Jānis Plotnieks

Dzimis zemnieku ģimenē. Vecāki – Ādolfs Plotnieks un Marijanna Rubene-Plotniece.

Literārā darbība
Pirmā publikācija
1951: dzejolis "No Pededzes nāks gaisma" laikraksta "Padomju Jaunatne" pielikumā (10.02.)

Dzejoļu krājumi
1958: "Nemiera dziesma"
1961: "Zemei pieder zvaigznes"
1964: "Jūrnieks uz sēkļa" (dzeja bērniem)
1964: "Deg Ziemeļu zvaigzne"
1966: "Ar liesmu ledus deg"
1970: "Kuģiem nenāk miegs"
1970: "Cīrulis uz saules stara" (dzeja bērniem)
1975: "Siena laiks"
1979: "Divkauja ar sevi"
1982: "Zeme un saknes"
1985: "Ar nātras mīlestību"

Apraksti
1963: "Ceļi sauc tālāk"
1963: "Astoņas reizes pāri ekvatoram"
1964: "Nami un cilvēki"
1967: "Bet drosmīgie ir!"

Stāsti
1966: "Melnie un baltie" (proza pusaudžiem un jauniešiem)
1967: "Melnais brīnums" (proza bērniem)
1968: "Briežu zemes putenī"
1970: "Zīmējumi smiltīs un akmenī"
1972: "Rotaļa"
1977: "Viena raiba vasara"
1983: "Zied pienenes pirms salnas"

Romāni
1980: "Ozolu vecis"

Citi darbi
1984: "Tilts" (dokumentālā proza)
1992: "Pērkonu rātais..." (biogrāfiskā proza)


Cittautu rakstnieku darbu atdzejojumi un tulkojumi
No somu valodas
1959: Maiju Lasilas "Pēc sērkociņiem" (tulkotājs un pēcvārda autors)

No vācu valodas
1959: Haldora Laksnesa "Pasaules gaisma" (atdzejotājs)

No rumāņu valodas
1959: Mihaila Eminesku "Dzeja" (viens no atdzejotājiem, sakārtotājs un pēcvārda autors)

No baltkrievu valodas
1960: Maksima Tanka "Gadu pēdas" (atdzejotājs)
1981: Maksima Tanka "Tāšu taure" (atdzejotājs, sakārtotājs un ievada autors)

No ukraiņu valodas
1963: Andrija Mališko "Ar baltu liesmu ieva deg" (atdzejotājs, sakārtotājs un pēcvārda autors)

No krievu valodas
1973: Valerija Brjusova "Zeme un sapnis" (atdzejotājs, sakārtotājs un ievada autors)
1983: Alekseja Tolstoja "Zemdzīles avoti" (viens no atdzejotājiem)

Par Jāni Plotnieku
"Jānis Plotnieks ir daudzpusīgs literāts. Pirmām kārtām viņš ir dzejnieks, par ko liecina astoņas dzejas grāmatas. Viņa prozas darbi skar konkrētus dzīves novadus, cilvēku pārdzīvojumus. Žurnāla "Draugs" slejās bieži ieraugām Plotnieka darbus jaunatnei. [..] Arī kā cilvēks Plotnieks man labi pazīstams. Rakstnieku vasarnīcu kooperatīvā "Ādaži" viņš ir mans tuvākais kaimiņš; ir ne vien draudzīgs, bet arī izpalīdzīgs, ja gadās kāda vajadzība. Gribu vēl pateikt, ka viņš ir ļoti liels censonis, jo pilnīgi tikai ar savām rokām ceļ vasarnīcu. Viens pats cilā ķieģeļus, sijas, plankas, pie tam būvdarbus veic ar meistarisku prasmi, it kā būtu mācījies kādā celtnieku skolā. Bet pamatā ir enerģija, vērīga acs un milzīga darba mīlestība."
Arvīda Griguļa teiktais, ko publicējis Gunārs Selga. Cik silta, cik devīga sirds. Dzirkstele, Nr. 36, 27.03.1982.



Par Jāņa Plotnieka daiļradi
"Man šķiet, ka Jānim Plotniekam dzejas rindas nekad nav lijušas kā no pārpilnības raga. Kā skolas un vēlāk studiju gados, tā arī tagad katrs labs dzejolis tapis pēc nopietna darba pie rakstāmgalda, izsēdēts stundām ilgi. Varbūt tieši tāpēc viņa vārsmas tikai pa retam plūst viegli, rotaļīgi. Lielum lielākajā vairākumā dzejoļu jūtama darba cilvēka, dzimtās puses zemnieka nesteidzīgā, pārdomātā gaita. Tādēļ arī katrs nākamais krājums ceļu pie lasītājiem radis pēc prāva starplaika – trim, četriem gadiem. "
G. Vieglais. Zemei pieder zvaigznes. Dzirkstele, Nr. 75, 24.06.1976.

"Viņa daiļrade allaž bijusi kontaktā ar zemnieka dēla rimto raksturu – trauksmaina, sabiedriska. To apliecina ari pirmās dzeju grāmatas "Nemiera dziesma" nosaukums (1958). Šī nemitīgā tiekšanās dzīvot līdzi laikmetam, tā pašām asākajām problēmām raksturīga arī nākamajos dzeju krājumos "Zemei pieder zvaigznes" (1961), "Deg Zieme|u zvaigznes" (1964), "Ar liesmu ledus deg" (1966), "Kuģiem nenāk miegs" (1970).
Vienlaikus J. Plotnieks darbojas arī prozā – augstu atzinību guvuši vairāki viņa garie apraksti, rakstījis stāstus un humoreskas, veiksmīgi izmēģinājis roku kinodramaturģijā (scenārijs filmai "Vārnu ielas republika"). No ceļojumiem darbos daudzi Jakutijas, Āfrikas un citu zemju motīvi. No vēstures izpētes – darbi par vīrišķīgajiem latviešu tautas dēliem: sarkanajiem latviešu strēlniekiem, pilsoņu kara varoņiem, nacistu okupācijas gadu partizāniem."
Jānis Plotnieks. Dzimtenes Balss, Nr. 51, 14.12.1978.

dzejnieks
rakstnieks

J. Daukste, J. Spuļģis

–1948
Daukstu pamatskola
Daukstes

1948–1952
Gulbenes 1. vidusskola
Skolas iela 12, Gulbene

1952–1957
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Rīga
Studējis Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā.

1956–1958
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Redaktors.

1959–1965
Laikraksts "Literatūra un Māksla" (1945–1994)
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Nodaļas vadītājs.

1969–1971
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Redaktors.

1970
Žurnāls "Draugs" (1964–1997)
Rīga

1983–1992
Žurnāls "Zīlīte" (1958–2016)
Krišjāņa Valdemāra iela 129, Rīga

1985–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs.

1990–2003
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs.

01.2003
Baltezera kapi

Latvijas Rakstnieku savienības prēmija
Prēmija piešķirta par dokumentālu stāstu "Tilts".
1983

Birutas Senkēvičas-Ziemanes piemiņas fonda balva
Balva dzejas kategorijā piešķirta par manuskriptu "Vergu asinis".
2002