Jānis Sārts

Dzimis saimnieka ģimenē. Mācījies Kalsnavas Gribēnu pagastskolā un Kalsnavas luterāņu draudzes skolā. Īsu laiku dzīvojis Rīgā, Jelgavā, strādājis gadījuma darbus. Neklātienē beidzis Pļaviņu ģimnāziju. Dzīvojis un saimniekojis Kalsnavas pagasta Dūdumos, vienlaikus nodarbodamies ar rakstniecību. Bijis mākslinieku biedrības "Zaļā vārna" biedrs.
1941–1942: vācu okupācijas varas spiediena ietekmē sarakstījis satīrisku pretpadomju romānu "Pieviltie" (publicēts laikrakstā "Tēvija" un grāmatā).
1944: vācu okupācijas laika beigās slēpies mežā.
1945: notiesāts par pretpadomju aģitāciju uz 8 gadiem labošanas darbu nometnē.
1945. janvāris–1952. novembris: apcietinājumā, līdz atbrīvošanai strādājis celtniecībā divās nometnēs Sverdlovskas apgabala rūpniecības centrā Ņižnijtagilā; par labu darbu nopelnījis soda samazinājumu – 50 darba dienas. Turpinājis rakstīt.
1952–1970: pēc atgriešanās strādājis kolhozā "Draudzība".
50. gadu beigas: atsācis literāro darbību.
1971–1972: mēģinājumi kļūt par Rakstnieku savienības biedru. Ieteikumus Jāņa Sārta uzņemšanai Rakstnieku savienībā rakstījuši Pēteris Bauģis, Ilze Indrāne un Edgars Damburs, taču Jānis Sārts uzņemts netiek.

Pirmā publikācija
1928: stāsts "Darbvedis Gusts" (žurnāls "Daugava", Nr. 2).

Romāni
1929: "Māra" (tetraloģijas "Senatne" 1. daļa; Grāmatu Draugs; atkārtoti 1965 Tilts, ASV).
1930: "Pagars" (Ansis Gulbis; atkārtoti 2008 Daugava).
1930: "Vienoti"
(tetraloģijā "Senatne" 2. daļa; Grāmatu Draugs; atkārtoti 1993 Gulbis).
1932: "Fabrikas mantiniece" (Valters un Rapa).
1933: "Rūķi" (Valters un Rapa).
1936: "Zaļā
svētnīca" (Ansis Gulbis; atkārtoti 1972 Latvju Grāmata, ASV).
1937: "Druvas san" (Zemnieka Domas; atkārtoti 1947 Jāņa Alkšņa apgāds, Vācija; 2005 Rigdava).
1937: "Krusts debesīs" (Grāmatu Draugs; 1939 ar nosaukumu "Beverīna", tetraloģijas "Senatne" 3. daļa, atkārtoti 1965 Tilts, ASV; 1992 Avīze).
1938: "Meža miers" (Ansis Gulbis; atkārtoti 1972 Tilts, ASV; 2007 Daugava).
1939: "Ziedari" (Zemnieka Domas; tetraloģijas "Senatne" 4. daļa).
1940: "Kur strauti runā" (Valters un Rapa; atkārtoti 1956 Tilts ASV; 2007 Daugava).
1940: "Zilie krasti" (periodikā, 1. daļa
grāmatā: Valters un Rapa; atkārtoti 1990 Avīze; 2. daļa grāmatā: 1992 Stars).
1942: "Pieviltie" (Ansis Gulbis (divi izdevumi); atkārtoti 1955 A. Ozoliņš, Vācijā).
1942–1943: "Apsolītā zeme" (periodikā).
1944: "Daumanti" (Ernesta Kreišmaņa apgāds; periodikā 1939 ar nosaukumu "Sieviete ierakumos"; atkārtoti 1951 Jaunais Vārds, Kanādā; 2008 Daugava).
1966: "Vārti" (Liesma).
1969: "Saulgrieži" (Liesma).
1974: "Aprakti
stikli" (Liesma).
1980: "Meldru paklājs" (nepabeigts, nepublicēts).

Īsproza
1935: "Dunču
ciems" (Zemnieka Domas; atkārtoti 1977 Gauja, ASV).
1971: "Mežmalas paēnā" (Liesma).
1979: "Aronas stāsti" (pirmskara gadu stāstu izlase; Liesma).

Dramaturģija
1931: "Gredzena burvība" (Ansis Gulbis; iestudēta 1931).
1935: "Saules staros" (nepublicēta).
1936: "Laimei acīs" (nepublicēta).
1936: "Viss pa gaisu" (Valters un Rapa; iestudēta 1935 Dailes teātrī).
1938: "Gredzens" (lugas "Gredzena burvība" pārstrādājums; Valters un Rapa; iestudēta 1937 Dailes teātra Mazajā ansamblī).
1939: "Putna piens" (iestudēta 1938 Dailes teātrī).
1939: "Malu mednieki"
(Valters un Rapa; iestudēta 1939 Nacionālajā teātrī).

Par Jāņa Sārta literāro darbību"Plašāku ievērību [Jānis Sārts] guva ar romānu "Māra" (1929). Tajā iezīmējās arī
vēlākai Sārta prozai raksturīgās iezīmes – spēja notikumu maiņa, īpatnēju
vārdu, arhaismu izmantojums, impresionisks stils. Kopā ar romāniem "Vienoti"
(1930), "Krusts debesīs" (1937; 1939 izdots ar nosaukumu "Beverīna") un
"Ziedari" romāns "Māra" veido tetraloģiju "Senatne" (1939). Tā ir autora
fantāzija par latviešu cilšu veidošanos.
Romānos dominē zemnieka dzīves tēlojums,
sižetiski sazaroti varoņu dzīvestāsti, izskan apliecinājums laukiem un
zemes darbam, kā pozitīvo spēku tos nostatot pretī pilsētas dzīvei. Zeme
Sārtā darbos tiek uzlūkota par vienīgo materiālo vērtību radītāju un tradīciju
saglabātāju. [Komēdijas] bagātas ar komiskām
epizodēm, taču [to] mākslinieciskā vērtība maza. Pēckara gadu romānos "Vārti" (1966),
"Saulgrieži" (1969) tēlota zemnieku dzīve kopsaimniecībās, romānā "Aprakti
stikli" (1974) godprātīgi izsekots laika maiņām 1939.–1941. gadā, risinot
cilvēka atbildības problēmu pret savu laiku."

Briedis, Raimonds. Jānis Sārts. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 516. lpp.
Par romānu “Krusts debesīs” (1937) “Ar lielu prieku šoreiz jārunā par romāna stilu. Te nu reiz lasām Sārta darbu, kurā ļoti maz tā, ko citos darbos gribējās saukt par manieri. Tuvāk vērojot, jādomā, ka stipri palīdzējusi nodziļināšanās tautas dziesmu stilā. Sārts apzinīgi gribējis rakstīt tādā valodā, kas ļoti tuva tautas dziesmām. Ar to iegūts ne vien ļoti labs līdzeklis laikmeta kolorīta zīmējumam, bet arī īpati latviska izteiksme, kas parādās leksiskajā sastāvā, teikumu konstrukcijās, atsevišķos izteicienos, stila gleznās.
Mēdz teikt, ka dažos gadījumos “senču asinis runā”. Lasot Jāņa Sārta romānu, tiešām liekas, ka ausis sadzird kādas noslēpumainas balsis, klusus čukstus. Runā latviešu asinis.”

Rudzītis, Jānis. Uz aizvēstures un vēstures robežas. Daugava, 1937, Nr. 8. Citēts no: Rudzītis, Jānis. Raksti. Vesterosa: Ziemeļblāzma, 1977. 205. lpp.
Par romānu "Aprakti stikli" (1974) “.. “Aprakti stikli” ar savu virsrakstu vien pievienojās lielumlielai latviešu literātu saimei, kas prata rakstīt ar smalkiem zemtekstu zemtekstiem un simboliku, kur apmulsa neinteliģentie cenzori, bet uzgavilēja lasītāji ceļā uz Atmodu."

Indrāne, Ilze. * * * Liepiņš, Pēteris (sast.). Rakstnieks Jānis Sārts. Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2010, 94. lpp.)
No Ilzes Indrānes rekomendācijas Jāņa Sārta uzņemšanai Rakstnieku savienībā 1971. gada decembrī:"Kā rakstnieku Jāni Sārtu cienu tādēļ, ka viņš liekulīgā steigā necentās iekļūt atpakaļ literātu ierindā, aizgūtnēm neklupa jaunās, vēl neiepazītās dzīves slavinājumā. (..) Viņš ir vienīgais no mūsu literātiem, kas lauku dzīves pazīšanu savos kaulos un muskuļos jutis, un tāpēc arī viņa tēli, notikumi, problēmas un konflikti ir tik reljefi, sulīgi un svaigi tēloti."

Citēts pēc: Bērsons, Ilgonis. Deviņi likteņi. Rīga: Signe, 2001. 140. lpp.

rakstnieks

Jānis Apsītis

Jānis Sārts

Pļaviņas
Neklātienē beidzis Pļaviņu ģimnāziju

Veckalsnava
Mācījies Kalsnavas Gribēnu pagastskolā un Kalsnavas luterāņu draudzes skolā.

Mākslinieku biedrība "Zaļā vārna"

1905–1980
Dūdumi

01.1945–11.1952
Ņižņijtagila
Līdz atbrīvošanai strādājis celtniecībā divās nometnēs Sverdlovskas apgabala rūpniecības centrā Ņižnijtagilā.

31.05.1980
Veckalsnavas kapi

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par stāstu krājumu "Dunču ciems".
Literatūra
1936

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par stāstu "Mošķu sala".
Literatūra
1937

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Druvas san".
Literatūra
1938

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Kur strauti runā".
Literatūra
1940