Jēkabs Velme

Jēkabs Velme ir dzimis saimnieka ģimenē, viņam ir divas māsas. Velme pirmās zināšanas iegūst no vecākiem, tad mācās dažas nedēļas pie pagasta skolotāja Talča.

Jēkabs Velme ir precējies ar Matildi, dzimušu Lementi (1864-?), laulībā nākusi pasaulē meita Valda (1889-?).

Atmiņas, t.sk. raksti par laikabiedriem
1914: J. Velmes priekšlasījums Maskavas vēstures un valodniecības pulciņā [atmiņu par jaunību Maskavā pārstāsts]. Dzimtenes Vēstnesis, nr. 55.
1922: Atmiņas no manas Maskavas dzīves [par Brīvzemnieku, Valdemāru]. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr.12, 1233. - 1241.lpp.
1923: Barontēvs un viņa darbs. Brīvā Zeme, nr. 55.
1925: Krišjāņa Valdemāra nacionālisms. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 7.
1925: Krišjāņa Valdemāra personība. Brīvā Zeme, nr. 13, 19, 24, 30.
1925: Krišjānis Valdemārs - mums visiem paraugs. Brīvā Zeme, nr. 268.
1926: Krišjāņa Valdemāra spēka avots. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1926, nr. 1
1928: Krišjānis Valdemārs un viņa darbs. Kuģniecības gadagrāmata, 1925/26. gadam. [Raksts publicēts arī kā atsevišķs izdevums].

Raksti par latviešu tradicionālo kultūru un tautasdziesmu tulkojumi
1885: Leišu tautas dziesma [Pie mana tēva glāžrūšu loga; Šodien alu dzersim, rītā izceļosim]. Austrums, nr. 3, 168. un 193. lpp.
1886: Druskas iz vecām ierašām un māņu ticības, Rūjenes apgabalā salasītas. Austrums, nr. 10/11, 688.-693. lpp.
1887: Leišu tautas dziesma [Ai zaļo, zaļo / Kļaviņa slaikā] Tulkojums. Austrums, Nr.12, 754. lpp.
1916: Par latviešu tautas dvēseli. Līdums nr. 97, 98.

Recenzijas
1887: J.J.Kraševska "Podnieks Jermola" Jaunzemju Jāņa un Andreja Jansona tulkojumā. Austrums, nr. 2, 127.-133. lpp.
1892: Homēra "Odiseja" III burtnīca, K. Mīlenbaha tulkota. Austrums, nr.6, 433.lpp.
1892: "Latviešu rakstniecības teorija", J. Kalniņa sarakstīta. Austrums, nr. 2, 150. lpp.
1898: "Teikums". Kārļa Mühlenbacha apcerēts. Austrums, nr. 3, 239. lpp.
1923: K.Gopers. Krusttēvs Oskars. Drauga pulkveža Kolpaka piemiņai. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 4.
1923: Latviešu literatūra vācu valodā. Latvis, nr. 478.

Daiļliteratūras tulkojumi
1883: Minna fon Barnhelm jeb Zaldātu laime. G.E. Lesinga lugas tulkojums. Liepāja: M. Pētersons.
1885: Nesavaldāmais. I.Turgeņeva stāsta tulkojums. Austrums, nr.1, 33.-51.lpp.
1887: Skati iz bruņinieku laikiem. A.Puškina darba tulkojums. Austrums, nr. 3, 186.-197.lpp.

Publicistika par dažādiem jautājumiem
1885: Kāds svars spēlēm pie audzināšanas. Austrums, nr.1, 29. - 33. lpp.
1887: Latviešu teātra lietā. Gabals iz kādas runas. Austrums, nr. 4, 229.-232.lpp.
1888: Maskavnieku vārdā. Prēmijas par rakstiem iz fizikas un ķīmijas. Austrums, nr. 4, 486. sleja.
1895: Par dabas izlasi pie cilvēkiem. Austrums, nr. 3, 188.-191. lpp.
1916: Jānis Puidags [nekrologs]. Dzimtenes Atbalss, nr. 48.
1922: Nacionālā skola. Latvijas Vēstnesis, nr. 253.
1922: Par komunistu skolu. Latvijas Vēstnesis, nr. 255. un 258.
1922: Tautas un šķiras. Latvijas Vēstnesis, nr. 263.
1923: Garīgas epidēmijas. Brīvā Zeme, nr. 138.
1923: Domas vecā gada vakarā. Latvis, nr. 398.
1923: Mūsu universitāte. Brīvā Zeme, nr. 36.
1923: Par mūsu vidusskolu reformu. Brīvā Zeme, nr. 90.
1923: Par audzināšanas nozīmi tautas dzīvē. Brīvā Zeme, nr.51.

Raksti valodniecībā
1883: Veca latviešu valodas gramatika [par Lotavica Grammatica. Vilnius, 1737]. Balss, nr. 25.
1885: Vēstules par valodu un valodniecību. Austrums, nr. 3, 141.-147. lpp.; nr. 4, 214.-218.lpp.; nr. 6, 345.-349. lpp., nr. 9, 561.-566.lpp.; nr. 11, 689.-695.lpp.
1885: Par latviešu participiem. RLB Zinību Komisijas Rakstu krājums, 3. sējums, 8.-39. lpp.
1886: Vēstules par valodu un valodniecību. Austrums, nr. 2, 131.-136.lpp.; nr. 8, 473.-478.lpp.; nr. 10/ 11., 673.-682.lpp.
1887: Vēstules par valodu un valodniecību. Austrums, nr.6, 329.-338.lpp.; nr. 11, 710.-717.lpp.
1888: Vēstules par valodu un valodniecību. Austrums, nr. 5, 531.-543.lpp.; nr. 12, 1439.-1447.lpp.
1893: Par daudzskaitļa otrās personas galotni. Austrums, nr. 3, 238.-239.lpp.
1893: Par latviešu vokāļu trejādo garumu. Austrums, nr. 9, 245.-248. lpp.; t.p. : RLB ZK rakstu krājums 1894.g. 9. sēj. 23.-28. lpp.
1923: Rūjenes izloksne. Filologu biedrības raksti. 3. sēj., 47.-49. lpp.

[Velme] pierāda savu gara pilngadību un ieiet savas pamatīgās izglītības un augstās kultūras dēļ, daudzkārt kā vienlīdzīgs slaveno zinātnieku, krievu tautas gara aristokrātu vidū. Šeit daži vārdi no tiem: fenomenālais valodnieks T. Koršs (..), vēsturnieks, vēlākais Oksfordas universitātes profesors P. Vinogradovs, viens no gauži nedaudziem ievērojamiem salīdzināmās valodniecības pārstāvjiem Fortunatovs, literatūras vēsturnieks un valodnieks Vsevolods Millers (..), krievu vēsturnieks Kļučevskis u.c. Cik patīkami un jauki bij tērzēt ar Velmes tēvu par šiem vīriem (..). Tad vēroju, cik tuvs viņš bij bijis daudziem no tiem, cik ierosinājumu bij ņēmis un devis, tādos brīžos arī sapratu, cik jauki viņa personībā apvienojās augstā starptautiskā jeb pārtautiskā kultūra ar dziļo dzimtenes mīlestību un savas tautas izpratni, kuru šie ievērojamie vīri nebūt nebija apkaunojuši un nievājuši. (..) Velmem - latvietim, kā universitātes lektoram bij Maskavas mācības apgabalā uzticēta vācu vidusskolu skolotāju pārbaudīšana; tur viņa smagie lēnie soļi esot radījuši allaž lielas bažas un bailes.
No: Arnolds Spekke. J. Velmi
pieminot. Brīvā Zeme, nr. 114 (1928), 23. 05.

1885. gadā sāka iznākt "Austrums", kam savā laikā bija ļoti liels iespaids mūsu skolu jaunatnes garīgā izveidošanā. Ja "Austrums" jau tūdaļ pirmos gados neapstājās, tad tur vienīgi J. Velmes nopelns. (..) "Austrums" palika par mūsu jaunās rakstniecības un rakstnieku šūpuli, kas visiem palika mīļš, bet J. Velmem šis šūpulis maksājis, kā viņš pats aprēķināja, 25 tūkstošus zelta rubļu.. Tā, lūk, pie Velmes redzam to pašu garu, kā pie Valdemāra, Barona, Brīvzemnieka un citiem: viņi savā mūžā nav sakrājuši materiālas bagātības, bet visus savus spēkus un pat savus niecīgos līdzekļus ziedojuši tautas labā.
No: A. Vičs. Jēkabs Velme. Audzinātājs, 1928, nr. 5/6, 130. lpp.

Kad uznāca lielinieku laiki, un mūsu skola ārēji un iekšēji sabruka, kad telpas bija nekurinātas, grīdas netīras, kad skolotāji un skolnieki badojās, nebija mācības līdzekļu, kad muļķīgi dekrēti kavēja racionāli strādāt, un dažs labs no mums zaudēja pacietību, Velme uzturēja mierīgu prātu un darīja visu, ko vien varēja, ticot, ka arī vissliktākos apstākļos pie labas gribas kaut kas ir sasniedzams. Viņš nekad nezaudēja līdzsvaru. Arī pie tiem viņš nepiederēja, kas par jauno kārtību lamājās un tās vainīgos pastāvīgi lādēja. Viņš uz visu notiekošo skatījās kā uz šausmīgu katastrofu, kurā nedrīkst pazaudēt galvu, bet kurā taisni jātop vēl jo stiprākam, vēl jo apdomīgākam un pacietīgākam. (..) No visas viņa personas dvesa pretim brīnišķīgs miers. Un viņa vārdos arvienu atskanēja ticība, ka mūžam tā nepaliks, it īpaši tad, ja mēs paši būsim stipri un gudri. Un nu atkal ticēt gribējās dzīvei un prieks radās, kaut ko darīt.
No: Aleksandrs Dauge. Atmiņas lapa Jēkabam Velmem. Latvju Grāmata, nr. 1(1926), 15. lpp.

Nu izbeigusies dienas karstā svelme,
Lauks citkārt trokšņains - tumsas pilns un kluss.
Pret zvaigznēm vērstām acīm Jēkabs Velme
No darbiem guris atpūšas un dus.
Ap viņu mūžība un debess mieri,
Spožs stars no "Austruma" vēl vij tam pieri.
No: Edvarts Virza. Brīvā Zeme, nr. 111 (1928), 19. maijs.

Mūsdienās [J.Velmes] "Vēstules par valodu un valodniecību" saista ar tēlainu, mūslaiku lingvistiskos apcerējumos neierastu stilu (..). Galveno uzdevumu vēstules noteikti ir veikušas: radīts priekšstats par valodniecību, tās mērķiem, metodēm un sasniegumiem. Mūsu valodniecības vēsturē "Vēstules par valodu un valodniecību" ieņem pirmās vispārīgās valodniecības mācību grāmatas godpilno vietu, un to autors J. Velme būtu pelnījis vairāk vērības, kaut gan kvantitatīvi valodniecībā nav devis daudz.
No: Ina Druviete. Divpadsmit vēstuļu simtgade. Latviešu valodas kultūras jautājumi. nr. 23. Rīga: Avots, 1987, 23.-24.lpp.
Materiāli par Jēkabu Velmi arī arhīvā: LVVA, 7427.fonds, 13. apraksts, 1876.lieta;
Rakstniecības un mūzikas muzejā Velmes fondā; LU AB Misiņa nodaļas Retumu
krātuvē (Velmes vēstules u.c.), kā arī Latvijas Universitātes Zinātniskās bibliotēkas Retumu nodaļā (Velmes bibliotēkas grāmatas, lekciju pieraksti).
Jēkaba Velmes devumam valodniecībā veltīts bakalaura darbs: Evita Meldere. Jēkabs Velme latviešu valodniecībā. Rīga: LU, 2007.

pedagogs
publicists
redaktors
tulkotājs
valodnieks

J.V. ; J. W.

10.1866–04.1867
Ternejas Juratas pamatskola
Vilpulkas pagasts
mācījies vienu ziemu Ternejas pagastskolā pie skolotāja Nolles.

04.1867–12.1869
Rūjienas draudzes skola
Rūjiena
mācījies no 1867. gada pavasara Rūjienas draudzes skolā pie skolotāja Ernesta Aleksandra Šveha (Schwech, 1819-1898).Velme atmiņās raksta: "Rūjenē pie Šveha draudzes skolā iedams, kur mācīja vācu
valodā, sāku lasīt arī vācu grāmatas, kad arī no iesākuma lielāko daļu
nesapratu. Tātad lasīdams iemācījos valodu".

01.1870–1876
Pērnavas ģimnāzija
Pērnava
mācījies Pērnavas ģimnāzijā. Atmiņās raksta: "Pērnavā ģimnāzijā būdams, izlasīju gandrīz visu skolēnu
bibliotēku un augstākās klasēs dabūju grāmatas no ģimnāzijas skolotāju
bibliotēkas, kuru arī pa lielākai daļai izlasīju, sevišķi rakstus, kas zīmējās
uz vēsturi, valodu un filozofiju. Bet arī dabas zinības mani interesēja. Kā
ģimnāzists sakrāju lielu herbāriju, kurā bija gandrīz visi augi, kas atrodami
tai apgabalā. (..) Ģimnāzijā būdams, lasīju arī uz savu roku grieķu un latīņu
rakstniekus, ko nelasa klasē, kā par Apuleja “zelta ēzeli”. Arī klasiskus
franču rakstniekus pa lielākai daļai izlasīju oriģinālā".No: Jēkabs Velme. Latviešu kalendārs ar bildēm. 1891. Jelgava:
Zīslaks, 1890, 57.lpp.

01.1877–12.1879
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
studējis filoloģiju, salīdzināmo valodniecību, nokārto gala eksāmenus decembrī, bet nedaudz vēlāk (1880. V) iegūst cand.comp.ling. grādu [salīdzināmās valodniecības kandidāta grāds vispārīgajā valodniecībā un ģermanistikā]. Zinātnisko darbu izstrādā pie indologa profesora Leopolda fon Šrēdera (Schröder, 1851-1920) par tēmu "Pasīvie aoristi ar -thēn und -ēn Homēra dzejās"; viens no pirmajiem latviešu valodniekiem Tērbatā.Atmiņās raksta: "Tērbatā arī ļoti daudz lasīju (..) kā par tautsaimniecību,
vēsturi, filozofiju, teoloģiju. Kolēģijas apmeklēju kārtīgi, reti tik
izpalikdams. Bet pie tam piedalījos arī pie studentu dzīves, nekur
neatraudamies no jautrības. Laiks no sestdienas pusdienas līdz pirmdienas rītam
arvienu bij atvēlēts jautrībai. Tērbatā arī tūliņ piedalījos pie latviešiem,
lasīdams visus laikrakstus un mēģinādamies ko neko rakstīt, kas gan pa lielākai
daļai palicis nenodrukāts."No: Jēkabs Velme. Latviešu kalendārs ar bildēm. 1891. Jelgava:
Zīslaks, 1890, 57.lpp.1880. IX nokārto virsskolotāja eksāmenu.

1877–1928
Studentu korporācija "Lettonia"
Ülikooli 18, Tartu
Filistrs

1885–1902
Žurnāls "Austrums" (1885–1928)
Maskava
Idejas autors un izdevējs (līdz 1887), redaktors no dibināšanas līdz 1902. gadam."Kad sāka iznākt “Austrums” , mums gan bija literārisks
žurnāls “Rota”, bet ļoti iestidzis tā sauktajā sentimentālajā nacionālismā,
tāpat arī seklā mietpilsonībā, sniegdams labu tiesu no “laika kavēkļa” literatūras.
“Austrums”gribēja būt un arī bija no plašām lasītāju masām neatkarīgs, brīvs
arī no mūsu provinciālisma, brauca dziļākos ūdeņos. Un tomēr viņš bija arī
nacionāla gara apdvests".No: A. Goba. Jēkabs Velme. Ilustrēts Žurnāls, nr. 6(1928), 180. lpp.

1885–1928
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Biedrības biedrs, iestāšanās laiks nav precizēts. Piedalījies arī Zinību komisijas sēdēs.

11.1922–06.1923
Terminoloģijas komisija
Rīga
Strādā Izglītības ministrijai pakļautajā Terminoloģijas komisijā pie tās izstrādāto materiālu sakārtošanas.

08.1880–06.1881
Rūjienas proģimnāzija
Rūjiena
Skolotājs un skolas vadītājs, privāti gudrākajiem skolniekiem māca grieķu un latīņu valodu. Naudas trūkuma dēļ - sākotnējie galvotāji naudu tomēr nedod, skola pārtrauc darbību. Atmiņās raksta: "Rūjenē būdams par skolotāju, nodarbojos ar leišu valodu (..) Arī pats mēģināju ko sacerēt, bet galu galā pārliecinājos, ka neesmu dzejnieks un metu visu pie malas. Še arī pabeidzu tulkot sava mīļākā rakstnieka Lesiņa lugu "Minna fon Bernhelm" (te iepazinos un iedraudzējos arī ar Jaunzemju Jāni, kurš arī tolaik iesāka savu rakstnieka gaitu)."No: Jēkabs Velme. Latviešu kalendārs ar bildēm. 1891.
Jelgava: Zīslaks, 1890, 57.lpp.

01.1882–1918
Maskavas Pētera Pāvila skola
Maskava
Strādā par vācu valodas skolotāju un pasniedz arī latīņu valodu. Dažos avotos - līdz 1922. gada septembrim, bet skola faktiski slēgta 1918.gada janvārī.

01.1883–01.1913
Maskavas Universitāte
Maskava
Izturot 23 kandidātu konkurencē, vācu valodas docētājs, lektors.

10.1918–09.1922
Maskavas Valsts pārvaldes universitāte
Maskava
Lektors, sācis strādāt augstskolā jau tās pirmajā darbības posmā - Aleksandra komercskolā, pēc tās pārdēvēšanas arī vēlākajā Maskavas rūpniecības un ekonomikas institūtā.

01.01.1923–16.05.1928
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Strādā par skolotāju toreiz - Rīgas valsts 1. vidusskolā

01.01.1923–06.1923
Latviešu Jaunatnes Savienības ģimnāzija
Rīga
Strādā līdz mācību gada beigām, māca latviešu valodu un ievadu filozofijā.

01.07.1923–1928
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Vācu valodas lektors; no 1924. gada 1. janvāra - vācu valodas privātdocents Baltu filoloģijas katedrā. 1924. gada 13. septembrī ievēlēts par LU Goda doktoru (honoris causa), bet 24. septembrī saņem LU Goda doktra grādu par filoloģisko zinātņu popularizēšanu, par jauno filologu un valodnieku atbalstīšanu. Velme ir LU pirmais valodnieks - goda doktors.

1914
Sešas nedēļas apceļo Vāciju, Šveici un Itāliju izglītošanās nolūkos

1922–1928
Dzirnavu iela, Rīga
Dzīvo toreizējā Dzirnavu ielā 31 dzīv. 35.

19.05.1928
Rīgas Pirmie Meža kapi
Izvada uz Meža kapiem no korporācijas "Lettonia" dzīvokļa, kuras filistrs bijis Velme. Sēru runu saka prof. V. Maldonis un svētīšanas vārdus bīskaps K. Irbe; akadēmisko saimi pārstāv prof. Dr.med. M. Zīle, Filoloģijas un filozofijas fakultāti - dekāns prof.J. Plāķis; Latviešu biedrību -advokāts Krastkalns un tās Zinību komisiju - prof. P. Šmits, Kr. Valdemāra biedrību - notārs J. Kreicbergs, piedalās arī "Lettonias" seniors K. Bone, Prezidiju konventa seniors J. Spilva, 1. valsts vidusskolas direktors A. Lesnieks u.c.

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu.
III šķira
1926