, 1866). Viņas romāns "Georgs Šteins" ir pirmais sacerējums Baltijas vācu literatūrā, kurā risināts latviešu emancipācijas un Baltijas vācu sabiedrības un jaunlatviešu attiecību jautājums. Viņa uzsver, ka latvietis par pilnvērtīgu un izglītotu cilvēku var izaugt tikai stingrā vācu sabiedrības uzraudzībā. Nozīmīga loma romānā atvēlēta arī ebreju audzināšanas un izglītošanas jautājumiem, uzsverot ebreju asimilācijas neizbēgamību vācu sabiedrībā. Johannas Konrādijas darbi sniedz labu ieskatu Baltijas vācu debatēs par nacionālajiem jautājumiem 19. gadsimta 2. pusē; Konrādija pati pārstāv vācbaltiešu sabiedrības liberālo spārnu.