Jāzeps Rancāns
25.10.1886 – 02.12.1969
Jāzeps Rancāns (1886–1969) – garīdznieks, politiķis, pētnieks,
un publicists. Studējis Pēterburgas Katoļu garīgajā seminārā un Pēterburgas
Garīgajā akadēmijā, kur ieguvis maģistra grādu teoloģijā. Ieņēmis Rīgas
arhidiecēzes palīgbīskapa (sufragana) amatu. Trimdā uzņēmās Saeimas
priekšsēdētāja un Latvijas Republikas prezidenta vietas izpildītāja funkcijas.
Dzimšanas laiks/vieta
25.10.1886
Livzinīki
Miršanas laiks/vieta
02.12.1969
Grandrepidsa
Personiska informācija
Dzimis zemnieku Franča (1843–1925) un Joannas (dzimusi
Švāgere; 1848–1925) ģimenē, kurā bija 8 bērni. Divi no bērniem (Ilze un Nikolajs)
mira agrā bērnībā. Jāzeps Rancāns bija 7. bērns ģimenē.
Profesionālā darbība
Jāzeps Rancāns savu literāro darbību uzsāka akadēmijas
laikā, rakstot un publicējot darbus hagiogrāfijā. Par pirmo publikāciju
uzskatāms raksts "Sv. Kazimira poliu kenina dāla dzeives gaita"
laikraksta "Ticeiba un Dzeive" 1908. gada 1. numurā.
1910. gadā viņš latīniski nolasīja referātu "Liber miraculorum sancti
Bernardi" ("Svētā Bernarda brīnumu grāmata"), kurš vēlāk poļu
valodā tika publicēts Mogiļevas arhidiecēzes izdevumā "Wiadomosci
Archidiecezji Mohylewskiej" ("Mogiļevas Arhidiecēzes Ziņas"). Savu
pirmo grāmatu "Reigas veiskupija un jōs veiskupi"
viņš izdeva 1920. gadā.
Aktīvāka literārā un publicistiskā darbība sākās pēc Otrā
pasaules kara beigām. Šajā posmā iznāca tādi Jāzepa Rancāna darbi kā "Goreigō
spāka olūts" (1946), "Svāto Jezupa dzeive" (1946), "Svētā
Jāzepa dzīve" (1949), "Klusās nedēļas dievkalpojumi un Kristus
ciešanu rītāji
" (1951).
Viņš ir bijis līdzstrādnieks tādos periodiskajos izdevumos
kā "Drywa", "Ticeiba un Dzeive", "Katoļu Dzeive",
"Rīgas Vēstnesis", "Zīdūnis", "Sauleite", "Latgolas
Bolss", "Dzeive", "Dzimtenes Balss", "Svētdienas Ziņas",
"Katoļu Vēstis Latviešiem".
Pēc Jāzepa Rancāna nāves tika izdoti divi viņa darbi – "Rakstu
izlase" (1977), kurā apkopoti dažādi viņa raksti, kas tika publicēti
periodiskajos izdevumos, un "Latgaļu katōļu bazneica 1940. godā" (1982).
Reliģiskā literatūra, raksti un pētījumi par reliģiju un
reliģisko organizāciju pētniecības jautājumiem
1908: Sv. Kazimira poliu kenina dāla dzeives gaita
1910: Liber miraculorum sancti Bernardi
1920: Reigas veiskupija un jōs veiskupi
1946: Goreigō spāka olūts
1946: Svāto Jezupa dzeive
1949: Svētā Jāzepa dzīve
1951: Klusās nedēļas dievkalpojumi un Kristus ciešanu rītāji
1982: Latgaļu katōļu bazneica 1940. godā
Rakstu krājumi:
1977: Rakstu izlase
Citātu galerija
"Mūsu bīskapu Jezupu Rancānu pasaulē pazina un mīlēja
vienkāršie ļaudis tāpēc, ka viņš pats ar citiem bija sirsnīgs un vienkāršs.
Viņu pasaulē pazina arī prezidenti, parlamentārieši, kardināļi, akadēmiķi un
zinātnieki tāpēc, ka viņš bija izglītots, kompetents un redzīgs savas tautas un
valsts reprezentētājs sanāksmēs, kur satikās tautu garīgās un laicīgas dzīves vadītāji."
Tihovskis, Heronims (red.); Klīdzējs, Jānis. Bīskaps ar rudzu puķi. Bīskaps Jāzeps Rancāns. Grīnsboro: Astras apgāds, 143. lpp.
"Gadējos satikt veiskupu Rancānu Reigā ari privātos
vīseibos. Zynoms, vysi klotasūšī izaturēja pret jū ar dziļu respektu, kai jau
pret Ekscellenci. Bet jo klotbyutnē nikod nabeja jyutama pīspīsta, nadabeiga,
oficiāla atmosfaira. Veiskups kai persona vīnmār beja laipns, vīnkoršs un
aktivs sarunu rysynotojs. Todēļ saprūtams, ka veiskups Rancāns vysu atmiņā ir
palicis kai humāna un laipna cylvāka lobokais paraugs."
Tihovskis, Heronims (red.); Zeps, Francis. Atmiņas par veiskupu Jezupu Rancānu. Bīskaps Jāzeps Rancāns. Grīnsboro: Astras
apgāds, 154. lpp.
Pseidonīms
Audzēknis
Papildu vārdi
Jezups Rancāns
Dalība organizācijās
Laikraksts "Drywa"
Ņevas prospekts, Sanktpēterburga
Darbojies kā līdzstrādnieks.
Žurnāls "Ticība un Dzeive"
Sanktpēterburga
Darbojies kā līdzstrādnieks.
Laikraksts "Latgolas Vōrds"
Rīga
Darbojies kā līdzstrādnieks.
Žurnāls "Katōļu Dzeive"
Darbojies kā līdzstrādnieks.
Laikraksts "Rīgas Vēstnesis"
Darbojies kā līdzstrādnieks.
Žurnāls "Sauleite"
Rēzekne
Darbojies kā līdzstrādnieks.
Žurnāls "Zīdūnis" (1921–1940)
Rēzekne
Darbojies kā līdzstrādnieks.
Laikraksts "Latgolas Bolss"
Darbojies kā līdzstrādnieks.
Žurnāls "Dzeive" (1948–1988)
Darbojies kā līdzstrādnieks.
Laikraksts "Dzimtenes Balss" (1958–1989)
Darbojies kā līdzstrādnieks.
17.02.1930
Studentu korporācija "Lacuania"
Goda filistrs un ilggadējs Filistru biedrības vadītājs.
Dzīvesvieta
1886–1901
Livzinīki
1901–1918
Sanktpēterburga
1944–1951
Vācija
1951–1969
Grandrepidsa
Izglītība
1896–1899
Zaļmuižas pagastskola
Zaļmuiža
1899–1901
Ludzas apriņķa skola
Ludza
1901–1904
Kronštates ģimnāzija
Kronštate
Pabeidzis ģimnāziju kā eksterns.
1904–1908
Pēterburgas Katoļu garīgais seminārs
Sanktpēterburga
1908–05.1912
Pēterburgas Garīgā akadēmija
Sanktpēterburga
Ieguvis teoloģijas maģistra grādu.
Darbavieta
1912–1914
Pēterburgas Katoļu garīgais seminārs
Sanktpēterburga
Ieņēma profesora amatu.
1912–1914
Sanktpēterburga
Bijis vikārs Pēterburgas Jaunavas Marijas prokatedrāles baznīcā un kapelāns Pēterburgas zēnu un meiteņu ģimnāzijās.
09.1916–1918
Pēterburgas Katoļu garīgais seminārs
Sanktpēterburga
Ieņem profesora amatu.
1920–1924
Aglonas Katoļu garīgais seminārs
Aglona
Ieņēma rektora un profesora amatu.
1922–1934
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
1. – 4. Saeimas deputāts, 2. – 4. Saeimas prezidija loceklis un priekšsēdētāja vietnieks.
1924–1938
Rīgas Garīgais seminārs
Altonavas iela 6, Rīga
Ieņēma rektora un profesora amatu.
1938–1940
LU Katoļu teoloģijas fakultāte
Rīga
Ieņēma dekāna un profesora amatu.
1942–1944
LU Katoļu teoloģijas fakultāte
Rīga
Ieņēma dekāna un profesora amatu.
Dienests
09.1914–11.1916
Bijis 10. armijas kara kapelāns.
Pārapbedīts
03.06.1995
Aglonas Romas katoļu bazilika
Aglona
Pārapbedīts Aglonas bazilikas kriptā.
Apglabāts
Grandrepidsa
Apbedīts Grandrepidsas Augšāmcelšanās kapsētas bīskapu nodaļā.
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
II šķiras ordenis
0