Jāzeps Rancāns

8 bildes

25.10.1886 – 02.12.1969

Jāzeps Rancāns (1886–1969) – garīdznieks, politiķis, pētnieks, un publicists. Studējis Pēterburgas Katoļu garīgajā seminārā un Pēterburgas Garīgajā akadēmijā, kur ieguvis maģistra grādu teoloģijā. Ieņēmis Rīgas arhidiecēzes palīgbīskapa (sufragana) amatu. Trimdā uzņēmās Saeimas priekšsēdētāja un Latvijas Republikas prezidenta vietas izpildītāja funkcijas.

Dzimšanas laiks/vieta

25.10.1886
Livzinīki

Miršanas laiks/vieta

02.12.1969
Grandrepidsa

Personiska informācija

Dzimis zemnieku Franča (1843­–1925) un Joannas (dzimusi Švāgere; 1848–1925) ģimenē, kurā bija 8 bērni. Divi no bērniem (Ilze un Nikolajs) mira agrā bērnībā. Jāzeps Rancāns bija 7. bērns ģimenē.

Profesionālā darbība

Jāzeps Rancāns savu literāro darbību uzsāka akadēmijas laikā, rakstot un publicējot darbus hagiogrāfijā. Par pirmo publikāciju uzskatāms raksts "Sv. Kazimira poliu kenina dāla dzeives gaita" laikraksta "Ticeiba un Dzeive" 1908. gada 1. numurā.
1910. gadā viņš latīniski nolasīja referātu "Liber miraculorum sancti Bernardi" ("Svētā Bernarda brīnumu grāmata"), kurš vēlāk poļu valodā tika publicēts Mogiļevas arhidiecēzes izdevumā "Wiadomosci Archidiecezji Mohylewskiej" ("Mogiļevas Arhidiecēzes Ziņas"). Savu pirmo grāmatu "Reigas veiskupija un jōs veiskupi" viņš izdeva 1920. gadā.
Aktīvāka literārā un publicistiskā darbība sākās pēc Otrā pasaules kara beigām. Šajā posmā iznāca tādi Jāzepa Rancāna darbi kā "Goreigō spāka olūts" (1946), "Svāto Jezupa dzeive" (1946), "Svētā Jāzepa dzīve" (1949), "Klusās nedēļas dievkalpojumi un Kristus ciešanu rītāji " (1951).
Viņš ir bijis līdzstrādnieks tādos periodiskajos izdevumos kā "Drywa", "Ticeiba un Dzeive", "Katoļu Dzeive", "Rīgas Vēstnesis", "Zīdūnis", "Sauleite", "Latgolas Bolss", "Dzeive", "Dzimtenes Balss", "Svētdienas Ziņas", "Katoļu Vēstis Latviešiem".
Pēc Jāzepa Rancāna nāves tika izdoti divi viņa darbi – "Rakstu izlase" (1977), kurā apkopoti dažādi viņa raksti, kas tika publicēti periodiskajos izdevumos, un "Latgaļu katōļu bazneica 1940. godā" (1982).

Reliģiskā literatūra, raksti un pētījumi par reliģiju un reliģisko organizāciju pētniecības jautājumiem

1908: Sv. Kazimira poliu kenina dāla dzeives gaita
1910:
Liber miraculorum sancti Bernardi
1920:
Reigas veiskupija un jōs veiskupi
1946:
Goreigō spāka olūts
1946:
Svāto Jezupa dzeive
1949:
Svētā Jāzepa dzīve
1951: Klusās nedēļas dievkalpojumi un Kristus ciešanu rītāji
1982:
Latgaļu katōļu bazneica 1940. godā

Rakstu krājumi:

1977: Rakstu izlase

Citātu galerija

"Mūsu bīskapu Jezupu Rancānu pasaulē pazina un mīlēja vienkāršie ļaudis tāpēc, ka viņš pats ar citiem bija sirsnīgs un vienkāršs. Viņu pasaulē pazina arī prezidenti, parlamentārieši, kardināļi, akadēmiķi un zinātnieki tāpēc, ka viņš bija izglītots, kompetents un redzīgs savas tautas un valsts reprezentētājs sanāksmēs, kur satikās tautu garīgās un laicīgas dzīves vadītāji."

Tihovskis, Heronims (red.); Klīdzējs, Jānis. Bīskaps ar rudzu puķi. Bīskaps Jāzeps Rancāns. Grīnsboro: Astras apgāds, 143. lpp.
"Gadējos satikt veiskupu Rancānu Reigā ari privātos vīseibos. Zynoms, vysi klotasūšī izaturēja pret jū ar dziļu respektu, kai jau pret Ekscellenci. Bet jo klotbyutnē nikod nabeja jyutama pīspīsta, nadabeiga, oficiāla atmosfaira. Veiskups kai persona vīnmār beja laipns, vīnkoršs un aktivs sarunu rysynotojs. Todēļ saprūtams, ka veiskups Rancāns vysu atmiņā ir palicis kai humāna un laipna cylvāka lobokais paraugs."

Tihovskis, Heronims (red.); Zeps, Francis. Atmiņas par veiskupu Jezupu Rancānu. Bīskaps Jāzeps Rancāns. Grīnsboro: Astras apgāds, 154. lpp.

Pseidonīms

Audzēknis

Papildu vārdi

Jezups Rancāns

Dalība organizācijās

Latvijas Centrālā padome

Laikraksts "Drywa"
Ņevas prospekts, Sanktpēterburga
Darbojies kā līdzstrādnieks.

Žurnāls "Ticība un Dzeive"
Sanktpēterburga
Darbojies kā līdzstrādnieks.

Laikraksts "Latgolas Vōrds"
Rīga
Darbojies kā līdzstrādnieks.

Žurnāls "Katōļu Dzeive"
Darbojies kā līdzstrādnieks.

Laikraksts "Rīgas Vēstnesis"
Darbojies kā līdzstrādnieks.

Žurnāls "Sauleite"
Rēzekne
Darbojies kā līdzstrādnieks.

Žurnāls "Zīdūnis" (1921–1940)
Rēzekne
Darbojies kā līdzstrādnieks.

Laikraksts "Latgolas Bolss"
Darbojies kā līdzstrādnieks.

Žurnāls "Dzeive" (1948–1988)
Darbojies kā līdzstrādnieks.

Laikraksts "Dzimtenes Balss" (1958–1989)
Darbojies kā līdzstrādnieks.

17.02.1930
Studentu korporācija "Lacuania"
Goda filistrs un ilggadējs Filistru biedrības vadītājs.

Dzīvesvieta

1886–1901
Livzinīki

1901–1918
Sanktpēterburga

1944–1951
Vācija

1951–1969
Grandrepidsa

Izglītība

1896–1899
Zaļmuižas pagastskola
Zaļmuiža

1899–1901
Ludzas apriņķa skola
Ludza

1901–1904
Kronštates ģimnāzija
Kronštate
Pabeidzis ģimnāziju kā eksterns.

1904–1908
Pēterburgas Katoļu garīgais seminārs
Sanktpēterburga

1908–05.1912
Pēterburgas Garīgā akadēmija
Sanktpēterburga
Ieguvis teoloģijas maģistra grādu.

Darbavieta

1912–1914
Pēterburgas Katoļu garīgais seminārs
Sanktpēterburga
Ieņēma profesora amatu.

1912–1914
Sanktpēterburga
Bijis vikārs Pēterburgas Jaunavas Marijas prokatedrāles baznīcā un kapelāns Pēterburgas zēnu un meiteņu ģimnāzijās.

09.1916–1918
Pēterburgas Katoļu garīgais seminārs
Sanktpēterburga
Ieņem profesora amatu.

1920–1924
Aglonas Katoļu garīgais seminārs
Aglona
Ieņēma rektora un profesora amatu.

1922–1934
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
1. – 4. Saeimas deputāts, 2. – 4. Saeimas prezidija loceklis un priekšsēdētāja vietnieks.

1924–1938
Rīgas Garīgais seminārs
Altonavas iela 6, Rīga
Ieņēma rektora un profesora amatu.

1938–1940
LU Katoļu teoloģijas fakultāte
Rīga
Ieņēma dekāna un profesora amatu.

1942–1944
LU Katoļu teoloģijas fakultāte
Rīga
Ieņēma dekāna un profesora amatu.

Dienests

09.1914–11.1916
Bijis 10. armijas kara kapelāns.

Pārapbedīts

03.06.1995
Aglonas Romas katoļu bazilika
Aglona
Pārapbedīts Aglonas bazilikas kriptā.

Apglabāts

Grandrepidsa
Apbedīts Grandrepidsas Augšāmcelšanās kapsētas bīskapu nodaļā.