Jānis Steiks

Jānis STEIKS (1855-1932) ir dzimis saimnieka Pētera Steika un viņa sievas Lēnas, dzimušas Jirgensones ( Jürgensohn) ģimenē, kurā auguši vēl divi brāļi - vēlākais mācītājs Pēteris Steiks (1879.27.09.-1957.05.06), kas kalpojis Filadelfijā, un Kārlis Teodors Steiks. Ap 1906. brāļi izceļo uz ASV pie Jāņa Steika un apmetas tur uz patstāvīgu dzīvi. Kārlis Teodors Steiks papildinājies Hārvarda Universitātē un ieguvis maģistra grādu ķīmijā, pie Jāņa Steika bijis draudzes
ērģelnieks un kordiriģents.

Pēc Latvijas preses ziņām : Steiku neoficiāli uzraudzīja četru dažādu slimību speciālisti un viņu spriedums tas, ka Steiks ir tikai savādnieks. No: Kārlis Krūmājs. Dīvainā mācītāja - dzejnieka Jāņa Steika dzīve un dzeja. Jaunākās Ziņas, nr. 214 (1932), 22.sept.

Raksti presē un grāmatās
1877: Gaidīts vārds vecākiem [par vietējās muižnieces dibinātu meiteņu skolu Skultē]. Mājas Viesis, nr.4 (1877), 22.janv.
1898: Evanģeliski - luteriskās koloniāldraudzes Gruzijā. Baznīcas Vēstnesis, nr. 3, 101.-107.lpp.
1898: Kolonizācija Gruzijā [par vācu kopienu Gruzijā]. Baznīcas Vēstnesis, nr. 5, 173.-176. lpp.
1914: Runa pie Jāņa Cimzes kapa (1881). Grām. Juris Kalniņš (Sast.). Jānis Cimze, Vidzemes skolotāju semināra pirmais direktors, Rīga. 66.-67. lpp.

Dzeja dzīves laikā periodikā un krājumos
1882: Zvēr tēvijai! Pagalms, nr. 15, 124. lpp.
1882: Dzīve un nāve. Pagalms, nr. 24
1885: Tur kur - netika šurp. Austrums, nr. 6, 349. lpp.
1885: Dusiņa ir klusiņa. Austrums, nr. 11, 688. lpp.
1886: Vajag diet, kad vaigi zied. Austrums, nr. 1, 74. lpp.
1886: Rija. Jocīga pasaka. Austrums, nr. 10/11, 723. lpp.
1886: Dievs ir. Rota, nr. 24, 239. lpp.
1896: Ak, Kungs un Dievs. Baznīcas Vēstnesis, nr. 10, 311. lpp.
1896: Ziemsvētku dziesma. Baznīcas Vēstnesis, nr.12, 382. lpp.
1906: Vakars nav kars. Stari, nr. 3, 140. lpp.
1906: Vielas veiksme [Latvijas un latviešu vārda skaidrojums un dzejolis]. Svētdiena pēc Epifaneijas [Pārpublicējums no avīzes "Dieva Sveiksme"]. Vārdotājs, nr. 1.
1906: Strādnieks. Slepenpolicists. Kurat dzīvību [pārpublicējums no avīzes "Dieva Sveiksme"]. Vārdotājs, nr. 6, 15. marts, 87. lpp.
1905-1921: I believe. Patriotic creed. Bostona [gads nav precizēts]
1921: Latvia`s Opera. Ņujorka.
1923: Hiavata. Amerikāniešu aizvēsturiskais epos, latviski tērpts.
1924: Samuēls. Rīga [dziesma ar Stefena Adamsa melodiju].
1926: Viņa Augstai excelencei Saiemas Prezidentam Paulam Kalniņa kungam padevīgi pasniedz rev. Jānis Steiks, mācītājs Limbažos . Limbažos [daļa no dzejojuma - veltījums K.Ulmanim -publicēta arī atsevišķi].
1926: Reformācijas piemiņai. Latvijas Sargs, nr. 246, 31. okt.
1926: Golgatā. Kalvarī . Limbaži.
1927: Jānim Čakstem [veltījums sakarā ar Čakstes nāvi]. Brīvā tēvija nr. 139, 19. marts.

Kā īpatnējs patriots Steiks parādās īpaši pēckaŗa gados, kad viņš laiž klajā dīvainā stilā tērptus dzejas darbus un notura priekšlasījumus, kur no sava viedokļa pauž latvju tautas un kultūras slavu un senumu. Cauri visām jocīgām kuriōzitātēm te jūtama īsta mīlestība uz tautu. 80. gados Steika dzejoļi saista ar savdabīgo, vietām pat grūti saprotamo izteiksmi, kas dažā ziņā tuva vēlāko impresionistu, tā saukto dekadentu, izteiksmei. Steiks ir īpatnējākais liriķis 80. gados, bet toreiz maz ievērots. Blakus dziesmai "Šie kauli, šī miesa", viņa labākais dzejolis ir prātnieciski noskaņotais "Dzīve - nāve" (1882) ar neaizmirstami skaisto pirmo pantu: "Es kāpu tik augsti, kur saulīte dej, Kā sarkana puķe tā sirsnīgi smej, Tur zeltīti purpura pumpuri zeļ, Un daba tur laimi ar kausiņu smeļ." Tomēr Steiks, dzejnieka darbību drīz pārtraukdams, nepaguva savu talantu attīstīt līdz gatavībai, kādu aizsniedza, piemēram, izteiksmē par viņu vienkāršākais Esenberģis.
Pēteris Ērmanis. Lirika 80. gados. No: Latviešu literātūras vēsture. III sēj., Rīga: Literātūra, 1935, 49.lpp.

Tautas sapņus sapņodams, tumsā ieraudzīju zvīksni,
Pērkons rūca, mēnesim mesdams pāri varavīksni.
Kumeļš brāzās saslējies, šurp no debess dārziem sveiks,
Jāja mani mudināt slavas darbos Jānis Steiks.
Vilis Cedriņš. Slavas dziesma Jānim Steikam no cikla "Vainagi veļu kalnā". No: Vilis Cedriņš. Raksti, I sēj. Daugava, 1965, 253. lpp.

Pats īpatnējākais "Dieva Sveiksmē" ir tas, ka J. Steiks lieto seno grieķu poētisko formu - epifāniju. (Pasaules rakstniecībā plaši pazīstamas "Ulisa" autora Dž.Džoisa epifānijas.) Šķiet, Tev, Kamila, būs interesanti ieskatīties J. Steika epifānijā, tamdēļ citēšu dažas rindas: EPIFANEIJA: "Apsaule, tev ir saule, / Kas mūžam saulīga,/ Pasaule ap to aule, / Bez jaudas snaudīga. Neskaitāmas šurp acis / Uz tumsu izlejas, / Jo saule ir tas tacis, / Kur lejas ielejas. [..] Ciktāl mūsu saules spēks sniedz, tiktāl iet viņas valde. Viņa valda visapkārt sevi. Saule sauc šo savu valdes apkārtni par Apsauli."
Arvīds Grigulis. Divdesmit ceturtā vēstule (Mans mācītājs). No: Labvakar, Kamila! Epistulāras atīdes par literatūru, teātri un dzīvi, Rīga: Liesma, 1984, 246.lpp.

Jānis Steiks ir šodien gandrīz pilnībā aizmirsts dzejnieks un publicists, kas bija latviešu dekadences priekštecis un viens no spilgtākajiem pagājušā gadsimta 80. gadu dzejniekiem. Steiks mītiskās jaunrades jomā cieši saistīts ar Jāni Raini. Šai jomai pieder arī viņa 20. gs. sākumā izdotā avīze ["Dieva Sveiksme", 1906], kurai nav līdzinieces joprojām latviešu kultūrā. Jāņa Steika biogrāfija bija viens dēku eposs, kas apbrīnojami savijies ar viņa paša rakstīto [..] Steiks viens no pirmajiem latviešu dzejā izmanto pārnesuma (enjambement) māksliniecisko efektu un arī ir viens no pirmajiem, kas aizsāk fantastisko etimoloģiju (kuli tur: kultura) žanru. [..] Tipoloģiski Steiku skaņu maģijas, skaņu simbolisma mēģinājumi [..] radniecīgi 19. gs. franču dzejneka A.Rembo mēģinājumiem izteikt dzejā asociācijas starp noteiktām skaņām un redzes tēliem.
Janīna Kursīte. Jānis Steiks un mītiskā jaunrade. No: Mītiskais folklorā, literatūrā un mākslā. Rīga: Zinātne, 1999, 459. , 461., 463. lpp.

Recepcija ārpus datu bāzes www.literatura.lv
R. Zariņš. Pirmie latviešu mācītāji Amerikā. Jānis Steiks. Ceļa Biedrs, 1958, nr. 3, 40.- 42.lpp.

dzejnieks
mācītājs

Zeltamute

1870–1873
Limbažu apriņķa skola
Limbaži
Precīzs mācīšanās laiks nav zināms

1873–1876
Vidzemes skolotāju seminārs
Rīgas iela 64, Valka
apguvis skolotāja profesiju

1880–1885
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
studējis teoloģiju

1876–1879
Leokādijas fon Freitāgas-Loringhofenas privātā proģimnāzija
Skulte
Strādājis par mājskolotāju un Skultes skolas skolotāju. Šajā laikā liela nozīme Steika dzīvē ir dzejniekam un mācītājam Jānim Neilandam, kas viņu sagatavo teoloģijas studijām Tērbatas Universitātē.

1886–1889
Limbažu evanģēliski luteriskā draudze
Limbažu Sv. Jāņa baznīca
Palīgmācītājs jeb adjunkts. Līdztekus māca ticības mācību Limbažu pilsētas skolā (1887); mācītāja slimības laikā kalpo arī Mazsalacā kā palīgmācītājs (1888).

06.1889–12.1893
Lauru evaņģēliski luteriskā draudze
Lauri
Kalpo kā palīgmācītājs Pleskavas latviešu draudzē, Lauru luterāņu draudzē, Pokrovskas un Katješnas draudzēs. Sākotnēji pēdējās trīs ir Pleskavas sv. Jēkaba luterāņu (vācu un latviešu) draudzes filiāles. Ar Steika atbalstu 1890.gada 12.X Lauros atklāj jaunu divgadīgu zēnu un meiteņu skolu; Steiks iegādājas ērģeles par saviem līdzekļiem no ērģeļu būvētāja Ernsta Rona (Rohn) ar četriem reģistriem un pedāli par 330 rubļiem, rosina kordziedāšanu, rīko kora koncertus, t.sk. Alūksnē (1890.30.IX). Diemžēl, kalpošanas laiks saistīts ar pastāvīgiem strīdiem starp vāciešiem un latviešiem, tādēļ draudzes atdala; starp Pleskavas latviešu draudzi un filiālēm, tādēļ Lauros izveido patstāvīgu draudzi; starp luterāņiem un pareizticīgiem. Tā rezultātā Steiks piedzīvo atstādināšanu no amata (1891. X), tiesu, piespriestu cietumsodu un attaisnošanu, tomēr 1893. gada nogalē Steiks jau ir atstādināts no palīgmācītāja amata visās draudzēs, viņš piedzīvo skolas slēgšanu un ērģeļu pārdošanu. Steiks uzturas Pleskavā līdz 1897. gada oktobrim.

06.1889–12.1893
Pokrovska, Pleskavas apgabals, Krievija, 182381
Kalpo kā palīgmācītājs jeb adjunkts Pokrovskas un Katješnas latviešu draudzēs. 1889. gada 1. X iesvēta jauno Pokrovskas baznīcu,

06.1889–12.1893
Lauru evaņģēliski luteriskā draudze
Lauri
Kalpo kā palīgmācītājs jeb adjunkts Pleskavas sv. Jēkaba luterāņu draudzē, kas sākotnēji latviešiem un vāciešiem kopīga, un tās filiālēs - Lauros, Pokrovskā un Katješnā. Lauros latviešu visvairāk, par saviem līdzekļiem Steiks nopērk ērģeles ar 4reģistriem un pedāli un panāk draudzes skolas atvēršanu 1890. gada vasarā. Kalpošanas laiku pavada pastāvīgas nesaskaņas starp vāciešiem un latviešiem - izveido divas neatkarīgas draudzes, starp Pleskavas latviešu luterāņiem un filiālēm - Lauros izveido patstāvīgu draudzi; starp pareizticīgajiem un luterāņiem - Steiku pat apcietina un piespriež 4 mēnešu cietumsodu, tomēr beigās attaisno. Steiks pieredz ērģeļu pārdošanu un skolas slēgšanu. Steiks uzturas Pleskavā līdz 1897. gada oktobrim, kad izceļo uz Kaukāzu.

1899–1901
Trialeti, Georgia
Strādā par mācītāju vācu kolonistu ciematā ar veco nosaukumu Alexandershilf.

17.02.1902–12.1902
Tbilisi
Jau 1901. gada decembrī pārceļas uz Tbilisi, lai kļūtu par Krievijas armijas latviešu karavīru mācītāju Kaukāzā. Atļauju apmeklēt dievkalpojumus iegūst arī latviešu diaspora Gruzijā. Nav zināms, cik mēnešus Steiks saglabā amatu.

1903–1905
Tukuma pilsētas skola
Lielā iela 9, Tukums
Strādā par skolas vadītāju

1905–1921
Bostonas evaņģēliski luteriskā Trimdas draudze
Latviešu luterāņu baznīca, 58 Irving St, Bruklina, MA 02445, USA
Strādā par draudzes mācītāju, cenšas stiprināt latviešu nacionālo pašapziņu un vienot latviešu kopienu, izdod avīzi "Dieva Sveiksme" (1906, 13 nr.).

1921–09.08.1922
Ņujorkas latviešu evaņģēliski luteriskā draudze
sv. Marka baznīca, 323 E 6th St, Ņujorka (ASV)
Notur reizi mēnesī dievkalpojumus Emanuēla un sv. Mateja luterāņu baznīcās Bronksā (Ņujorkas ziemeļu daļā), ar 1922. gadu - katru svētdienu sv. Marka baznīcā (East 6th Str. starp 1. un 2. av.) Manhatanas dienvidos. Tomēr attiecības ar sinodi pasliktinājušās. Steiks rakstījis žurnālā Southern Lutheran par latviešiem, izsakoties nelabvēlīgi pret vāciešiem. Tas priekšniecībai un kolēģiem nav paticis. 1922. gada augustā Steiks izceļo uz Latviju.

1923–1925
Limbažu evanģēliski luteriskā draudze
Limbažu Sv. Jāņa baznīca
Kalpo kā draudzes mācītājs. 1923.10.02. Limbažu baznīcas priekšnieks un padomes locekļi iesniedz evaņģeliski luteriskās baznīcas virsvaldei sūdzību par Steika necienīgu izturēšanos: nepiedienīgu dziesmu dziedāšanu dievkalpojuma laikā, valodniecisku jautājumu risināšanu sprediķos; sprediķu teikšana, kas klausītājos izraisa smieklus un dziļu nožēlu; amata talāra nevalkāšana; nevērīga attieksme pret pienākumu pildīšanu utml. un lūdz viņu atbrīvot no amata. Attiecības starp mācītāju un draudzi tiek skaidrotas vairāku mēnešu garumā.1925.3.10. Steiks raksta garu paskaidrojumu: mācītājs nevis grauj cieņu, bet krauj cieņu pie cieņas ar savu tikpat cienīgu kā cienītu uzstāšanos un uzvešanos. (..) mācītāja teikumi tek kā ūdens straumes uz mūžības jūru, viņa liecības deg kā uguns liesmas augšup uz debesīm. Un pievieno dzeju par demagogu: Demons ir tas dumjais Gogs, / Kas ir tapis Demagogs, /Kaut viņš nezin, kā tur krāc / Autokrāts un demokrāts. [..] Senāts spriež kā pedagogs: /Lai tas draudzīgs demagogs / Taptu daudz maz demaskēts/ Un jo dziļāk degradēts.Tomēr 1925. gadā Steiks tiek atcelts no mācītāja amata Limbažu draudzē. Par šo periodu sīkāk (dziesmu lapiņas, draudzes padomes vēstule, Steika paskaidrojums u.c.): LNB RX153.

1905–1921
24 Savin St., Bostona (ASV)
Ēka 20. gs. sākumā pieder Bostonas latviešu luterāņu draudzei. Jānis Steiks ar saviem brāļiem mitinās 2. stāvā, pirmais - nodots draudzes vajadzībām.

1926–1931
Jūrmala
Dzīvo Edinburgā (Dzintaros) Kara ielā 13

21.09.1932
Rīgas Pirmie Meža kapi
Izvadīts no Lettonias dzīvokļa Rīgā, apglabāts kroporācijas Lettonia nodalījumā.