Terminoloģijas komisija
Terminoloģijas komisija ir izveidota pēc Izglītības ministrijas rosinājuma 1919. gada vasarā Rīgā. Komisijas veidošanas sapulce 1919. gada 6.oktobrī, piedalās: fiziķis F. Gulbis, ķīmijas inženieris J. Prīmanis, filozofs Pauls Dāle, valodnieks E.Blese, arhitekts A.Malvess, ekonomists P. Leitans u.c. Terminu apspriešanas gaitai tiek pieņemts J. Strauberga projekts: apakškomisija -> filologu apakškomisija -> plenārsēde. 1919. gadā izveido: dabaszinātņu, fizikas un matemātikas, medicīnas, tehnisko, valodniecības un filozofijas, juridiski ekonomisko un mākslas sekciju; 1920.gadā: militāro, glezniecības un celtniecības, mūzikas un veterināro sekciju. Katrā darbojas 3-12 nozares pārstāvji; atsevišķā valodniecības komisijā ir 7 locekļi (J. Endzelīns kopš 1920. gada; E.Blese, P.Dāle, V.Plūdons, L.Laicens u.c.), tās uzdevums - iesniegto terminu pārbaude. Terminus apstiprina plenārsēdē, kurā no dažādām organizācijām deleģēto pilntiesīgo locekļu skaits ir 32, tā ir atvērta. Apstiprinātos terminus publicē "Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā" u.c. Komisija darbojas līdz 1921. gadam, līdzekļu trūkuma dēļ darbību pārtrauc. Darbu pārņem Izglītības ministrija, izmanto iepriekšējo struktūru, izdod "Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcu" (1922). 20. gadsimta 30.gados latviešu terminoloģijas komisijas darbojas arī Maskavā, Pēterburgā un citās vietās. Izdod nozaru terminu vārdnīcas. 1946. gadā izveido LPSR Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju. Kopš 1959. gada to iekļauj LPSR ZA Valodas un literatūras institūtā, priekšsēdētāji - institūta direktori - Ē.Sokols, J. Kalniņš, bet faktiski darbu no 1959.gada līdz 1975. gadam veic Rūdolfs Grabis. 1976. g. viņu nomaina A.Blinkena, 1999. gadā - Valentīna Skujiņa. Kopš 2016. gada komisiju vada Māris Baltiņš.